/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/10/8564003t1h2f9f.jpg)
Baltijas reģionā regbiju ar mainīgām sekmēm spēlē jau sen – kopš pagājušā gadsimta 60. gadu sākuma. Kopš 1998. gada reģiona spēcīgākā komanda tiek noskaidrota «Baltic Cup» sacensībās. Šogad sacensības notiek jau deviņpadsmito reizi.
Baltijas labākās komandas regbijā sacenšas jau 19 sezonas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmā «Baltic Cup» izcīņa tika aizvadīta 1998. gadā, un par čempioniem kļuva Šauļu «Vairas». Sākusi ar piecām komandām, tā savu masveidības virsotni sasniedza pirms desmit gadiem, kad 15 komandas sacentās trijās divīzijās. Laika gaitā Baltijas čempionātā startējušas 23 dažādas komandas no septiņām valstīm. «Dalījums divīzijās tika ieviests, jo komandu līmeņi ir ļoti dažādi,» skaidro līgas vadītājs Uldis Bautris.
Augstākajā divīzijā šogad sacenšas piecas komandas – trīs no Lietuvas («Baltrex», «Vairas/Kalvis», «Žalgiris»), divas no Latvijas («Transact Pro» un «Fēnikss»). Kādreiz ar labiem panākumiem cīnījās arī komandas no Krievijas un Polijas, taču pēdējos gados tās nolēmušas augstākajā divīzijā nestartēt.«Pēdējā laikā nevaram iesaistīt poļus, jo viņiem pašiem ir labs nacionālais čempionāts. Zviedri izrādīja interesi, taču apzināmies, ka finansiāli nevaram atļauties ceļojumus uz Zviedriju.
Savukārt sadarbību ar Krieviju apgrūtina vīzu jautājums,» ģeogrāfijas sašaurināšanos skaidro U. Bautris. Otrajā divīzijā šogad startē septiņas komandas – pa trim no Latvijas un Lietuvas, ģeogrāfiju paplašinājusi komanda no Igaunijas.
Viņš atzīst, ka viņa lolotās sacensības ir piedzīvojušas arī labākus laikus un savulaik pat iekļāvušās «Rugby Europe» sacensību sistēmā. «Lai attīstītos, jāpiesaista ģenerālsponsors un jāinvestē līgas mārketingā,» norāda līgas vadītājs. «Pagaidām nav izdevies piesaistīt līgai ģenerālsponsoru. Uzņēmumu, kas vēlētos sevi reklamēt līgas dalībvalstīs. Meklējumi ir bijuši. Pagaidām iztiekam ar klubu dalības maksām, kas ir mazākas par 500 eiro.»
Kā vēl vienu traucēkli attīstībai U. Bautris min nacionālo federāciju visnotaļ lielo vienaldzību. «Federāciju valdēm lielas intereses par šīm sacensībām nav. Nezinu, kāpēc. Vadošo klubu spēlētāji gūst neatsveramu pieredzi, tas ir ļoti labs pienesums valstu izlasēm,» uzskata U. Bautris.
Paralēli «Baltic Cup» sacensībām jau otro sezonu norisinās Lietuvas Regbija federācijas rīkotais «Top lyga» čempionāts, kurā sacenšas trīs labākās Lietuvas komandas un «Transact Pro» no Latvijas. Daļa šo sacensību spēļu iet arī «Baltic Cup» ieskaitē. Uldis Bautris šo projektu vērtē atzinīgi, taču arī tajā vēlētos lielāku masveidību. «Lietuvieši «Top lyga» veido kā produktu. Pērn bija pirmā sezona, kurā startēja četras komandas, šosezon arī ir četras. Tomēr gribētos, lai komandu ir vairāk – tad sacensības būtu vēl interesantākas.»
«Baltic Cup» ieguvēji
«Slava» (Krievija) – 2000, 2001, 2007, 2008, 2010
«Baltrex» (Lietuva) – 2011, 2012, 2014, 2015
«Vairas» (Lietuva) – 1998, 2009, 2013
«Miesnieki» (Latvija) – 1999, 2002, 2004
«Folc-Azs» (Polija) – 2005, 2006
«Ādažu Čipsi» (Latvija) – 2003