Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Krievijai atņemtas 2021. gada biatlona pasaules čempionāta rīkošanas tiesības

LETA
Krievijai atņemtas 2021. gada biatlona pasaules čempionāta rīkošanas tiesības
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Krievijas biatlonists Aleksejs Volkovs
Krievijas biatlonists Aleksejs Volkovs Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Starptautiskā Biatlona savienība (IBU) trešdien ārkārtas kongresā nolēma atņemt Krievijai, kura tiek vainota valsts atbalstītas dopinga sistēmas lietošanā, 2021.gada pasaules čempionāta rīkošanas tiesības, kā arī piemēroja bargākus sodus par dopinga lietošanu, vēsta Norvēģijas sabiedriskā raidorganizācija NRK.

(Papildināta otrā, precizēta sestā rindkopa.)

Pasaules čempionātam 2021.gadā vajadzēja notikt Tjumeņā, taču tagad Krievija šīs tiesības, praktiski, ir zaudējusi. IBU biedri atteicās balsot par čempionāta atņemšanu, deleģējot IBU padomi pieņemt lēmumu. Savukārt IBU padome nosūtīja aicinājumu Krievijas Biatlona savienībai (SBR) līdz 24.februārim attiekties no rīkošanas tiesībām, bet ja tas nenotiks, tad padome pati atņems Krievijai šīs tiesības.

Jau iepriekš Krievija pati atteicās no šīs sezonas Pasaules kausa posma rīkošanas Tjumeņā, kā arī atsacījās rīkot pasaules jauniešu un junioru čempionātu, kam vajadzēja notikt Pleskavas apgabalā.

IBU ārkārtas kongresā tika izskatīta arī lielas daļas planētas vadošo biatlonistu petīcija, kurā bija aicinājums noteikt bargākus sodus par aizliegto vielu lietošanu gan vainīgajiem sportistiem, gan viņu pārstāvētajām nacionālajām federācijām.

NRK gan norāda, lai bargākas soda sankcijas stātos spēkā, Pasaules Antidopinga aģentūrai (WADA) ir jāmaina antidopinga kodekss, jo šobrīd bargākais sods par aizliegto vielu lietošanu ir četri gadi.

Tieši šī iemesla dēļ IBU kongresa biedri trešdien nolēma, ka pagaidām par dopinga lietošanu maksimālais sods nevar sasniegt astoņus gadus līdzšinējo četru vietā, jo šāda lēmumu pieņemšana būtu pretrunā ar WADA antidopinga kodeksu. Tāpat vainīgo sportistu pārstāvēto valstu nacionālajām federācijām var piemērot līdz vienu miljonu eiro lielu soda naudu, kā arī var tikt samazinātas pārstāvniecības kvotas pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs un Pasaules kausa etapos.

IBU ārkārtas kongresā piedalījās arī Latvijas Biatlona federācijas (LBF) prezidente Baiba Broka.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka biatlonistu petīciju par stingrākiem antidopinga noteikumiem parakstīja arī Latvijas izlases sportisti Andrejs Rastorgujevs, Daumants Lūsa un Aleksandrs Patrijuks, savukārt Latvijas izlases treneri to neparakstīja. Tiesa, LBF ģenerālsekretārs Krišjānis Meirāns sacīja, ka Latvijas treneri laikā, kad tika vākti paraksti, netika sastapti.

Decembra sākumā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ričards Maklarens publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

Savukārt vēlāk IBU saņēma sarakstu ar 31 krievu biatlonistu, kuri lietojuši aizliegtās vielas, turpinot startēt augstākā līmeņa sacensības. Janvāra otrajā pusē tika paziņots, ka izmeklēšana turpinās vairs tikai pret septiņiem no viņiem, pret 22 tā pārtraukta, bet divi savlaicīgi saņēmuši pagaidu diskvalifikācijas.

Krievija sacensību rīkošanas tiesības zaudējusi arī citos sporta veidos, tostarp šī gada pasaules čempionātu bobslejā un skeletonā, kas no Sočiem tika pārcelts uz Kēnigszē trasi, Vācijā.

Ceturtdien Hohfilcenē, Austrijā, sāksies šī gada pasaules čempionāts biatlonā.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu