Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

LHF valdes loceklis: Pasaulē nav tādu izlašu, kuras prēmētu par 13.vietu

Latvijas hokeja izlase FOTO: Edijs Pālens/LETA

Daudziem Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdē izlases galvenā trenera Leonīda Beresņeva iesniegtais atlūgums bija pārsteigums, aģentūrai LETA norādīja viens no valdes locekļiem Andris Deniņš.

Dažas dienas pirms Rīgā gaidāmā 2018.gada Phjončhanas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra Latvijas hokeja valstsvienībā izcēlās kārtējais skandāls, jo no amata atkāpās galvenais treneris Beresņevs, bet viņa vietā steidzamības kārtā tika apstiprināts Haralds Vasiļjevs.

«LHF valdes sēdē, kas notika tieši pirms nedēļas, emociju bija pietiekoši, bet negribētu akcentēt, vai no kādas puses - Lipmana vai Beresņeva - bija bļaušana. Protams, ka Beresņeva piektdien iesniegtais atlūgums bija pārsteigums arī man. Tas, kas notika valdes sēdē, bija tikai sākums pārējām darbībām, ko Leonīds veica pēc tam. Esmu ar viņu saticies vairākas reizes, bet kompromiss tā arī netika atrasts,» izteicās Deniņš. «Viss ir tikai un vienīgi naudas lietās. Jau valdes sēdē gribēju šo situāciju nedaudz nomierināt, lai padomā arī treneris - pēc divām nedēļām beigsies olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs, un atkarībā no rezultāta varam atgriezties pie jautājuma par prēmijām. Tāpat valdē izskanēja jautājums, kāpēc zaudējām pasaules čempionāta pēdējā spēlē Norvēģijai (1:3). Pēc uzvarētās spēles pret Kazahstānu, kurā knapi tikām cauri, šajā mačā hokejisti nespēlēja ar pilnu atdevi. Tomēr tā vairāk bija komandas, nevis trenera vaina.»

Deniņš atklāja, ka ir milzīga atšķirība pasaules čempionātā ierindoties devītajā vai 13.vietā. Pasaules čempionātā Maskavā izlase esot bijusi labi sagatavota, bet, ja mazliet pietrūkst trīs spēlēs pēc kārtas, tā esot psiholoģiskā nenoturība un arī trenera vaina.

«Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) pēc pasaules čempionātā izcīnītajām vietām komandai piešķir finanses. Atšķirība ir desmitos tūkstošu. Ja būtu devītā vieta, šādas peripetijas hokeja vidē nebūtu notikušas. Jā, LHF prezidentam tā noticis ar katru izlases treneri, un tas nav labākais stils, jo jāievēro norunas un līguma nosacījumi. Tomēr arī cilvēciski saprotu Kirovu - likās, ka izšķirošā spēle būs pret Kazahstānu, un saprotams, kāpēc tika apsolītas prēmijas, bet arī saprotu, kādas cilvēkiem bija sajūtas pēc mača ar Norvēģiju. Ticiet man, pasaulē nav tādu izlašu, kuras prēmētu par 13.vietu,» izteicās Deniņš.

«Tomēr alga jebkurā gadījumā trenerim jāmaksā atbilstoši līgumam. Man gan līdz galam joprojām nav skaidrs, kāda bija pēdējā vienošanās, kas izskanēja pirms spēles pret Kazahstānu. Lipmana kungs patiešām bija apsolījis šīs prēmijas, bet pēc tam, kad komanda palika 13.vietā, mēs visi pārdzīvojām, jo liela daļa hokejistu spēlēja ar nolaistām rokām. Taisnība ir kaut kur pa vidu - neapšaubāmi, federācijai jāpilda līgumsaistības,» uzsvēra LHF valdes loceklis.

Deniņš arī piebilda, ka treneru nomaiņa pēdējā un tik izšķirošā brīdī komandai neko labu nedod. «Latvijas līdzjutēji, manuprāt, neizprot olimpiskā kvalifikācijas turnīra nozīmi. Tam ir krietni, krietni lielāka nozīme nekā pasaules čempionāta spēlēm. Tas vēlāk ietekmēs arī sponsoru piesaisti, un pēdējās dienās ar treneriem notikušais nav tas labākais.»

Beresņevs valdes sēdē esot pieminējis, ka vairāki hokejisti olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā varētu nespēlēt, kā varētu, ja netiks izmaksātas iepriekš solītās prēmijas.

«Lūk, tas man nav pieņemams, jo tas tomēr ir valsts prestižs. Tas nebija īstais mirklis, kad vajadzēja runāt par šo jautājumu. Skatīsimies pēc rezultāta un runāsim pēc divām nedēļām,» norādīja Deniņš.

«Par Beresņeva atkāpšanos uzzināju piektdien pēcpusdienā. Mēs valdes ietvaros telefoniski sazvanāmies gandrīz vai katru dienu, bet acīmredzot treneris ar prezidentu neatrada kopsaucēju,» sacīja Deniņš, vēlreiz paužot, ka 13.vieta nav līmenis, uz kuru mums būtu jātiecas. «Man grūti līdz galam pateikt, kā notika jaunā trenera apstiprināšana, jo visi atradāmies dažādās vietās. Informācijas novadīšana līdz valdes locekļiem bija, bet man grūti pateikt, vai līdz visiem.»

Deniņš uzsvēra, ka olimpiskās spēles ir augstākais līmenis, uz ko sportistam ir jātiecas, un ir jāpieliek visi spēki, lai tur nonāktu.

«Hokejistiem ir jāapzinās, cik šis turnīrs ir atbildīgs. No tā ir daudz kas atkarīgs tālākā hokeja attīstībā. Mēs redzam, cik daudz nozīmē olimpiskie sasniegumi. Tas palīdzēs attīstīt Latvijas hokeju, dos popularitāti, masveidību. Ja būs masveidība un popularitāte, būs arī rezultāti. Olimpisko spēļu sasniegšana ir impulss, kas virza uz priekšu sporta veidu,» teica Deniņš.

LHF valdes loceklis izteicās, ka šajā turnīrā cer uz hokejistiem, jo Vasiļjevs ar izlasi neesot bijis 15 gadus.

«2000.gada pasaules čempionātā spēles bija unikālas, kas visiem paliks atmiņā, bet, no otras puses, man grūti komentēt, jo Haraldu pirmoreiz satiku tikai otrdien,» atklāja Deniņš.

Uz augšu
Back