Lipmana atkāpšanās? Bukmeikeri šādai iespējai netic

Latvijas hokeja izlasei skandāli, konflikti un publiskas nesaprašanās pirms lieliem turnīriem ir gluži vai tradīcija. Tie parasti saistīti gan ar prēmiju jautājumiem, gan galvenā trenera meklējumiem, gan kāda hokejista neizskaidrotu «nesazvanīšanu» vai neatbraukšanu uz izlasi, tomēr neviens turnīrs nepaliek arī bez Kirova Lipmana nonākšanas uzmanības centrā. Šovasar tas notika pēc viņa un nu jau bijušā izlases galvenā trenera Leonīda Beresņeva publiskā konflikta.

Beresņevs šo nesaskaņu dēļ aizgāja no darba tieši pirms olimpiskās kvalifikācijas sākuma, kā iemeslus piesaucot neizmaksātu algu un darba devēja attieksmi. Lipmans atbildot savu daiļrunību netaupīja un īpašā preses konferencē dažādos veidos apvainoja Beresņevu, kā arī atzina, ka uzskata trenera aiziešanu un radušos skandālu par speciālu pasūtījumu.

Daļa hokeja līdzjutēju savukārt atbildēja ar plašiem aicinājumiem Lipmanam atkāpties no amata. Uzņēmīgākie pat mēģināja plakātu ar attiecīgu aicinājumu izkārt Latvijas izlases spēlē Arēnā Rīga, taču tika ātri izvadīti no halles. «Triobet» bukmeikeri savukārt uzskata, ka tā visa ir vētra bez nopietnām sekām – iespēja, ka Lipmans līdz gada beigām atkāpsies no amata, novērtēta ar nedaudz mazāk nekā 10% ticamību.

Šāda «izrāde» ilggadējam LHF prezidentam Lipmanam ir ļoti raksturīga - nostādīt sevi un Latvijas hokeju upura lomā un iepriekš sevis slavētu personu uzreiz pēc sadarbības beigām ar vārdiem iemīdīt dubļos.

Tā tas noticis iepriekš ar Tedu Nolanu un Tomu Kūlenu, ar Oļegu Znaroku (vēlāk gan izrādījās, ka tieši Lipmans sev piedēvē nopelnus Znaroka izaudzināšanā par Krievijas izlases treneri), Kurtu Lindstrēmu un ar Haraldu Vasiļjevu viņa pirmajā periodā pie izlases stūres pirms 15 gadiem.

Taču pat atmetot malā personiskās nesaskaņas, izlases skandālus un Lipmana skaļos paziņojumus, Latvijas hokeja izlases sakarā daudz labu faktu nevar piesaukt. Kopš Teda Nolana Latvijas izlasei vairs nav bijis stabila galvenā trenera, un Lipmans trenera meklējumus var atsākt no jauna, jo ar Vasiļjevu vienošanās bija panākta tikai par izlases vadīšanu Olimpisko spēļu atlases ciklā.

Paredzams, ka izlase savu jauno treneri uzzinās tikai neilgi pirms pasaules čempionāta aprīlī, jo, pēc LHF domām, galvenais treneris izlasei vajadzīgs tikai šajā turnīrā, nevis sezonas gaitā (jo tad būtu jāmaksā alga par visu sezonu, nevis tikai to laiku, ko treneris ir kopā ar izlasi). Līdz ar treneru problēmām nav arī liels brīnums, ka Latvijas izlase pēdējos divos pasaules čempionātos palikusi tikai 13. vietā un izcīnījusi tikai vienu uzvaru papildlaikā.

Lipmana kritika sasniegusi iespaidīgus apmērus, taču vai tas kaut ko mainīs? Viņš ievēlēts LHF prezidenta amatā, un viņa termiņa beigas ir 2018. gadā. Oktobra sākumā paredzēts LHF kongress, kurā Lipmans sniegs atskaiti un notiks LHF biedru apstiprināšana. Teorētiski darba plānā iespējams iekļaut arī neuzticības balsojumu Lipmanam, taču praksē skaidrs, ka tas nenotiks.

Teorētiski arī Lipmanam pieteicies pēctecis – Viesturs Koziols medijiem paudis savus nodomus vēlreiz mēģināt mainīt Latvijas hokeja vadību, tiesa, pagaidām bez konkrētiem plāniem par Lipmana nomaiņu. Tas arī vēl viens iemesls, kādēļ «Triobet» totalizatora bukmeikeri neuzskata Lipmana aiziešanu par ticamu scenāriju.