LTV: Plāno pārskatīt sporta finansējuma prioritāšu dalījumu

Piemēram šobrīd augstas klases sports var saņemt budžeta naudu caur vairākiem starpniekiem – gan no Latvijas Olimpiskās komitejas, gan Latvijas Olimpiskās vienības, gan olimpiešu sociālā fonda, un precīzu pārskatu par sporta veidiem pieejamo valsts finansējumu nemaz nav tik vienkārši iegūt.

IZM valsts sekretāra vietnieks - departamenta direktors Edgars Severs saka: «Te ir jautājums, vai mēs godīgi katrai federācijai piešķirot bāzes finansējumu ar papildus kritērijiem par rādītājiem - vai tā mēs sasniegsim labākos rezultātus – tādus jautājumus es sporta organizācijām uzdošu. Un pretī – reālā situācija, saliekot pa visiem finanšu avotiem kopā – cik tad katram ir liels finansējums. Tad mēs secināsim, iespējams, ka prioritātes jau ir noteiktas, vērtējot pēc naudas plūsmas uz sporta veidiem. (..) Ja runājam par jauniešiem un tautas sportu – tur ir skaidrs, mūsu intereses ir, lai pēc iespējas vairāk cilvēku kustētos un būtu veselīgi. Un būtu rezerve augstas klases sportam. Bet, ja runājam par augstāko klasi – mēs tos atbalstam, lai sasniegtu rezultātus. Un kas ir rezultāts – tas ir jādiskutē. Vai tikai dalība spēlēs, ka mēs esam aizbraukuši ar tādu komandu. Vai tomēr gribam šīs medaļas.»

Federācija, kas saskaņā ar Latvijas Sporta federāciju padomes kritērijiem saņem visvairāk naudas, ir starp tautas sporta veidiem plaši iecienītajam orientēšanās sportam - 63 283 eiro.

Bet pietiekami daudz naudas kritēriji ļauj saņemt arī citiem sporta veidiem, ne tikai klasiskiem sportiem, bet tādiem, kurus bieži uztver kā hobiju. Pavisam valsts naudu šogad saņēmušas 80 federācijas. To skaitā, piemēram, petanka sports (5952 eiro), alpīnisti (16 566 eiro), makšķerēšanas sports (22 692 eiro), kamanu suņu sports (8604 eiro), galda hokejs (8652), krokets (4012) un daudzi citi. Bet sevi vēlas pieteikt aizvien jaunas federācijas. «de facto» zināms, ka atzītas sporta federācijas statusu (un ar laiku tas nozīmētu arī valsts finansējumu) vēlas saņemt arī, piemēram, sporta joga.

Paredzams, ka nākamajā kopsapulcē Latvijas Sporta federāciju padome plāno diskutēt, cik daudz federāciju būtu jāatbalsta, un vai visām atzītajām federācijām arī pienāktos valsts finansējums.

Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis «de facto» saka: «nevienu vārdā nesaucot, mēs redzam, ka ir federācijas, kurās faktiski nav jaunatnes. Ar kuru nodarbojas jau pieauguši cilvēki, vairāk vai mazāk materiāli situēti, kas ir izvēlējušies vienu vai otru nodarbi, kas no mūsu puses skatoties, ir ļoti apsveicami, bet te ir jautājums – vai par to ir jāmaksā valstij vai pašiem. Ja es izvēlos braukt uz pasaules čempionātu kādā no sporta veidiem, kas man ir ļoti mīļš, bet ar kuru Latvijā nodarbojas desmit vai 20 cilvēku, ne vairāk.»