/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/10/8575083t1he049.jpg)
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība ir vīlusies par Latvijas valdības pārstāvju neierašanos uz hokeja valstsvienības izšķirošo spēli cīņā par vietu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs.
Hokeja federācija vīlusies prezidentā un ministros
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušajā svētdienā Jūrmalā Valsts prezidents Raimonds Vējonis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) apbalvoja uzvarētājus Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) «Masters» sērijas turnīrā pludmales volejbolā, ko nevar nosaukt par pasaules augstākā līmeņa sacensībām. Savukārt pāris stundas vēlāk notikušajā izšķirošajā hokeja izlases spēlē ar Vāciju, kurā tika piedzīvots sāpīgs zaudējums, nebija neviena no valdības pārstāvjiem vai Valsts prezidenta.
LHF ģenerālsekretārs Māris Baldonieks par to sarunā ar aģentūru LETA pauda nožēlu, uzsverot, ka ministri un prezidents uz sacensībām tika aicināti.
«Tomēr labi, ka vismaz Vējoņa kungs pieņēma Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Renē Fāzelu. Tādā ziņā mums nav par ko sūdzēties,» teica Baldonieks.
Vējonis ar Fāzelu tikās otro gadu pēc kārtas, un pēc abām tikšanās reizēm bija identisks vēstījums - Vējonis sola valsts atbalstu pasaules hokeja čempionāta rīkošanai Rīgā.
Kā uzsver Baldonieks, Latvija varētu pretendēt uz 2021. vai 2022.gada pasaules čempionātu, tomēr kopumā tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo Latvijai nebūs atbalsta tik ilgi, kamēr netiks veiktas reālas darbības, lai sāktu otras arēnas būvniecību.
«Čempionātu nedod tikai uz solījumiem, ka tiks uzbūvēta halle,» stāstīja Baldonieks.
Tāpat LHF ģenerālsekretārs stāstīja, ka čempionāts jāorganizē tad, ja ir iespējas arī ieguldītos līdzekļus atpelnīt. Tomēr ar arēnu, kurā ir 10 000 skatītāju ietilpība, kā tas ir «Arēnā Rīga», nopelnīt, viņaprāt, mūsdienās nav iespējams.
«Par finansiāli pozitīvu iznākumu varētu domāt tad, ja rīkotu čempionātu kopā ar citu valsti un izšķirošās spēles tiktu aizvadītas pie mums, tomēr kopš domām par sadarbību ar Dāniju pārrunu ar citām valstīm nav bijis,» atklāja Baldonieks.
Kā zināms, Latvija pasaules čempionātu hokejā uzņēma 2006.gadā, bet pēdējos gados regulāri izteikusi domas par vēl viena turnīra rīkošanu.
Latvija pretendēja uz 2016.gada pasaules čempionāta rīkošanu, tomēr toreiz atsauca savu kandidatūru par labu Zviedrijai, bet tā piekāpās Krievijai. Pēc tam 2017.gadā uz sacensību rīkošanu Latvija pretendēja kopā ar Dāniju, bet tika piedzīvota neveiksme pret Vācijas un Francijas kopējo kandidatūru. Savukārt cīņā par 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanu Latvija piekāpās savai agrākajai sadarbības partnerei Dānijai.
Savukārt pasaules čempionāti 2019. un 2020.gadā notiks attiecīgi Slovākijā un Šveicē.