Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 34 sportisti trīspadsmit sporta veidos: vieglatlētikā, BMX un šosejas riteņbraukšanā, brīvajā cīņā, smaiļošanā un kanoe airēšanā, džudo, tenisā, pludmales volejbolā, svarcelšanā, peldēšanā, stenda šaušanā, burāšanā un modernajā pieccīņā.

RIO 2016

Lielākās cerības Rio Latvijai saistītas ar divkārtējo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu, pludmales volejbolistiem Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu, septiņcīņnieci Lauru Ikaunieci-Admidiņu, šķēpmetējiem Zigismundu Sirmo un Madaru Palameiku, cīkstoni Anastasiju Grigorjevu un svarcēlāju Artūru Plēsnieku.

Organizācijas «Gracenote» jaunākais pētījums liecina, ka Latvijas varētu izcīnīt divas sudraba un vienu bronzas medaļu: sudrabs Palameikai un pludmales volejbolistiem, bet Grigorjevai bronza.

Uz olimpiskajām spēlēm dosies 15 vieglatlēti: Gunta Latiševa-Čudare (400 metru skrējiens), Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, Ariana Hilborna un Valērijs Žolnerovičs (maratons), Laura Ikauniece-Admidiņa (septiņcīņa), Rolands Štrobinders, Zigismunds Sirmais, Sinta Ozoliņa, Madara Palameika, Līna Mūze (šķēpmešana), Pauls Pujāts un Mareks Ārents (kārtslēkšana), Arnis Rumbenieks (50 km soļošana), Agnese Pastare (20 km soļošana).

Latviju Riodežaneiro pārstāvēs arī Anastasija Grigorjeva (brīvā cīņa sievietēm līdz 63 kg), Aleksejs Rumjancevs (smaiļošana 200 m distancē), Dagnis Iļjins (kanoe airēšana 100 un 200 m distancē), Jevgēņijs Borodavko (džudo svarā līdz 100 kg), Artūrs Ņikiforenko (džudo svarā virs 100 kg), Jeļena Ostapenko (teniss), Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš (pludmales volejbols), Artūrs Plēsnieks (svarcelšana svarā līdz 105 kg), Rebeka Koha (svarcelšana svarā līdz 53 kg), Māris Štrombergs, Edžus Treimanis (BMX riteņbraukšana), Toms Skujiņš un Aleksejs Saramotins (grupas brauciens šosejā), Ketija Birzule (burāšana RS:X klasē), Uvis Kalniņš (peldēšana, 200 metru komplekss), Aļona Ribakova (peldēšana, 200 metru brass), Dainis Upelnieks (stenda šaušana) un Ruslans Nakoņečnijs (modernā pieccīņa).

This Friday, the #OlympicGames will officially begin! We can't wait! Goodnight from Rio! #RoadToRio pic.twitter.com/0FmjqtL9g5— Olympics (@Olympics) August 2, 2016

Vēl aizvien nav skaidrs, vai, saskaroties ar politisko, ekonomisko un veselības nozares krīzi, kā arī plašo dopinga skandālu, Brazīlijai un Riodežaneiro izdevies izpildīt visu, ko tā solījusi, piesakoties sacensību rīkošanai.

Riodežaneiro ir pirmā pilsēta Dienvidamerikā, kura ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles. Tomēr tā saņemt iespēju organizēt četrgades lielāko sporta notikumu mēģināja arī iepriekš - pirmo reizi tas notika, gatavojoties 1936.gada olimpiskajām spēlēm, kas tomēr notika Berlīnē. Vēlāk Riodežaneiro kā kandidātpilsēta startēja arī 2004. un 2012. gada spēlēm, tomēr tiesības organizēt olimpiskās spēles Brazīlijas metropole ieguva tikai 2009.gadā, izcīnot iespēju rīkot 31. Vasaras olimpiskās spēles 2016.gadā un apsteidzot trīs citas kandidātpilsētas - Čikāgu, Madridi un Tokiju.

Olimpiskajās spēlēs kopumā piedalīsies vairāk nekā 11 000 sportistu no 205 valstīm.

Ilgu laiku nebija skaidrības par dopinga skandālu nežēlastībā kritušās Krievijas olimpiskās komandas dalību Rio. Krievijai allaž bijusi viena no apjomīgākajām delegācijām un sports visos laikos bijis varenības apliecinājuma instruments.

Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) vilcinājās ar lēmumu pieņemšanu, proti, vai diskvalificēt pilnīgi visus Krievijas sportistus. Tā visu atbildību novēla uz starptautisko federāciju pleciem, ļaujot tām izlemt, kurus krievu sportistus pielaist spēlēm un kurus ne.

Krievija Vasaras olimpisko spēļu medaļu kopvērtējumā pēdējo piecu olimpiāžu laikā stabili turējusies pirmajā piecniekā, uz katru no olimpiādēm pulcējot vairāk nekā 400 atlētu.

Lielākais izcīnīto medaļu īpatsvars ik reizi gūts vieglatlētikā, tomēr šogad šīs medaļas Krievijas izlasei ies secen.

