Kas ir jāēd un kāds režīms jāievēro, lai kļūtu tik izturīgs kā Latvijas olimpietis? Par to, ko labprāt ēd Latvijas olimpieši, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties sportists, lasiet speciālajā rakstu sērijā «Uzmundrinām olimpieti!». Lai palutinātu mūsu olimpiešus, Tvnet sadarbībā ar Philips un naturopāti, uztura treneri Anci Annu Šternbergu, grāmatas «Topi vesels!» autori, izstrādāja jaunas receptes, radītas tieši mūsu olimpiešu dzīvesveidam un vēlmēm.
Šobrīd meitene ir sākusi mācības 12. klasē un paralēli jau gatavojas nākamajām sacensībām – pasaules jauniešu čempionātam, kas novembrī notiks Kiprā, un ISAF pasaules jauniešu čempionātam Jaunzēlandē īsi pirms Ziemassvētkiem, kur pirmo reizi Ketija burās Okeānijas ūdeņos. Brīvajā laikā meitene labprāt skatās filmas, lasa grāmatas un īpaši ir priecīga par mirkļiem, ko var pavadīt draugu lokā.
Vienmēr visam ir rezultāts
Šķiet, ka ar burāšanu nodarbojas īsti vasaras mīļi – tā arī atzīst Ketija, ka viņai sezona ir teju visu dzīvi un tā nebeidzas nekad. Kad laikapstākļi atļauj trenēties un burāt Latvijā, Ketija to dara Ķīšezerā un Pāvilostā, tomēr, kad Latvijā vasara beidzas, sportiste regulāri ar savu komandu «brauc tai līdzi, jo vienmēr uz zemeslodes ir vieta, kur var burāt». Jautāta par treniņu plānu un grafiku, meitene atzīst, ka tas ir ļoti dažāds. «Mēs mainām un papildinām treniņu grafikus un izmēģinām visādas lietas. Burāšana ir sporta veids, par kuru nevarētu teikt, ka tas ir pilnībā izpētīts, ka par to zina visu un ka ir zināms, kā ir jātrenējas, lai būtu pirmais. Mēs eksperimentējam. Galvenais mums ir būt aktīviem.»
Tas atspoguļojas arī Ketijas ikdienas grafikā – ideālajā variantā meitene ceļas 5:50 no rīta un dodas uz skriešanas treniņu, pēc tam pošas skolai, pēc mācību stundām atkal ir treniņš. Sportiste daudz trenējas vienatnē – arī skriešanas treniņus meitene veic individuāli, un ir jābrīnās, kur var rast motivāciju šādiem agriem rīta krosiņiem. Meitene atzīst, ka liels nopelns tajā ir vecākiem: «Vecāki man palīdzēja tikt pāri lūzuma posmam un mudināja izdarīt iesākto. Tagad zinu, ka ir tāds brīdis, kā mans tētis teica: «Visam vienmēr ir rezultāts.» Kad pienāk tas rezultāts, tad tu saproti, kā tad īsti jūties par to lietu.» Ketijai šāds brīdis ir bijis, kad pirmo reizi ir izdevies glisēt (braukt uz spuras lielā ātrumā – aut.). Meitene bija izgājusi uz Ķīšezeru izmēģināt jauno buru, kad spēcīgais vējš sportisti pārsteidza un glisēšana izdevusies. Šis bijis tas mirklis, kas ne vien licis Ketijai aizturēt elpu aiz sajūsmas, bet devis arī pārliecību – smagam darbam seko rezultāts un ir jēga.
Divi sapņi
Latvijas olimpiskajā vienībā Ketija bija jaunākā dalībniece un ar lielu degsmi atceras olimpiādē piedzīvoto. Jaunā burātāja atzīst, ka ļoti palīdzējis, ka uz Rio devusies kopā ar tēti: «Biju priecīga, ka bija kāds, kas uzliek roku uz pleca, un mans drebošais plecs bija mierīgs.» Tomēr Ketija arī piemetina, ka šī bijusi iespēja arī tētim piepildīt savu sapni – nokļūt olimpiādē. «Par treneri būt olimpiskajās spēlēs taču arī ir milzīgs gods,» spriež meitene, stāstot, ka ir gandarīta, ka ir devusi iespēju arī tētim piedzīvot olimpiādi. Jautāta, cik grūti mēdz būt, kad tētis ir treneris un treneris ir tētis vienlaikus, Ketija uzsver pozitīvo – ir ļoti vērtīgi, kad ģimenē ir kāds, ar ko var runāt savā burātāju valodā, un ka vienmēr būs kāds, kas viņu sapratīs. Ketija atzīst, ka ļoti mēģina ar tēti nošķirt šīs lietas un lielākoties tas izdodas. Kad tas neizdodas, abi sportisti apzinās, ka reizēm pasaka ko asāku, ko neatļautos pateikt vienkārši trenerim vai sportistam. Tomēr abi cenšas visas nesaskaņas izrunāt un faktā, ka treneris ir tētis, Ketija saskata vairāk plusu kā mīnusu.
