Palameika tikai ar diviem ieskaitītiem metieniem paliek septītā EČ

Palameikai labākais metiens bija 60,39 metru tālumā, bet vēl vienu reizi viņa šķēpu aizmeta 57,30 metrus tālu.

Latvijas sportistei neizdevās pirmais, kā arī trešais, ceturtais un piektais metiens, jo šķēps lidoja tuvu un viņa apzināti pārkāpa metiena līniju, tādējādi šīe raidījumi netika mērīti.

Par Eiropas čempioni kļuva baltkrieviete Tatjana Haladoviča, kura sacensībās šķēpu raidīja 66,34 metrus tālu, labojot savas valsts rekordu. Haladoviča uzvaru nesošo metienu izpildīja jau otrajā mēģinājumā, beigās svinot itin pārliecinošu uzvaru.

Otrā palika vāciete Linda Stāla ar 65,25 metrus tālu metienu, kas viņai bija labākais sezonā, bet bronzas medaļu ar jaunu valsts rekordu ieguva Sara Kolaka no Horvātijas, kura ar rezultātu 63,50 metri arī laboja savas valsts rerkordu.

Neveiksmīga bija olimpiskā un pasaules čempione Barbora Špotākova no Čehijas, kura ar 62,66 metrus tālu metienu palika piektā, zaudējot arī vācietei Katarinai Molitrai no Vācijas (63,20).

Šobrīd 25 gadus vecā Haladoviča guva lielāko panākumu savā karjerā, savukārt Stāla pie Eiropas čempionāta medaļas tika jau ceturto reizi pēc kārtas. Viņa ir 2010.gada Eiropas čempione, bet 2012. un 2014.gadā tika pie bronzas. Stāla ir arī 2012.gada olimpisko spēļu bronzas medaļniece.

Vēl sestdien trīssoļlēkšanas finālā startē Elvijs Misāns, bet Līga Velvere piedalās 400 metru barjerskrējiena pusfinālā, turklāt abiem sportistiem šī ir pēdējā iespēja izpildīt olimpiskos normatīvus.

Palameika šogad metusi 65,86 metrus, atpaliekot vienīgi no titulētās Špotākovas (66,87) un vācietes Kristīnes Husongas (66,41). Tomēr Husonga sestdien nestartēja, jo ceturtdien kvalifikācijā piedzīvoja pamatīgu fiasko, paliekot 17.vietā.

Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Savukārt iepriekšējā Eiropas čempionātā pirms diviem gadiem Cīrihē viņa palika ceturtā.

Vēl divām Latvijas sportistēm ceturtdien kvalifikācija šķēpmešanā izvērtās neveiksmīga - Sinta Ozoliņa ar 57,58 metriem palika 14.vietā 34 dalībnieču konkurencē un neiekļuva finālā, bet Līna Mūze pirmā metiena izpildes laikā guva smagu ceļgala traumu un nevarēs piedalīties arī Riodežaneiro Olimpiādē.

Sestdien Eiropas meistarsacīkstēs tiek sadalīti deviņi medaļu komplekti - bez šķēpmešanas dāmām un trīssoļlēkšanas vīriem tiks noskaidroti labākie arī kārtslēkšanā, septiņcīņā, 5000 metros un 800 metros dāmām, kā arī diska mešanā, 1500 metros un 110 metru barjerskrējienā vīriem.

Eiropas čempionāts noslēgsies svētdien un pēdējā dienā uz starta izies vēl divi Latvijas pārstāvji, pusmaratonu skrienot Jānim Višķeram un Agatai Strausai.

LETA jau ziņoja, savu ceturtdien savu zvaigžņu stundu piedzīvoja Latvijas šķēpraidis Zigismunds Sirmais, kurš ar jaunu personisko rekordu 86,66 metri kļuva par Eiropas čempionu.

Sirmais aiz sevis atstāja 2013.gada pasaules čempionu Vitezslavu Veseliju no Čehijas, kurš sudrabu ieguva ar 83,59 metrus tālu metienu, bet bronzu ar 82,44 metrus tālu metienu izcīnīja soms Anti Rūskanens, kurš par Eiropas čempionu kļuva pirms diviem gadiem, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva bronzu.

Savukārt piektdien sesto vietu kārtslēkšanā izcīnīja Mareks Ārents.

Vēl ceturtdien Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā palika 20.vietā, bet Dmitrijs Jurkevičs 1500 metros ieņēma 23.vietu, abiem sportistiem finālā netiekot.

Savukārt Eiropas čempionāta pirmajā dienā trešdien neveiksmi piedzīvoja Laura Ikauniece-Admidiņa, kura nepārvarēja 100 metru barjerskrējiena priekšsacīkstes. Tāpat šķēpmešanā Jānis Svens Grīva palika 28.vietā, bet Rolands Štrobinders vispār palika bez rezultāta.

Pie rezultāta tāllēkšanā netika arī Aiga Grabuste, kura pirmajā lēcienā ieplēsa augšstilba aizmugurējo muskuli, zaudējot cerības kvalificēties Olimpiādei.

Jānis Baltušs 400 metru barjerskrējiena priekšsacīkstēs ieņēma dalītu 14.vietu, bet Misāns neiekļuva tāllēkšanas finālsacensībās, paliekot 20.vietā.

Latvijas sportisti Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs, Olijars un Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Eiropas čempionātā Amsterdamā startē 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nav Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēja 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja tika dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem. Viņa gan trešdien priekšsacīkstēs tika diskvalificēta.