Pasaules Antidopinga aģentūras veiktā izmeklēšana par Krievijas valsts nodrošināto dopinga piesegšanas sistēmu rezultējās Krievijas vieglatlētu atstādināšanā no Riodežaneiro olimpiskajiem startiem. Lai gan daudzi Krievijas sportisti jau ieradušies Riodežaneiro, vēl īsti nav skaidrs, kuriem būs ļauts startēt Olimpiādē.

Dopinga skandāls un SOK izvēlētais risinājums radīja neapmierinātību sportistu un sporta funkcionāru vidū, SOK pārmetot nevēlēšanos izskaust Krievijā konstatēto sistēmu.

Visvairāk medaļu olimpiskajās spēlēs allaž iegūst ASV, Ķīnas, Lielbritānijas un Krievijas atlēti.

Ar milzīgu interesi globāli tiek gaidīti zvaigžņotās ASV basketbola izlases starti, 100 metru sprinta sacensības, kurās piedalīsies pasaules ātrākais cilvēks Useins Bolts, un, protams, visas pārējās finālsacensības.

Ņemot vērā Brazīlijas sarežģīto ekonomisko stāvokli, olimpisko spēļu organizēšana un ar to saistītās izmaksas ir mazākas, nekā tās bijušas citās pēdējās spēlēs. Olimpiādei nodrošināti 32 olimpiskie objekti, kas izvietoti ne tikai Riodežaneiro, bet arī citās Brazīlijas pilsētās. Galvenais olimpiskais stadions - Marakanas stadions - pilsētā tika uzbūvēts jau pirms aptuveni 70 gadiem, to atjaunojot pirms 2014.gadā aizvadītā Pasaules kausa futbolā.

Lai gan spēļu organizatori bija solījuši olimpiskos objektus, tostarp arī olimpisko ciematu, pabeigt laikus, agrāk ieradušies sportisti no dažādām valstīm ziņoja par neizdarībām, kas piedzīvotas, apmetoties Riodežaneiro. Sarežģījumus rada arī klimatiskie apstākļi, kuru dēļ vien dažas dienas pirms spēļu sākuma, piemēram, sabruka olimpisko burāšanas sacensību piestātne.

Arī spēļu atklāšanas ceremonijas izmaksas esot teju divas reizes mazākas, nekā tās bijušas, piemēram, Londonas olimpiskajās spēlēs. Spēļu atklāšanas ceremonija, kā iepriekš atklāja tās organizatori, solās nebūt tik vērienīga un dārga, tomēr vienlaikus tā būšot ļoti mūsdienīga.

«Tas nebūs grandiozs šovs. Nebūs tik grandiozs, kā tas bija Pekinā, tik iespaidīgiem specefektiem kā Atēnās, tādu ekscentriskumu un tehnoloģijām kā Londonā.

Tā būs vienkārša ceremonija, bet tajā pašā laikā mūsdienīga,» aģentūrai «Reuters» pastāstīja pasākuma producents Marko Baličs.

Gatavošanos Vasaras olimpiskajām spēlēm aizēnoja arī Brazīlijas politiskā krīze, kuras laikā radās jautājums par valsts prezidentes Dilmas Rusefas atcelšanu no amata. Par šo jautājumu Brazīlijā lems īsi pēc Riodežaneiro olimpisko spēļu noslēguma. Daudzi brazīlieši uzskata, ka tieši Rusefa ir atbildīga arī par valsts slikto ekonomisko situāciju.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitiskos situāciju, kā arī bēgļu krīzi, SOK ļāvusi sportistiem, kuru valstis skāruši nemieri, olimpiādē startēt Olimpiskajā bēgļu komandā, kurā kopumā iekļauti desmit atlēti. SOK norādījusi, ka šiem bēgļiem ir jākalpo par cerību simbolu bēgļiem visā pasaulē, kā arī globāli jāpievērš uzmanība bēgļu krīzes vērienam. Šī komanda startēs ar Olimpiskās kustības karogu.

Jautājumus par olimpiādes dalībnieku, kā arī viesu drošību radīja arī Brazīlijā uzliesmojušais Zikas vīruss, pret kuru nav vakcīnas.

Šā vīrusa dēļ atsevišķi atlēti, īpaši golfā, izvairījušies no dalības Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Tomēr Brazīlijas veselības nozares oficiālie pārstāvji mierinājuši, ka risks olimpiādē inficēties ar Zikas vīrusu ir zems, jo pašlaik šajā valstī ir ziema.

Ministru kabinets iepriekš piešķīris vairākus tūkstošus eiro, lai nodrošinātu sportistu un citu delegācijas pārstāvju potēšanos pret A un B hepatītu.

Pasaules lielāko golfa zvaigžņu atteikšanās no olimpiskā starta īpaši negatīva ir tāpēc, ka golfs kopā ar regbiju-7 šogad atgriežas olimpiskajā programmā. Abi sporta veidi starp olimpiskajiem bija pagājušā gadsimta sākumā, bet iespēju atgriezties ieguva 2009.gadā. Kopumā Riodežaneiro atlēti sacentīsies 38 dažādos sporta veidos.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija medaļas guvusi katrās Vasaras olimpiskajās spēlēs, turklāt tikai 1996.gadā Atlantā nācās samierināties ar vienu godalgu.

Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.