Par jauno UEFA prezidentu ievēlēts slovēnis Čeferins

Balsojumā, kurā piedalījās 55 UEFA sastāvā esošās federācijas, tai skaitā Latvijas, Čeferins ieguva 42 balsis, kamēr viņa vienīgajam konkurentam Mihaelam van Prāgam no Nīderlandes tika 13 balsis.

«Esmu šeit ar jaunu un tīru vīziju, lai cīnītos pret visām problēmām, kas ieliec futbolu,» pēc savas ievēlēšanas īsi izteicās Čeferins. Lai izcīnītu uzvaru vēlēšanās, bija nepieciešams savākt vismaz 28 balsis.

Tikmēr van Prāgs jaunajam UEFA prezidentam novēlēja veiksmi, kā arī piedāvāja savu palīdzību, ja tā kādreiz Čeferinam būs nepieciešama.

Līdz ar to Čeferins ir UEFA vēsturē septītais prezidents, kurš tādējādi seko Ebes Švarca (Dānija), Gustava Vīderkehra (Šveice), Artemio Franki (Itālija), Žaka Žorža (Francija), Lenarta Jūhansona (Zviedrija) un Mišela Platinī (Francija) pēdās.

Tiesa, iepriekšējais UEFA prezidents Platinī jau labu laiku nepildīja savus pienākumus, jo viņš neilgi pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem saņēma astoņu gadu diskvalifikāciju no futbola. To viņam un bijušajam Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidentam Zepam Blateram piešķīra FIFA Ētikas komiteja par 2011.gadā veiktu pārskaitījumu aptuveni 1,8 miljonu eiro apmērā, kas Platinī pienākušies par paveikto laikā no 1999. līdz 2002.gadam. Sākotnēji abām amatpersonām pēc vēršanās FIFA Apelāciju komitejā diskvalifikācijas tika samazinātas par diviem gadiem, bet maijā Platinī izdevās caur Sporta arbitrāžas tiesu (CAS) panākt vairs tikai četru gadu sodu.

Tomēr tobrīd Platinī cerēja uz pilnīgu diskvalifikācijas atcelšanu, tāpēc pēc šādas neveiksmes viņš paziņoja par UEFA prezidenta krēsla pamešanu. Pēcāk organizācija pavēstīja, ka jauns tās vadītājs tiks vēlēts septembrī Atēnās.

Trešdien ievēlētajam prezidentam jānoslēdz Platinī valdīšanas termiņš, kas ir līdz 2019.gada martam. Par spīti savai diskvalifikācijai, šajā kongresā ar atvadu runu uzstājās arī pats francūzis. Šādu atļauju izņēmuma kārtā viņam deva FIFA Ētikas komiteja.

Pašlaik 61 gadu vecais Platinī par UEFA prezidentu kļuva 2007.gadā, pēcāk organizācijā un tās rīkotajos turnīros veicot vairākas pārmaiņas. Tieši viņš bija viens no galvenajiem iemesliem, lai Francija tiktu pie iespējas rīkot šī gada Eiropas čempionāta finālturnīru.

Kopš Platinī diskvalifikācijas UEFA prezidenta pienākumus uzņēmās viceprezidents, spānis Anhels Marija Viljars, kurš sākotnēji arī bija pieteicies vēlēšanām. Tomēr šī mēneša sākumā viņš atsauca savu kandidatūru, pamatojot to ar vēlmi turpināt darbu paša vadītajā Spānijas Futbola federācijā.

Līdz ar to UEFA prezidenta amatam palika vairs tikai divi kandidāti - van Prāgs un Čeferins.

Nīderlandes Futbola federācijas (KNVB) galva 68 gadus vecais Mihaels van Prāgs pērn pieteicās FIFA prezidenta vēlēšanām, taču tikai dažas dienas iepriekš savu kandidatūru nolēma atsaukt. Laikā no 1989. līdz 2002.gadam viņš bija prezidents slavenajā Nīderlandes klubā Amsterdamas «Ajax», tādējādi sekojot sava tēva Jāpa pēdās.

Kamēr van Prāgs bija «Ajax» kluba prezidents, tas 1992.gadā spēja izcīnīt UEFA kausu un trīs gadus vēlāk iegūt arī UEFA Čempionu līgas trofeju. Tobrīd tās bija vienas no visu laiku veiksmīgākajām Amsterdamas komandas sezonām. Savukārt KNVB prezidenta amatā van Prāgs stājās 2008.gadā, bet pērn viņš tika ievēlēts par UEFA viceprezidentu.

Savukārt 48 gadus vecais Čeferins, kurš ir absolvējis Ļubļanas universitātes juridisko fakultāti, savu karjeru šajā sporta veidā sāka ar telpu futbolu, taču ar laiku kāpa pa karjeras kāpnēm, bet 2011.gadā viņš tika ievēlēts par Slovēnijas Futbola federācijas vadītāju. Kopš 2011.gada viņš ir arī UEFA Juridiskās komitejas viceprezidents.