Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Par Ozoliņu

Jūs droši vien vairāk par izglītības dokumentu interesē Ozo pienesums tabulā. Neesmu personības kulta piekritējs un negrasos jauno trenera asistentu glorificēt, bet tabulā kopš viņa atgriešanās klāt nākuši 14 punkti. No 29 kopā. Nu kā tu neglorificēsi to Ozoliņu? Ja pat viņa svīteris ar «Dinamo» 8. numuru uzvilkts pie «Arēnas Rīga» griestiem...

Kas Ozoliņš ir par trenera tipu? Kā Teds Nolans, kurš spēj tikai iedvesmot, melno darbu atstādams palīgiem? Īsai distancei, kāds ir pasaules čempionāts, iedvesmotājs Nolans ir ļoti labs treneris, garākai - kā NHL sezona - vajadzīgs cits kalums. Vai Ozo var iedvesmot? Un kā vēl! Kādā no saviem murgiem jau esmu viņu nodēvējis par kapelānu, kurš pirms neuzvaramas kaujas paceļ morāli. Agrāk Ozoliņš to darīja kā kapteinis, tagad ir aiz apmales. Un dara to pašu. Te nu es Savicka k-gam piekrītu par 101%:

«Sandis Ozoliņš bija izcils kapteinis. Viņš atgriežas tādā pašā stāvoklī, tikai citā līmenī.»

Vai «Dinamo» arī jau ir citā līmenī? Nu to es tik pārliecināti neteiktu. Tāpat ir stulbas kļūdas, bet ne tik daudz kā to bija pirmsozoliņa ērā. Laikam tas bija spēlē pret «AK Bars», kad Krišjānis Rēdlihs gribēja pārbaudīt pagājušās nedēļas KHL labākā vārtsarga Jāņa Kalniņa reakciju. Citkārt varbūt tāds bunbulējums arī beigtos ar melno ripuli vārtos. Mjā, ar Ozo komandai ir atgriezusies veiksme un ticība sev.

Pagaidām man grūti spriest, vai Ozoliņš kā treneris prot arī kaut ko iemācīt. Lai gan tā laikam nav korekti teikt. Re, pirms iepriekšējās spēles ar Minsku apskatījās kopā ar Miku Indraši videokonservus, kā Mikiņš iepriekš metis ripas vārtos, proti: ka viņš ripu vārtos dabū tad, kad vispirms uzvarējis divcīņu, pēc tam aizskrējis un metis aizsarga aizsegā, bez kādas tur smalkās tamborēšanas. Un Miks tā arī iemeta... Lai nākamās četras spēles paliktu uz nemešanas takas. (Būtu Ozoliņš Skotijs Boumens, Miks turpinātu tā arī Bratislavā vai Zagrebā!) To, ka Kalniņš šobrīd ir labāks par Jakubu Sedlāčeku, tur pietiek arī ar manu ne tik labo redzi. To nerakstām Ozo rēķinā. Bet atplaucis ir Patriks Malens, kuru pirms kāda laika jau biju gatavs sūtīt mājās uz Ameriku.

Četrās no pēdējām septiņām spēlēm dinamieši pirmie guvuši vārtus. Kas ir ļoti svarīgi. Pret «Amur» Pjotrs Ščastļivijs izšāva pat 16. sekundē! Kas esot bijis mājas darbs. Divās spēlēs no 0:1 tika panākts izlīdzinājums. Taču bija arī pilnīgs tukšums pret Ķīnas somiem un 0 ripu Zagrebā.

Tā kā līdz piemineklim vai pat statujai kā Ibrahimovičam vēl patālu.

Kad jau biju nobriedis pieminekļa pamatnei, piezvanīja Leonīds Beresņevs, kurš dažkārt mēdz būt ļoti objektīvs: «Pagaidām es nekā pārdabiska neredzu, pārdabiskas izmaiņas «Dinamo» spēlē neesmu pamanījis. Jā, ir psiholoģiski momenti, ir psiholoģisks un emocionāls pacēlums, kā tas mēdz būt gadījumos, kad komandā ienāk kāds jauns treneris. Par globālām izmaiņām pāragri spriest. Abas spēles Liepājā - tie bija pietuvināti apstākļi treniņiem Piņķos, mazāks laukums, pie kāda komanda pieradusi. Tas komandai deva plusu. Jā, un beidzot uzvarējām arī bullīšos...»

Kas ar «Dinamo» un brīnumnūjiņas īpašnieku Ozoliņu notiks tālāk? Grūti spriest. Ja jau gandrīz visi pasaules gudrie prognozēja, ka Donalds Tramps jau nu nekādi neuzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās... Tāpēc arī es no prognozēm atturēšos. Ja kas, man itin labi patika kāda vecā drauga Jūļa (Juliusa Šuplera) atziņa: «Nav labu vai sliktu treneru, ir veiksmīgi un neveiksmīgi...» Gribas cerēt, ka Ozo ir starp pirmajiem.