Saruna ar Biķernieku trases Sabiedrisko attiecību speciālistu Mārtiņu Lagzdiņu

1.Kāds ir jūsu institūcijas paņēmiens, popularizējot Biķernieku trasi?

Katram pasākuma ir savs organizators, jo Biķernieku trase pati nenodarbojas ar pasākumu organizēšanu. Ir drifta organizatori, auto šosejas organizatori, mini šosejas organizatori, moto šosejas organizatori, spīdveja sacensību organizatori, kas pie mums nāk iznomā trasi, tādā veidā rīkojot sacensības pie mums. Ir protams arī gadījumi, kad mēs paši rīkojam auto sacensības, kā piemēram pēdējais bija Biķernieku trases 50 gadu jubileja, un dažādi citi ar CSDD kampaņām saistīti pasākumi, kas notiek Biķerniekos. Tie ir mūsu paši organizēti.

2.Kas ir šo pasākumu autori un, vai jums pēdējā laikā ir bijušas kādas izmaiņas Biķernieku trasē?

Pirmkārt, tie ir organizatori, bet arī mēs paši kā Biķernieku trases pārstāvji.

2013. gadā mēs atjaunojām spīdveja trasi un spīdvejs atdzima Rīgā. Šobrīd aktīvi darbojās spīdveja skola, kur ir jau seši jaunieši, kas aktīvi ar to nodarbojās, treniņi ir trīs reizes nedēļā. Un no šo jauniešu trenera teiktā ir zināms, ka divi no jauniešiem jau nākamgad varēs piedalīties Latvijas čempionātā junioriem spīdvejā.

Mūsu Biķernieku stadions ir piemērots arī starptautiska mēroga sacensībām. 2014. Gadā tika veikta rekonstrukcija auto šosejas trases «elkoņa» līkumā, kas ir visasākais līkums, kur tika nomainīts ceļa segums 150 m garumā, uzstādītas apmales, kuras sauc par «kērbiem», kā arī drošībai atbilstošie sieti, kuru parasti mēs redzam sacensību laikā, tas ir betona klucis ar drošības sietu, kurš pasargā mašīnu no izlidošanas no trases, tas vienlaikus ir skatītāju drošībai un arī paša braucēja drošībai.

Mēs visu laiku cenšamies uzlabot trasi, ko arī ir pamanījuši starptautiski organizatori un izrāda interesi par Biķernieku trasi. Mēs esam pacēluši augstu latiņu FIA rallijkrosam. Jau starptautiska mēroga sportisti un organizatori ir sajūsmā par Biķernieku trasi. Pateicoties šai trasei varētu notikt rallijkrosa atdzimšana.

3.Jūs pieminējāt jauniešus, kas trenējās spīdvejā, tad jūs vairāk orientējaties uz jauniešu vecuma grupām, vai arī uz visām vecuma grupām?

Šeit mēs varētu runāt par motorsporta faniem un atbalstītājiem. Sāksim jau ar bērniem, kas fano par auto skaņām, to uzbūvi un tā joprojām, un līdz pat trases veterāniem, kuri piedalījās Biķernieku 50 gadu jubilejā ar saviem retro auto un arī piedalījās trases būvniecībā un atjaunošanā. Katrā no motorsporta klasēm ir sava vecuma grupa, kā piemēram, driftā pārsvarā ir jaunieši, šosejas klasē jau vairāk ir pārstāvji, kas sasniedz 30 gadu slieksni, spīdvejā ir gan jaunieši, gan jau vecāka gājuma pārstāvji, bet piemēram «Dzintara aplī» jau vairāk piedalījās veterāni.

Runājot par spīdveju, tad tas atgriežas, vienu brīdi tas jau bija pazudis un piemirsts. Kaut gan Daugavpilī, spīdveja dzimtenē, tas vienmēr ir aktuāls. Šobrīd parādās arvien vairāk interesentu par šo motorsportu, kā arī paši organizatori sāk izrādīt lielāku interesi.

4.Kāds ir jūsu paņēmiens kā jūs piesaistāt sponsorus?

Teikšu tā, ka konkrēti Biķerniekiem nav daudz sponsoru. Pārsvarā paši organizatori piesaista savus sponsorus, katram viņu aktuālajam pasākumam. Piesaistīt sponsorus ir grūts un smags darbs, kas ļoti pamanāms bija krīzes laikā, kad nu jau likās, ka beigas ir pienākušas arī Biķernieku trasei. Tagad jau viss ir uzlabojies un katram motoru sporta veidam ir savi sponsori.

5.Vai jums arī ir jau kāds ilggadējs sponsors?

Tāds ilggadējs sponsors mums ir KUMHO challange riepas, kas pārsvarā ir šosejas sacensībās, bet ir arī visādu rezervju autodaļu firmas.

