Daudzu gadu garumā jau esmu pieradis pie Latvijas Ziemassvētku-Jaungada hokeja leksikas: junioru treneri muļķi/izlasē tikai blatņiki/ vai tad Latvijā ir hokejs? Lipmans/Kalvītis par naudu vien domā/ vai tad tie ir hokejisti? ne slidot prot, ne vairākumu izspēlēt, izlasē spēlē visi tizlie - ministru un miljonāru dēli... Pēdējos gados klāt nācis vēl viens refrēns - kāda valsts, tāds hokejs! Brrr! Labi, ka mājās pie rokas nav šaujamā. Pēc šādām «dīvāna treneru» atklāsmēm vai nu jānošaujas, vai jāemigrē pie tiem, kas hokeju prot spēlēt.
Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Juniori, kuri... neprot spēlēt
Neesmu mazumiņa piekritējs, taču, mīļie latvieši, «dīvāna treneri»! Vai jūs kāds esat desmitais labākais pasaulē savā pamatdarbā? Un nav būtiski, vai tā ir ķieģeļu mūrēšana, dzeju rakstīšana vai kodolfizika.
Latvijas U-20 hokeja izlase ir 10. vietā pasaulē. Tikai vienu pozīciju aiz pērngada čempioniem Somijas, kuri vismaz pirmajā izkrišanas spēlē nervozēja kā elites grupas debitanti. Gaismas gada attālumā no Latvijas neaizskrēja arī Slovākija (8. v.), Šveice (7.) un Čehija (6.). Jā, dāņu 5. vieta mazliet kremt, taču tiem, kam ir atmiņas zudumi, iesaku paskatīties, kā tad mums gājis ar dāņiem citgadus. 2007. gada PČ 1. divīzijā 4:5 zaudējums ar Bārtuli, A. Kuldu, Cibuļski, Sotnieku, A. Džeriņu, Meiju, Daugaviņu, Jekimovu un Saulieti sastāvā; 2012. gadā, tikai uzvarot dāņus ar 2:1 overtaimā, noturējām 9. vietu elitē, bet komandā taču mums bija Gudļevskis, Siksna, Pelšs, Girgensons, Andersons, Jevpalovs, T. Bļugers... 2014. gada PČ 1. divīzijā Sanokā (Polija) dāņiem zaudējām ar 4:5, kaut mums bija Merzļikins, Punnenovs, Jaks, Jevpalovs, Golovkovs, Ābols, E. Kulda, T. Bļugers, R. Lipsbergs.
Aplamības, ko PJČ dzirdēju.
Mums ļoti stipra grupa: ja Latvija nebūtu kopā ar Krieviju, ASV, Kanādu un Slovākiju, tad gan... Muļķības! Izlases grupās dala pēc iepriekšējā čempionāta rezultātiem pēc shēmas: 1., 4., 5., 8., 9. un 2., 3., 6., 7., 10. (respektīvi - 11.). Tātad Latvijai pienācās pērngada sudraba medaļu ieguvēji Krievija, ASV, kam bija bronza, Kanāda ar savu 6. vietu un Slovākija kā 7.
Mums ļoti neizdevīgs kalendārs. Jā, tam var piekrist, taču arī šeit viss notiek pēc shēmas, akurāt kā pērn Baltkrievijai: 26. decembrī spēle ar 7. vietu (Somija), 27. - ar Slovākiju (3.), 29. - ar Krieviju (2.), 30. - ar Čehiju (6.).
Ko tas Mitens brauc ar muti, ka uzvarēs atlikušās divas spēles ar Somiju! Par bazāru ir jāatbild! Pilnīgas muļkības. Laikam neesat neko dzirdējuši par psiholoģisko sagatavošanos. Mitenam TĀ IR JĀATBILD. Ja par uzvaru sāks šaubīties pamatvārtsargs, tad nav jēgas vispār iet laukumā.
Es, protams, esmu jaunā ģenerālsekretāra Koziola idejas piekritējs, ka uz katru spēli jādodas, lai uzvarētu, bet... ja zaudēts, vajag paskatīties apkārt: ko jūs, tautieši, gribējāt? Ka Latvija uz 1. divīziju aizsūta Somiju? Tas nebūtu loģiski. Nav neviena nopietna argumenta. 10. vieta vai precīzāk - elites grupas beigas, 1. divīzijas sākums - tā ir Latvijas U-20 objektīvā spēka rādītājs. Pēdējos piecos čempionātos bijām 10., 11., 13., 12., 10. vietā.
Ko tad lai saka vācieši ar saviem resursiem vai baltkrievi, kur hokejs ir valsts pirmais sporta veids.
Vai norvēģi, no kuriem dažs «speciālists» aicina mācīties. Šogad Norvēģijai pēdējā - 6. vieta 1. divīzijā un nākamgad jāspēlē grupu zemāk - par 17. līdz 22. vietu pasaulē...
Pasaules junioru čempionāts hokejā ir tikai starpfinišs un nav pašmērķis. Mērķis ir profesionāļa karjera un spēlēšana Latvijas nacionālajā izlasē. Ja no šā gada U-20 modeļa kādi 3-5 spēs izaugt līdz nacionālajai izlasei, tas ir labāk, nekā ja U-20 izlase noturas elites grupā, bet potenciālo izlases spēlētāju nav. Negribu nevienu aizvainot, bet izlasē jau spēlējis Dzierkals, potenciāls ir Mitenam, Čukstem, Zīlem, Rubīnam, Krastenbergam (man lielākais atklājums!), Kļaviņam, Buncim, Balceram un droši vien vēl kādam, jo TV ekrāns diemžēl ir plakans un neļauj visu pamanīt. Pozitīvi pārsteidza Eduards Jansons un noteikti Krastenbergs.
Bet čempionāta potenciālos vilcējus Rubīnu un Dzierkalu nevajag nolīdzināt ar zemi - abi spēlēja pēc traumām, klubs Rubīnu pat negribēja laist, bet nedrīkstēja to darīt, tāpēc viņš, zobus sakodis, spēlēja PČ.
Jā, vairākums tiešām izskatījās drausmīgi, arī 5:3, bet to var apgūt, tikai ilgstoši esot kopā. Fiziskā sagatavotība? TV ekrānā tā izskatījās pat ļoti laba, it sevišķi pirmajā spēlē ar ASV, taču skaidrs arī tas, ka bez ideālas fiziskās sagatavotības lielajā hokejā nav ko darīt.
Un nebūsim tik ļauni! Tie tomēr ir mūsu puikas. Mums jābūt par viņiem. Kā Latvijas vēstniekam Kanādā Kārlim Eihenbaumam, kurš, atvadoties no U-20, saka šādus vārdus: «Paldies par iespēju tikties un līdzi just. Veiksmi sportā un dzīvē!»