Latvijas olimpieši bez medaļām startēja arī 1928. gadā

Latvijas olimpiskajā sastāvā bija iekļauti 34 sportisti, taču uz starta devās 32 no viņiem, jo šķēpmetēja Līna Mūze traumas dēļ uz Riodežaneiro nemaz nedevās, bet skrējējam Valērijam Žolnerovičam savainojums liedza dalību svētdien gaidāmajā maratona distancē.

Latvijas delegācija bija tuvu medaļai, taču svarcēlāja Rebeka Koha un daudzcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa palika tūlīt aiz goda pjedestāla. Tikai 18 gadus vecajai Kohai svara kategorijā līdz 53 kilogramiem līdz bronzas medaļai pietrūka vien divu kilogramu, savukārt Ikaunieci-Admidiņu pēc septiņcīņas maratona no trešās vietas šķīra 36 punkti.

Sacensību pirmspēdējā dienā līdzjutējus iepriecināja smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, kurš 200 metru distancē palika piektais, izcīnot trešo augstāko vietu Latvijas komandā. Viņš no pjedestāla atpalika par 0,229 sekundēm.

Tikmēr astotās vietas ieguva cīkstone Anastasija Grigorjeva un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, taču no abiem šajā Olimpiādē tika gaidīts vairāk, un arī abi sportisti pēc saviem startiem pauda nožēlu, ka nav izdevies piepildīt savus mērķus.

Labāko desmitnieku noslēdza šķēpmetēja Madara Palameika, kamēr viņas kolēģi Sinta Ozoliņa un Zigismunds Sirmais ieņēma 14.vietas, bet Rolands Štrobinders palika 28.vietā, visiem trim netiekot starp finālistiem.

Pieredzējusī maratonskrējēja Jeļena Prokopčuka, spītējot Riodežaneiro svelmei, maratonā ieņēma augsto 12.vietu, kamēr Ilona Marhele un Ariana Hilborna finišu sasniedza attiecīgi 61. un 106.pozīcijā.

Pēdējo reiz Latvijas olimpieši olimpiskajās spēlēs bez medaļām startēja arī 1928. gadā.

Kārtslēkšanas finālā iekļuva, taču tur bez rezultāta palika Pauls Pujāts, kuram līdz ar to Olimpiādē arī tika 12.vieta, bet Mareks Ārents ierindojās 16.vietā, finālā netiekot.

Kanoists Dagnis Iļjins, kurš kā pēdējais iekļuva olimpiskajā komandā, 1000 metru distancē ieņēma 13.vietu, bet 200 metros viņš palika 21.pozīcijā.

Debijas reizē stenda šaušanā atzīstami nostartēja Dainis Upelnieks, kurš izcīnīja 14.vietu.

Pamatīgu vilšanos līdzjutējiem sagādāja Latvijas labākais pludmales volejbola duets, jo Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš nespēja pārvarēt apakšgrupu turnīra barjeru, netiekot izslēgšanas spēlēs, olimpisko turnīru līdz ar to noslēdzot dalītā 19.vietā.

Tāpat neveiksmes vajāja Latvijas BMX braucējus, jo divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē. Savukārt Latvijas labākā tenisiste Aļona Ostapenko savu olimpisko debiju noslēdza jau pēc pirmās cīņas, dāmu vienspēlēs atzīstot titulētās austrālietes Samantas Stosuras pārākumu.

Iepriecināt nespēja arī džudisti, jo Jevgēņijs Borodavko un Artūrs Ņikiforenko zaudēja savās pirmajās cīņās, abiem ieņemot 17.vietas.

Peldēšanā Aļona Ribakova laboja Latvijas rekordu 200 metru brasā, kas viņai deva 27.vietu, kamēr Uvis Kalniņš bija sarūgtināts, jo 200 metru kompleksajā peldējumā viņš krietni atpalika no sava personīgā rekorda, ieņemot 24.vietu.

Latvijas komandas jaunākā dalībniece Ketija Birzule burāšanā RS:X klasē ieņēma 24.vietu, apsteidzot divas konkurentes, taču iegūstot neatsveramu pieredzi.

Modernās pieccīņas sportists Ruslans Nakoņečnijs sacensības beidza 28.vietā.

Soļotājs Arnis Rumbenieks 50 kilometru distancē ierindojās 37.vietā, bet Agnese Pastare 20 kilometru distancē palika 53.pozīcijā, kamēr skrējēja Gunta Latiševa-Čudare ieņēma 45.vietu 400 metru distancē.

Visbeidzot, riteņbraukšanā grupas braucienā šosejā, kurā dalībniekiem bija jāveic ļoti grūta trase, Aleksejs Saramotins ieņēma 46., bet Toms Skujiņš - 59.vietu. Viņi bija pirmie no Latvijas olimpiešiem, kuri devās uz starta jau sacensību pirmajā dienā.

Kopš 1992.gada, kad Latvija kā neatkarīga valsts atgriezās olimpiskajā saimē, mūsu sportisti vasaras spēlēs allaž bija tikuši uz goda pjedestāla.

Barselonā 1992.gadā sudraba medaļas izcīnīja kanoists Ivans Klementjevs un šāvējs Afanasijs Kuzmins, bet riteņbraucējs Dainis Ozols bija trešais. Pēc četriem gadiem Atlantā Klementjevs vēlreiz tika pie sudraba, savukārt 2000.gadā Sidnejā Latvijai bija ne tikai viss medaļu komplekts, bet arī pirmais zelts kā brīvai valstij, kuru vingrošanas atbalsta lēcienā ieguva Igors Vihrovs. Sudrabu Austrālijā ieguva soļotājs Aigars Fadejevs, bet bronza tika džudistam Vsevolodam Zeļonijam.

Teicama Olimpiāde tika aizvadīta 2004.gadā Atēnās, kur Latvijai tika četras sudraba godalgas, tās izcīnot svarcēlājam Viktoram Ščerbatiham, šķēpmetējam Vadimam Vasiļevskim, modernās pieccīņas sportistei Jeļenai Rubļevskai un vingrotājam Jevgēņijam Saproņenko.

Savukārt 2008.gadā Pekinā savu pirmo zeltu BMX sacīkstēs ieguva Māris Štrombergs, kurš otro reizi triumfēja arī pēc četriem gadiem Londonā. No Ķīnas sudrabu pārveda arī šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet bronza tika Ščerbatiham, Latvijai otro reizi spēļu vēsturē izcīnot pilnu medaļu komplektu.

Tikmēr Londonā bez Štromberga zelta līdzjutēji varēja priecāties arī par pludmales volejbolistu Jāņa Šmēdiņa un Mārtiņa Pļaviņa bronzu.

Savukārt pirmās brīvvalsts laikā Latvijas sportisti izcīnīja trīs medaļas. Leģendārais soļotājs Jānis Daliņš 1932.gadā Losandželosā ieguva sudrabu, bet četrus gadus vēlāk Berlīnē viņa kolēģis Adalberts Bubenko bija trešais, bet grieķu-romiešu cīkstonis Edvīns Bietags ieguva sudraba godalgu.