Olimpiādē Ketijai palīdzējis un bija ļoti patīkami, ka Latvijas komandā bijusi vēl kāda pazīstama seja – meitene stāsta, ka jau iepriekš jaunatnes olimpiādē sadraudzējusies ar Rebeku Kohu. Burātāja gan piemetina, ka ļoti centusies sadraudzēties ar visiem un komandā ir jutusies labi. «Es laikam pirms kādiem gadiem diviem nebūtu iedomājusies, ka ar Samoilovu, Šmēdiņu, Štrombergu kopā pavadīšu laiku. Iepriekš tikai no malas biju skatījusies, kā viņi piedalās sacensībās. Man olimpiādi visu laiku pavadīja patīkama baiļu sajūta par to visu, kas tur notika,» Ketija atceras.
Iedvesma citiem
Kamēr vēl Ketija pati iedvesmojas no citiem un vēro pieredzējušos sportistus, jau aug jaunā burātāju paaudze, kam iedvesmas avots ir Ketija. Ketija trenējas «Burāšanas klubā 360» un jau pirms olimpiādes ir sajutusi, ka ir autoritāte mazajiem sportistiem, kas visai bieži jautā pēc meitenes padoma un lūdz paskatīties un novērtēt savu sniegumu. «Jā, bieži klubā es dzirdu – Ketija, paskaties, kā man sanāk, Ketij, palīdzēsi lūdzu, man un tamlīdzīgi. Patīkama sajūta, es teikšu tā,» sportistes acis mirdz, runājot par jaunajiem censoņiem.
Arī Ketijas mazā pusmāsa, kas šobrīd mācās 2. klasē, bieži uzrunā Ketiju, lai pamāca viņu burāšanā. Lai arī pusmāsa vairāk aizraujas ar zirgiem un jāšanas sportu, brīvdienu ceļojumos mazā labprāt dodas ar savu lielo māsu paburāt prieka pēc. Olimpiete atzīst, ka mazajai meitenei ļoti patīk, ka tieši Ketija viņu pamāca.
Savu nākotni Ketija noteikti saista ar burāšanu, taču pēc vidusskolas beigšanas vēlas arī turpināt studijas: «Vēl neesmu izlēmusi, kur un ko mācīšos, bet noteikti centīšos savienot šīs divas it kā nesavienojamās lietas – studijas un sportu.» No nākamā gada sākuma Ketija plāno paņemt nelielu pauzi burāšanā, lai varētu pievērsties vairāk mācībām un pabeigtu vidusskolu.
Uz skolu ar pusdienu kārbiņu
Lai arī meitenei garšo teju viss un nav produktu, kas izraisa nepatiku, Ketija ir veselīga ēdiena cienītāja un seko līdzi savam svaram. Intensīvu treniņu periodos sportistei ir atļauts ēst visu, bet mierīgākā periodā Ketija cenšas ēst veselīgi. Burātāja ir arī atteikusies no baltajiem miltiem, ko vairs nemaz tā neprasoties. Ik rītu sportiste sāk ar svaigiem augļiem, kas ļauj viņai dienu sākt labā garastāvoklī: «Mans tētis saka, ka tas ir dīvains ieradums, bet es augļus ēdu pirms ēdienreizes. Ja es pirms brokastīm nepaēdu augļus, kļūstu īgna un ar tādu garastāvokli pati sev sāku apnikt. Augļi mani padara par cilvēku.»
Tāpat, lai sekotu līdzi tam, kas tiek patērēts uzturā, Ketija uz skolu dodas ar mājās gatavotām pusdienām, kuras viņai palīdz sagatavot mamma. Meitene apzinās, ka tas ir liels darbs un ērtāk būtu ēst skolas ēdnīcā vai iebērt līdzi brokastu pārslas, tomēr, ja ir vēlēšanās ēst veselīgi un zināt, kas tiek apēsts, ieguldītais darbs ir tā vērts.
Stāstot par attiecībām ar vienaudžiem, meitene atzīst, ka reizēm jūtas daļēji jau iemesta pieaugušo pasaulē. Tomēr Ketijai ir draugi, ar kuriem var saprasties ļoti viegli par visām tēmām, un ir tādi, ar kuriem par kādām noteiktām tēmām viedokļi atšķirsies. «Es apzinos, ka katram ir savs viedoklis, un es necenšos kādam citam uzstāt savu viedokli. Es nejūtos pārāka par kādu un nejūtos arī sliktāka par kādu, man liekas, ka cenšos un jūtos tāda pati kā visi pārējie,» spriež meitene.
Ketijas receptes
Lai dažādotu savu pusdienu ēdienkarti, Ketija vēlējās, lai naturopāte, uztura trenere viņai izstrādātu kādu recepti, ko varētu izmantot pusdienu pagatavošanai un līdzi ņemšanai uz skolu. «Birzules pusdienu deserts» ir speciāli radīts šādam mērķim, ir ātri pagatavojams un neprasa atkārtotu sildīšanu. Savukārt «Ketijas atjaunojošais» dzēriens ir izvēlēts tieši biešu dēļ – bietes jau izsenis tiek lietotas kā tonizējošs un asinis barojošs produkts. Tās ir bagātas ar dzelzi, kalciju, magniju, mangānu, fosforu, karotīnu, B vitamīniem, kā arī vitamīnu C.
«Ketijas atjaunojošais» dzēriens
«Birzules pusdienu deserts»
Tvnet un Philips novēl Ketijai atklāt arvien jaunus ūdeņus un elpu aizraujošus turpmākos sasniegumus!
Philips īpaši veselīgā sulu spiede HR1897/30