6.Kā ir ar autosportistiem, kā viņus jūs piesaistāt? Bet ne tikai Latvijas sportistus, bet arī ārvalstu?

Šeit mēs esam ļoti aktīvi sociālajos tīklos, publicējot aktuālās sacensības. Kā arī protams sarakstoties ar pašiem sportistiem caur e-pastu. Jo vairāk mēs aktīvi sociāli popularizējot Biķernieku trasi, jo vairāk paši sportisti un to sponsori izrāda interesi par Biķernieku trasi. Visvairāk, kas popularizē Biķernieku trasi ir tiešraides no pasākumiem, kuras redz arī Baltijas valstīs. Paši cilvēki mums arī raksta un interesējās vai ir iespēja braukt pie mums un izmēģināt trasi, vai to ir iespējams noīrēt. Un tā jau aiziet runas tālāk un Biķernieku trase ir arī zināma jau Amerikas Savienotajās valstīs. Paši sportisti pēc sacensībām ir pozitīvi noskaņoti, ļoti apmierināti ar trases segumu, par drošības apmalēm un pozitīvo cilvēku attieksmi, kas ir apkārt.

7.Tuvojās tas laiks, kad uz ielām parādās tie saucamie «nelegālie drifteri», kas varētu būt tas, kas piesaistītu viņus vairāk izrādīties trasē nevis uz ceļa?

Varētu sākt ar kampaņām, kuras katru gadu rīkojam kopā ar CSDD. Kā piemēram «Droša braukšana ziemas apstākļos», kas ir par brīvu. Kā arī tagad aktuāla kampaņa ir «Pierādi sevi citur, nevis uz ceļa», ko jau ir apmeklējuši kādi 200 cilvēki un noteikti vēl būs apmeklētāju. Šajā kampaņā ir iespēja izbraukt speciāli izveidotus uzdevumus, kā arī uzklausīt teoriju, ko bieži vien mēs aizmirstām. Ziemā būs iespēja braukt uz speciāliem treniņiem, kur būs izveidoti uzdevumi, kurus būs iespēja izbraukt. Protams, uz šīm kampaņām ir jāierodas pašiem ar savu auto. Varbūt arī kādreiz Biķernieku trase aktualizēs iespēja noīrēt auto un braukt ar to. Ar laiku arī būs speciāls organizators, kurš pievērsīsies šiem saucamajiem «iesācējiem», kas brauc pa ielām un tur mācās valdīt savu auto. Šim nolūkam tiks veidota speciāli drifta paraudzēta trase.

8.Jūs pats arī esat liels motorsporta cienītājs, kā jums tas aizsākās?

Man bija kādi 12 gadi, kad pirmo reizi izmēģināju pabraukt ar kartingu un iepatikās. Pēc tam bija iespēja 12. Klašu skolniekiem piedalīties kartinga sacensībās, ko rīkoja Rīgas Dome, tad bija ļoti daudz skolnieku grupas, kas piedalījās. Un tā sākumā mani aizrāva kartings. Kā arī mans tēvs bija kartinga braucējs. Tad man parādījās iespēja iegādāties sporta kartingu un jau braukt trasē. Takā, es pats dzīvoju pretī Biķernieku trasei, tad biju biežs motorsporta pasākumu apmeklētājs. Un tā tas aizgāja līdz pat auto šosejai. Tas ir liels darbs, bet, ja tev ir liela apņemšanās un gribas spēks, tad viss ir iespējams.

9.Ko jūs ieteiktu vai kā jūs iedrošinātu visus, kas vēlās braukt pa trasi, bet baidās vai kaunas no savas braukšanas, ka kāds varētu pasmieties par viņiem?

Daudz kas ir atkarīgs no vecākiem un draugiem, kas ir galvenais atbalsta punkts. Kas mūs var iedrošināt to darīt. Bet par pašu iedrošinājumu – ir šī iespēja piemēram driftam, kur var tikties ar līdzīgiem cilvēkiem. Jo motorsporta vide ir ļoti draudzīga, atsaucīga un atvērta. Neviens profesionālis nepasmiesies par iesācēju, j pats tāds kādreiz ir bijis. Kā arī nekad neesmu dzirdējis, ka kāds atteiktu palīdzību, ja tādu lūdz. Galvenais ir nebaidīties un nekautrēties jautāt, kā arī vajag nospraust savu mērķi un doties uz to.

10.Jūs ieminējāties par kādu jaunu projektu, kas lēnām top Biķernieku trasei, kas ir šis projekts?

Tas būs vēl viens projekts kā mēs popularizēsim Biķernieku trasi starptautiski. Pavisam drīz mēs varēsim redzēt Biķernieku trasi simulācijas spēlē. Šāda tipa spēles spēlē motorsportisti, lai atcerētos konkrētu trasi – tās līkumus un nianses. Kādā spēlē būs redzama Biķernieku trase, to mēs pagaidām atstāsim noslēpumā.