LOK pēc Rio kritizē sportistus: apstākļi nodrošināti, atdeves nav

LOK prezidents Aldons Vrubļevskis skaidroja, ka šoreiz cerības uz atsevišķu sportistu sasniegumiem nebija piepildījušās.

«Daži, uz ko pamatoti cerējām, neparādīja savu sniegumu, bet vienlaikus mūsu komanda bija visjaunākā. Iepriecināja jaunie sportisti, kuri, varbūt dažiem negaidīti, parādīja savu labāko sniegumu tieši Riodežaneiro,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas sportā patlaban notiek paaudžu maiņa un tas atstājis iespaidu arī uz rezultātiem, vienlaikus piebilstot, ka jauno sportistu sniegums dod cerības nākotnei.

«Atrodoties Riodežaneiro, daudz domājām par sportistu sagatavotību un psiholoģisko gatavību startiem. Mediji un prese sakarināja medaļas daudziem atlētiem, bet to nevar darīt. Mūsu uzdevums un vara nav pavēlēt iegūt medaļas,» teica LOK prezidents.

Viņaprāt, daži sportisti pievīla savas attieksmes dēļ, dažiem pievīla profesionalitāte.

«Ja esam nodrošinājuši apstākļus, tad būtu godīgi sagaidīt arī atdevi,» papildināja Vrubļevskis, piekodinot, ka nākotnē ir jādomā par atlases iespējām olimpiskajai izlasei.

LOK prezidentu uztrauc tas, kāpēc Olimpiādes laikā bija daži disciplīnas pārkāpumu gadījumi un kāpēc sportistu vidū bija emocionālā pārdegšana.

Ņemot vērā to, ka ne visi sportisti, no kuriem tika gaidīts rezultatīvs sniegums, tādu parādīja, tomēr īsi pirms vai pēc Olimpiādes šādus rezultātus sasniedza, Vrubļevskis norādīja, ka, domājot par atbalstu, galvenokārt būtu jāskatās uz olimpiskās sezonas rādītājiem.

«Kā redzam, pasaules vai Eiropas čempiona tituls nedod nekādas garantijas,» sacīja Vrubļevskis.

Tikmers norādīja, ka kopumā Latvijas olimpiešu starts Riodežaneiro vērtējams apmierinoši.

Viņš norādīja, ka ir izkristalizēti vairāki problemātiski jautājumi, par kuriem jādomā, gatavojoties nākamajām olimpiskajām spēlēm.

Domājot par sportistiem, Tikmers sacīja, ka acīmredzot būs jānonāk pie secinājuma, ka rūpīgi jāanalizē sportistu disciplīna, dienas režīms.

«Īpašs jautājums ir sociālie tīkli - katram sportistam organizatori izsniedza telefonu. Dalība sociālajos tīklos notika gan agri no rīta, gan vakarā, gan pirms sacensībām,» novēroja Tikmers.

Tikmers atzina, ka līdz šim «nedaudz novārtā» palika jautājums par treneriem, līdz ar to jārunā arī par treneru kvalifikāciju, metodiku, psiholoģiskajām prasībām. Jārunā arī par sporta federāciju vadītāju lomu, uzdevumiem, darbību Olimpiādē un olimpiskajā ciematā.

«Nepiekrītu, ka mūsu sporta federāciju vadītāji ir funkcionāri - tie ir brīvprātīgie, kas risina problēmas, kas cenšas nodrošināt sportistu sagatavošanu, un tā ir normāla prakse, ka reizi četros gados var būt Olimpiādē,» sacīja Tikmers. Runājot par administrāciju un mediķiem, Tikmers atzina, ka Riodežaneiro olimpiskās spēles «nav bijušas ērtas», jo visu laiku bija jārisina nestandarta situācijas.

Tikmers pievērsās arī jautājumam par informatīvo telpu - šis jautājums kopumā apakškomisijas sēdes laikā izpelnījās lielu uzmanību. Tikmers sacīja, ka no Latvijas uz Riodežaneiro bija devušies 26 mediju pārstāvji. Diskusijās ar federācijām Tikmers bija noskaidrojis, ka tās nav apmierinātas ar to, ka, piemēram, mediji ļoti niecīgā apjomā pievērsās smaiļotāja Alekseja Rumjanceva stāstam, kā arī pašam sporta veidam.

Vrubļevskis akcentēja, ka LOK tika «nolikta fakta priekšā» saistībā ar to, kādi mediji dodas uz Olimpiādi. Viņaprāt, iespējams, pirms olimpiskajām spēlēm jāvienojas, kā būtu labāk atspoguļot olimpiskās spēles. Kritika tika veltīta arī sabiedriskajam medijam, kas neesot pietiekami atspoguļojis kādus startus vai arī intervijas.

LOK viceprezidents Einars Fogelis secināja, ka 16 mēnešus līdz 2018.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm gatavošanās tām esot apdraudēta, jo nākamā gada budžetā četrām sporta nozarei būtiskām apakšprogrammām paredzēts samazinājums.

Tāpat viņš sacīja, ka netiek izpildītas Sporta likuma prasības un sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam definētie mērķi.