- Vai ir kāda septiņcīņas disciplīna, ko ienīsti?
Man visas disciplīnas ļoti, ļoti patīk. Ja es kaut ko ienīstu, to nedarītu. Septiņcīņa ir ļoti interesanta un man nekad neapniks, jo iespējami daudzi un dažādi pārsteigumi. Ceru gan, ka nākamajās galvenajās sacensībās man viss būs labi un nebūs tā, ka viena disciplīna sanāk, bet otra nē. Visam ir jāsanāk. Paskatāmies uz Rio uzvaru guvušo beļģieti Nafisatu Tiamu - viņai izdevās visas disciplīnas, visur nostartēja līmenī un nekur nenorakās. Pārējām viena divas disciplīnas iegāza, arī man, un, ja kaut kur norocies, zaudē punktus.
Beļģietes panākums nav negaidīts. Citreiz viņai ir gadījies, piemēram, augstlēkšanā ar matiem nogāzt latiņu, bet šoreiz viss izdevās.
- Treneris Andis Austrups teica, ka starpsezonā vēl jātiek galā ar jūsu savstarpējām attiecībām. Vai iespējamas arī kādas kardinālas pārmaiņas?
Mums būs pārrunas un izlemsim kā turpināt, ko darīt, kas jāuzlabo. Jāņem palīgā vēl vairāk speciālisti atsevišķās disciplīnās. Ļoti ceru, ka izdosies pakonsultēties tāllēkšanā ar Inetu Radeviču, augstlēkšanā mums palīdz lietuviete Airine Palšīte, lodē ir Guntars Gailītis un Māris Urtāns, šķēpā Gints Palameiks un Jānis Lūsis, bet mans treneris ļoti labi man iemāca barjeras, 200 metrus, 800 metrus. Jāuzklausa palīdzība arī no citiem cilvēkiem, bet trenerim ir ļoti grūti pieņemt, ka arī kāds cits var palīdzēt nevis viņš vienīgais.
- Bijusī Latvijas rekordiste septiņcīņā Aiga Grabuste pašlaik jau ir māmiņa. Kādas Tev domas šajā jautājumā?
Man ar vīru Rolandu vēl ir jāizbauda jaunība un dzīve. Pagaidām neredzu nevienu sportisti māmiņu, kura atgriezusies sacensībās stiprāka. Jā, ir Ineta Radeviča, bet viņa startēja vienā disciplīnā nevis daudzcīņā. Tas būtu liels slogs un tuvākajā laikā, visticamāk, neplānojam bērnu.
- Kas Tevi motivē neapstāties un nepadoties?
Vīrs, ģimene, visi līdzjutēji, sajūta, ka jāpārstāv Latviju un nedrīkst nevienu pievilt. Aiz manis stāv daudzi cilvēki, kas palīdzējuši, viņi visi cer un tas ir dzinulis, ka nedrīksti pievilt.
- Par ko atlikušajās olimpiskajās spēlēs turēsi īkšķus?
Visiem mūsu sportistiem. Slogs, kāds dažiem ir uzlikts, ir ļoti liels. Man nepatīk, ka jau pirms sacensībām kar kaklā medaļas. Redzu kā sportisti izmainās, jūtot šo slogu. Viņi kļūst stresaini. Sports ir sports un pie katrām sacensībām būtu jāpieiet bez prognozēm. Turēšu īkšķus, lai visiem mūsu sportistiem ir svaigas galvas, lai viņi nestreso un neņem galvā tos, kuri kar kaklā medaļas. Kā teica Valsts prezidents, galvenais ir cīnīties. Arī es to visu laiku sev atkārtoju galvā - bez cīņas nav uzvaras, nepadodies.
Man Rio rokas nenolaidās ne brīdi. Visās septiņās disciplīnās atdevu sevi par visiem 100%. Vienīgi nepatīkami bija par barjerām - atdevu sevi visu, bet netaisnīgā skrējiena dēļ bija slikts laiks. Turklāt pēc stundas sākās nākamā disciplīna un tā bija augstlēkšana, kurā jālec jaunajā stilā. Iesildoties nepārlēcu nevienu lēcienu, bet sākuma augstums bija 1,68 metri. Augstlēkšana bija stresains brīdis, bet ar katru skrējienu piešāvos. Kad pārlēcu 1,77 metrus biju laimīgākais cilvēks pasaulē, jo treniņos biju reizi pārlekusi 1,75 metrus.
Riodežaneiro olimpiskās spēles bija Ikaunieces-Admidiņas pēdējais starts šosezon. Tagad viņa plāno paņemt brīvu mēnesi, kas būs ievērojami vairāk nekā iepriekšējās starpsezonās, jo sportiste jūt, ka ķermenim nepieciešama atpūta. 2015.gada Latvijas labākā sportiste būs viena no galvenajām pretendentēm uz šo titulu arī šogad.