Kalvītis: Esmu gatavs arī nākotnē kalpot hokejam

Piektdien LHF kongresā par jauno organizācijas prezidentu daudziem par pārsteigumu kļuva Kalvītis, kuru virzīja cits šī amata kandidāts Viesturs Koziols. Līdz ar to bijušais Latvijas premjerministrs atbildīgajā postenī nomainījis ilggadējo LHF vadītāju Kirovu Lipmanu.

«Hokejā esmu ļoti daudzus gadus, visa mana ģimene ir dzīvojusi ar šo sporta veidu un dzīvo joprojām. Visus jaunos hokejistus, kuri pašlaik spēlē, atceros jau kopš viņu bērnības dienām, kad viņi pirmo reizi kāpa uz slidām,» žurnālistiem teica Kalvītis. «Redzot, ka šobrīd hokeja sabiedrība ir saplēsusies, ir konflikti, nespēja rast kompromisu, lēmumos ir pārāk daudz autoritārisma, piekritu uzaicinājumam kļūt par LHF prezidentu. Esmu gatavs arī nākotnē kalpot hokejam. Ceru, ka spēsim pieņemt lēmumus, lai ar savu iemīļoto sporta veidu un hokejistiem varētu vienmēr lepoties.»

Kalvītis norādīja, ka sportā vienmēr ir kā šūpolēs - uz augšu un uz leju, tāpēc uzdot izlasēm uzdevumu, ka jāizcīna tikai augstas vietas, nebūtu pareizi. Tāpēc esot nepieciešams izveidot sistēmu, lai Latvija mūsdienu hokejā būtu konkurētspējīga.

«Pats par izcīnītām vietām tik ļoti nepārdzīvoju, vairāk par to, ka citās valstīs viss notiek sakārtotāk un labāk. Tādas valstis kā Dānija un Norvēģija, kas mums agrāk vispār nebija pretinieki, tagad mūs apspēlē. Ir pēdējais brīdis sakārtot Latvijas hokeja sistēmu, lai mums augtu talantīga jaunatne un profesionāli treneri un mēs spēlētu mūsdienīgu hokeju, kā arī beigu beigās atgrieztos, kur bija mūsu vieta - pirmajā pasaules desmitniekā. Pēdējos gados lēnām slīdam uz leju, kas varbūt nav sportistu vaina, bet gan pašas sistēmas nesakārtotības dēļ,» uzskata Kalvītis.

Tiesa, Kalvītis kopā ar jauno LHF valdi negrasoties būvēt jaunu sistēmu, bet gan sakārtot jau esošo. Esot nepieciešams sākt ar piecus gadu veciem bērniem līdz junioru hokejam un turpināt līdz profesionālam hokejam.

Kalvītis arī teica, ka viņam neesot nekādu pārmetumu iepriekšējam LHF prezidentam, jo abiem esot bijusi laba sadarbība, kad savulaik kopā strādājuši federācijā.

«Savā laikā kopā organizējām arī pasaules čempionātu. Man nav personisku pārmetumu Lipmana kungam. Katram cilvēkam, kuram jāatstāj savs amats, ir kāds sarūgtinājums, taču nekas nav mūžīgs, un pie tā ir jāpierod,» uzsvēra Kalvītis. «Dzīve ir kompromisu māksla. Mums jāspēj pieņemt kompromisus. Kad mani šonedēļ uzrunāja vairāki hokeja sabiedrības cilvēki, kuri bija gatavi par mani balsot, un man bija garantēts vairākums, es viņus nevarēju pievilt. Tas nebija iestudējums, jo man balsis bija jau pirms piektdienas kongresa. Tikai bija jautājums, vai balsojums vispār notiks.»

«Hokeja federācijā ir jāievieš mūsdienīga pārvaldes sistēma, jo līdz šim tur valdīja autoritārisms. Ir jāizveido vairākas komitejas, jāatjauno treneru padomes darbs, jādeleģē atbildība cilvēkiem, kuri ir gatavi to darīt, jo viens galā es ar to netikšu. Liels un galvenais izaicinājums jaunajai valdei būs piesaistīt hokejam vairāk naudas. Būs vairāk naudas, būs vairāk iespēju. Jāatgriežas divtūkstošo gadu vidū, kad naudas bija pietiekami daudz,» mudināja Kalvītis.

Kalvītis pērn septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas «Dinamo» īpašnieces AS «Dinamo Rīga» valdes priekšsēdētāja amatu, bet pašlaik viņš ir AS «Latvijas Gāze» valdes priekšsēdētājs.

«Kopš esmu pieņēmis darbu «Latvijas Gāzē», vairs nedarbojos Rīgas «Dinamo» pārvaldes struktūrās. Šis klubs ir mūsu lielākā hokeja organizācija, un uz tās pleciem šobrīd balstās pieaugušo un arī junioru/jauniešu izlašu kandidāti. LHF un kluba sadarbībai ir jābūt ciešai un racionālai,» atzina Kalvītis. «Pamatdarbs vienmēr ir galvenais, bet, protams, hokejam man pietiks laika. Ikdienā ar to esmu pietiekami daudz nodarbojies, neatkarīgi no tā, vai esmu vai neesmu federācijā.»

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Kalvītis 1992.gadā beidzis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot lauksaimniecības ekonomikas bakalaura grādu. 1995.gadā viņš šajā pašā augstskolā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Kalvītis politikā iesaistījās 1998.gadā, kad no uzņēmēja, bijušā premjera Andra Šķēles veidotās Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 7.Saeimā.

Politiskās karjeras laikā Kalvītis bijis Saeimas deputāts, zemkopības ministrs un ekonomikas ministrs. 2004.gadā viņš kļuva par Ministru prezidentu. 2006.gadā pēc 9.Saeimas vēlēšanām Kalvītis šajā amatā tika iecelts atkārtoti. 2007.gada decembrī viņš iesniedza demisijas rakstu. Pēc aiziešanas no politikas Kalvītis iesaistījās uzņēmējdarbībā. 2014.gadā viņš mēģināja atgriezties politikā, startējot no tā dēvētās bijušo premjerministru partijas «Vienoti Latvijai» saraksta Zemgalē kā 1.numurs, taču parlamentā netika ievēlēts.

LHF prezidenta amatu Lipmans ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā. Vēl šajā amatā ir bijuši arī Vilnis Burtnieks (no 1992. līdz 1994.gadam) un Uģis Magonis (no 1995. līdz 1998.gadam).

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Latvija arī pēdējos gados vairākkārt kandidējusi uz iespēju atkal rīkot pasaules čempionātu, tomēr līdz šim tas nav izdevies.