Zviedru golfere: Ārsts teica, ka man atlikušas trīs nedēļas...

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: facebook.com

Ja kādam filmu režisoram ir nepieciešams aizmetnis kinolentei, tad, iespējams, stāsts par Zviedrijas golferes Karolīnas Larsones piedzīvoto ir tieši tas, ko meklē. Viņa pārdzīvojusi zemestrīci, kājas amputāciju un atgriezusies sportā, turklāt solīdā līmenī.

2011. gada februārī Larsone kopā ar jaunāko māsu Luīzi piedalījās Jaunzēlandē notiekošajā «Christchurch» golfa turnīrā. Meitenes katru dienu ieturēja maltīti vienā un tajā pašā restorānā, bet dienā, kad notika 6,3 balles spēcīgā zemestrīce, viņas izvēlējās citu ēdināšanas iestādi. Tas izglāba viņu dzīvību.

Nākamās trīs dienas viņas, būdamas teju šoka stāvoklī, dzīvoja īrētā automašīnā, jo viesnīca, kurā māsas bija apmetušās, bija nopostīta. Zemestrīces laikā dzīvību zaudēja 185 cilvēki.

Vēl aptuveni divi tūkstoši cilvēku visā pilsētā guva dažādas traumas, vairāk nekā simts ļoti smagas. Jaunzēlandes otra lielākā pilsēta piedzīvojusi vairākas zemestrīces, bet šī kļuva par vispostošāko. Aptuveni 400 000 cilvēku pilsēta tā laika piedzīvotā sekas jūt joprojām.

«Tikai pēc kāda laika apzinājāmies, cik ļoti mums paveicās,» ESPN citēta Karolīna Larsone.

Viņu vēl ilgu laiku pēc notikušā naktī mocīja murgi, ka ar automašīnu nonāk dziļā zemes plaisā. Turklāt arvien biežāk golferei sāka sāpēt labā kāja. 2010. gadā viņai tika operēts celis. Slimnīcā ārsts brīdināja, ka Karolīnai pēc pārdzīvotā ir sagrauta nervu sistēma, bet dziļākas analīzes 22 gadus vecajai meitenei uzrādīja smagu, agresīvu slimību - hondrosarkomu, kas ir vēža paveids, kurš pārsvarā tiek konstatēts gados vecākiem cilvēkiem, turklāt divreiz biežāk vīriešiem nekā sievietēm.

Karolīnu glābt varēja vienīgi kājas amputācija. «Es biju panikā. Lūdzu ārstam teikt, ka tas ir joks, stulbs joks. Pieņemt ko tādu pēc pārdzīvotā Jaunzēlandē bija ļoti smagi,» sacīja Larsone.

Ārsts pateica, ka līdz amputācijai Karolīnai atlikušas trīs nedēļas.

«Kādam tas ir pavisam īss laiks, bet man tas kļuva par veselu mūžību. 504 stundas! Nolēmu no kājas atvadīties īpaši - devos ekskursijā uz Londonu.»

Anglijā viņa atteicās izmantot transportu, izstaigāja visu pilsētu un aizvadīja pēdējo turnīru vēl uz divām kājām.

Operācijai viņa gatavojās, izmantojot meditāciju, kas ļoti labi palīdzēja tikt galā ar negatīvām domām. Viss ritēja veiksmīgi: analīzes uzrādīja, ka vēzis nav izpleties. Draugs un milzīgā vēlme nodarboties ar iemīļoto sporta veidu viņu motivēja, kā rezultātā piecas dienas pēc operācijas viņa savā dzimtajā pilsētā atgriezās treniņos.

«Mani nomāca šaubas un bailes, es ļoti pārdzīvoju. Daudz kas mainījās, kad mamma ienāca manā istabā un parādīja žurnālā rakstu ar statistiku par citu cilvēku pieredzi pēc piedzīvotas kājas amputācijas, integrējoties jaunā dzīvē. Šis stāsts vairoja manī pārliecību,» norādīja Larsone.

Divarpus mēnešus pēc amputācijas zviedriete piedalījās savā pirmajā turnīrā. Tomēr tas nebija viegli, jo Karolīnu mocīja sāpes.

Līdz 2013. gadam Karolīna spēlēja tikai turnīros invalīdiem, bet pēc tam ieguva profesionāles licenci. Tagad viņa kopā ar māsu piedalās Eiropas tūres turnīros. Larsone sapņoja piedalīties Rio 2016, bet golfs nav iekļauts paralimpisko spēļu programmā.

Vairākus gadus meitene dzīvo pēc devīzes «mazāk baiļu, ilgāks mūžs».

Karolīna raksta autobiogrāfiju un lasa lekcijas par to, kā cilvēkiem ar invaliditāti iespējams attīstīt savu personību un veidot karjeru.

Vēl Larsone bieži apmeklē Āfriku un ir kāda fonda vēstnese, palīdzot jaunajiem afrikāņiem (īpaši tādiem, kas slimo ar AIDS) atrast darbu un savu vietu dzīvē.

2014. gadā meitene realizēja kādu senu sapni - iemācīties slēpot ar kalnu slēpēm. Viņai ļoti patīk pārsteigt pašai sevi.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu