Latvijas šķēpmetējas valsts rekordiste Madara Palameika un Sinta Ozoliņa šodien Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs aizvada kvalifikācijas sacensības, bet kanoe airētājs Dagnis Iļjins startēja 1000 metru distances B finālā.
Rio 2016: Uz starta izies mūsu šķēpmetējas Palameika un Ozoliņa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kvalifikācijas sacensības šķēpraidēm naktī uz trešdienu sāksies plkst.2.35 pēc Latvijas laika.
Palameika šogad metusi 65,86 metrus, atpaliekot vienīgi no titulētās čehietes Barboras Špotākovas (66,87 un 66,06), vācietes Kristīnes Husongas (66,41) un Eiropas čempiones Tatjanas Haladovičas no Baltkrievijas, kura kontinenta meistarsacīkstēs šķēpu raidīja 66,34 metru tālumā.
Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Savukārt Eiropas čempionātā viņa palika septītajā vietā.
Pirms četriem gadiem Londonā Palameika šķēpu meta 60,73 metru tālumā, kas deva astoto vietu.
Savukārt Ozoliņa šosezon metusi 62,78 metrus. 2008.gadā Pekinā viņa ar 53,38 metru tālu metienu ieņēma 11.vietu, bet četrus gadus vēlāk Londonā ar 58,86 metriem palika divdesmitā.
Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu izpildīja arī Līna Mūze, taču Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās viņa guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ šķēpa mešanas sektorā varēs atgriezties vien nākamā gada pavasarī.
Olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikušas divas Latvijas šķēpa metējas, kuras pagājušajā gadsimtā bija spiestas startēt zem Padomju Savienības karoga. 1956.gadā Melnburnā par olimpisko čempioni tika kronēta Inese Jaunzeme, bet četrus gadus vēlāk Romā viņas panākumu atkārtoja Elvīra Ozoliņa.
Visa kaluma olimpisko spēļu medaļas ir Jānim Lūsim. Tokijā 1964.gadā Lūsis tika pie bronzas, bet pēc četriem gadiem Mehiko tika kronēts par čempionu, bet vēl četrus gadus vēlāk latvietis izcīnīja sudrabu. Tāpat olimpisko spēļu čempiona tituls šķēpa mešanā ir Dainim Kūlam, kurš uzvarēja 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs.
Savukārt neatkarīgās Latvijas laikā pašmāju sportisti izcīnījuši divas sudraba godalgas. 2004.gadā Atēnās to iespēja Vadims Vasiļevskis, bet pēc četriem gadiem viņa panākumu atkārtoja Ainārs Kovals.
Šķēpa mešanā kungiem Latviju Riodežaneiro pārstāvēs Eiropas čempions Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders.
Tikmēr Latvijas kanoe airētājs Dagnis Iļjins otrdien Riodežaneiro olimpisko spēļu 1000 metru distances sacensībās izcīnīja 13. vietu. Iļjins otrdien sacentās B finālā, kurā viņš ilgi turējās ap septīto astoto vietu, bet finišēja sestajā pozīcijā, kas viņam sākotnēji summā ļāva izcīnīt 14.vietu.
Tomēr uzreiz pēc finiša diskvalifikāciju saņēma Ungārijas pārstāvis Henriks Vasbanja, kurš finišēja pirms Iļjina. Līdz ar to latvietis savu pozīciju noslēgumā uzlaboja par vienu vietu.
Tikmēr par B fināla uzvarētāju, kas ļāva olimpiskās spēles noslēgt ar devīto vietu, kļuva polis Tomašs Kačors, no kura Iļjins atpalika par nepilnām 11 sekundēm.
Iļjins priekšsacīkstēs finišēja ceturtais, iekļūstot pusfinālā, kur finišēja sestais, netiekot starp astoņiem labākajiem.
Latvijas godu Riodežaneiro šajā sporta veidā aizstāvēs arī smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, kurš startēs 200 metru distancē.
2012.gada olimpiskajās spēlēs Latviju kanoe airēšanā un smaiļošanā pārstāvēja Rumjancevs un Krists Straume, kuri smaiļošanā divniekiem 200 metru sprintā izcīnīja 11.vietu.
Šodien Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs tiek sadalīti 28 medaļu komplekti - vieglatlētikā, boksā, kanoe sprintā, treka riteņbraukšanā, daiļlēkšanā, vingrošanā, peldēšanā, burāšanā, galda tenisā, svarcelšanā un cīņā.
Kopumā šajās olimpiskajās spēlēs grasās piedalīties 33 Latvijas sportisti.
Par medaļām Riodežaneiro līdz 21.augustam cīnīsies vairāk nekā 10 500 sportisti, kuri sadalīs 306 godalgu komplektus 28 sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs programmā atgriezās golfs un regbijs-7. Abi sporta veidi starp olimpiskajiem bija pagājušā gadsimta sākumā, bet iespēju atgriezties ieguva 2009.gadā.
Riodežaneiro ir pirmā pilsēta Dienvidamerikā, kura ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles. Tomēr tā saņemt iespēju organizēt četrgades lielāko sporta notikumu mēģināja arī iepriekš - pirmo reizi tas notika, gatavojoties 1936.gada olimpiskajām spēlēm, kas rezultātā notika Berlīnē. Vēlāk Riodežaneiro kā kandidātpilsēta startēja arī 2004. un 2012.gada spēlēm, tomēr tiesības organizēt olimpiskās spēles Brazīlijas metropole ieguva tikai 2009.gadā, izcīnot iespēju rīkot 31.Vasaras olimpiskās spēles 2016.gadā un apsteidzot trīs citas kandidātpilsētas - Čikāgu, Madridi un Tokiju.
Galvenais olimpiskais stadions - Marakanas stadions - pilsētā tika uzbūvēts jau pirms aptuveni 70 gadiem, to atjaunojot pirms 2014.gadā aizvadītā Pasaules kausa futbolā.
Riodežaneiro olimpiskās spēles sāksies dopinga skandālu ēnā, jo jūlijā publicētajā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas ziņojumā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā.
Krievijas olimpiskajā delegācijā sākotnēji tika iekļauti 387 sportisti, taču dopinga skandāls šīs komandas ievērojami paretinājis, no sacensībām diskvalificējot 68 vieglatlētus.
Latvijas Riodežaneiro Olimpiādes pieteikumā ir 34 sportisti, bet uz starta stāsies ne vairāk kā 33 no viņiem, jo šķēpmetēja Līna Mūze Eiropas čempionātā guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ četrgades lielākajā sporta forumā nevarēs piedalīties.
Neilgi pirms olimpisko spēļu sākuma Latvijai tika prognozētas trīs olimpiskās godalgas - ASV laikraksts «USA Today» lēsa, ka uz goda pjedestāla kāps Eiropas čempions šķēpmešanā Zigismunds Sirmais, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kā arī pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Savukārt «Gracenote» (agrāk - «Infostrada Sports») jaunākajās prognozēs paredzēja sudrabu šķēpmetējai Madarai Palameikai un pludmales volejbolistiem, bet bronzu cīkstonei Anastasijai Grigorjevai.
No Latvijas cerībām pludmales volejbolisti nepārvarēja apakšgrupu turnīru, Ikauniece-Admidiņa izcīnīja ceturto vietu, bet svarcēlājs Artūrs Plēsnieks ieņēma astoto pozīciju. Par pārsteigumu parūpējās svarcēlāja Rebeka Koha, kura negaidīti izcīnīja ceturto vietu.
Tāpat Latvija lielas cerības saista arī ar divkārtējo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvija medaļas guvusi katrās Vasaras olimpiskajās spēlēs, turklāt tikai 1996.gadā Atlantā nācās samierināties ar vienu godalgu.
Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.