Latvijas svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš startē svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, pirmdien Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ieņēma astoto vietu. Raušanā viņš pacēla 181 kilogramu smagu stieni, kas ir sportista jauns rekords šajā disciplīnā. Savukārt grūšanā Plēsnieks pievarēja 218 kilogramus, kas summā deva 399 kilogramus un astoto vietu.
Svarcēlājs Plēsnieks Rio olimpiskajās spēlēs izcīna astoto vietu
Par olimpisko čempionu tika kronēts Uzbekistānas svarcēlājs Ruslans Nurudinovs, kurš raušanā pacēla 194 kilogramus bet grūšanā ar 237 kilogramiem šajā disciplīnā laboja olimpisko rekordu. Summā 2013.gada Eiropas čempionam Nurudinovam 431 kilograms.
Savukārt sudraba medaļu izcīnīja Simons Martinosjans no Armēnijas, summā paceļot 417 kilogramus (190+227), bet pie bronzas tika pērnā gada pasaules čempions Aleksandrs Zaičikovs no Kazahstānas, kuram summā 416 kilogrami (193+223).
Raušanu Plēsnieks sāka ar 176 kilogramu smagu stieni, ko ar lielu apņēmību arī pacēla. Otrajā mēģinājumā Plēsnieks ķērās pie 180 kilogramiem, kas bija viņa personiskais rekords, taču stienis sasvērās uz aizmuguri un netika pievarēts.
Pēdējā raušanas piegājienā latvietis mēģināja celt par kilogramu smagāku stieni un ilgi centās nofiksēt stāju, lai cēliens tiktu ieskaitīts. Tā arī notika un Plēsnieks uzrādīja jaunu personisko rekordu.
Kaujas sauciens pirms cēliena un grūšana, kas ir Artūra spēcīgākā disciplīna, sākta rezultatīvi. pic.twitter.com/ApjHBjqmJu— LETA Riodežaneiro OS (@LETAsportsEXTRA) August 15, 2016
Tikmēr grūšanā Plēsnieks sāka ar 218 kilogramiem un bez liekas nervozitātes pacēla arī šo stieni. Otrajā piegājienā Latvijas svarcēlājs mēģināja celt 223 kilogramus, taču cēliena noslēguma fāzē stienis «aizgāja» aiz muguras.
Trešajā piegājienā Plēsnieks mēģināja tikt galā ar 225 kilogramiem, taču stienis virs galvas netika pacelts. Summā Plēsnieks pacēla 399 kilogramus, kas deva astoto vietu.
Pēc vairāku svarcēlāju diskvalifikācijām par dopinga lietošanu Plēsnieks šajā svara kategorijā bija viens no medaļu pretendentiem. Šajās olimpiskajās spēlēs nestartē Krievijas svarcēlāji, tai starpā viens no latvieša konkurentiem Dāvids Bedžanjans. Tāpat Olimpiādē nepiedalās Iļja Iļjins no Kazahstānas, kurš svara kategorijā līdz 105 kilogramiem bija olimpiskā ranga līderis un galvenais pretendents uz zeltu.
Latvijas svarcēlājam šī bija otrā Olimpiāde. Pirms četriem gadiem Londonas olimpiskajās spēlēs viņš summā pacēla 390 kilogramus un ieguva septīto vietu.
Plēsnieks aprīlī kļuva par Eiropas čempionu, raušanas un grūšanas disciplīnu summā paceļot 403 kilogramus. Savukārt pērn pasaules čempionātā viņš izcīnīja bronzas medaļu, summā paceļot 405 kilogramus.
Pirms nedēļas svara kategorijā līdz 53 kilogramiem ceturto vietu izcīnīja Latvijas svarcēlāja Rebeka Koha.
Neatkarīgās Latvijas laikā pie olimpiskajām medaļām svarcelšanā ticis Viktors Ščerbatihs, kurš 2004.gadā Atēnās svara kategorijā virs 105 kilogramiem ieguva sudrabu, bet pēc četriem gadiem Pekinā tika pie bronzas.
Tikmēr zem Padomju Savienības karoga 1956.gadā Melburnā pie sudraba medaļas tika rīdzinieks Vasilijs Stepanovs, kurš startēja svara kategorijā līdz 82,5 kilogramiem.
Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.