Pērn Latvijā sasniegts jauns dopinga lietošanā pieķerto sportistu skaita rekords

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: STRINGER / AFP

Pagājušajā gadā Latvijā sasniegts jauns dopinga lietošanā pieķerto sportistu skaita rekords, atklāja Latvijas Sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļā.

Pērn sacensībās Latvijā pieķerti 11 sportisti, kuri pārkāpuši Pasaules Antidopinga kodeksa noteikumus - deviņi no šiem sportistiem ir no Latvijas, savukārt vēl pa vienam sportistam pārstāv Lietuvu un Igauniju. 2016.gadā antidopinga noteikumu pārkāpšanā pieķerto sportistu skaits ir lielākais kopš 1993.gada, pārspējot līdz šim augstāko fiksēto rādītāju 2014.gadā, kad par šādiem pārkāpumiem sodīti astoņi sportisti.

Līdz šim bija zināmi pieci dopinga lietošanā pieķertie sportisti, trīs no kuriem ir bodibilderi, bet vēl pa vienam pārstāv peldēšanu un vieglatlētiku. 2016.gada nogalē pieķerti vēl seši sportisti, un vairums no viņiem pārstāv pauerliftingu.

Uz četriem gadiem līdz 2021.gada 28.janvārim diskvalificēta pauerliftere Alīna Abramčika, kura saņēmusi diskvalifikāciju, sacensībās atsakoties veikt dopinga kontroli. Pēc šīm pašām sacensībām identisku sodu saņēma arī pauerlifteris Māris Krievelis, kura organismā dopinga kontroles laikā konstatēta aizliegtās vielas stanozola klātbūtne.

Kādās citās sacensībās 2016.gada decembrī dopinga lietošanā pieķerti vēl divi pauerlifteri - Māris Osis un Roberts Dimants. Pauerliftera Dimanta analīzēs konstatētas aizliegtas vielas stanozols un metadīns, taču Oša analīzēs konstatēts plašāks aizliegto vielu «kokteilis» - indapamīns, ostarīns, trenbolons, metandienons, boldenons un nandrolons. Abi sportisti diskvalificēti uz četriem gadiem līdz 2021.gada 4.martam.

Kādās sacensībās Latvijā dopinga lietošanā pieķerts arī kāds igauņu, kā arī kāds lietuviešu sportists.

Kā aģentūrai LETA, komentējot lielo dopinga lietošanā pieķerto sportistu skaitu, norādīja Latvijas Sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas vadītājs Gatis Berķis, dopinga analīžu skaits ik gadu ir «aptuveni nemainīgs», savukārt tieši pauerliftings un bodibildings ir vieni no riskantākajiem sporta veidiem, kuros sportisti nereti neiziet dopinga kontroles.

Jau pirms dažiem gadiem, kad Latvijā bija pieķerti astoņi antidopinga noteikumu pārkāpēji, bijusī Antidopinga nodaļas vadītāja Liena Kozlovska bija norādījusi, ka Latvija antidopinga noteikumu pārkāpumu ziņā ir viena no «netīrākajām» valstīm pasaulē.

Apzinoties problēmas sporta veidā, Pauerliftinga federācija mēģina aktīvi cīnīties pret dopinga lietošanu savu sportistu vidū. «Iekritušo skaits mums ir, bet esam vienīgā federācija Latvijā, kas pati finansē analīzes, gadā piepērkot klāt līdz astoņām analīzēm par federācijas līdzekļiem. Testējam visos Latvijas čempionātos un visās sacensībās, kur reģistrē Latvijas rekordus. Viena analīze izmaksā apmēram 350 eiro. Mēs tam veltām ap 2000 eiro gadā,» pirms gada aģentūrai LETA teica Latvijas Pauerliftinga federācijas toreizējais vadītājs Rinalds Dimiņš.

Kopumā kopš 1993.gadā Latvijā pieķerts 51 antidopinga noteikumu pārkāpējs.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu