Pēc sacensībām 24 gadus vecais Latvijas šķēpraidis, kuram joprojām pieder pasaules junioru rekords (84,69), neslēpa emocijas, saņemot apsveikumus ne tikai no Latvijas izlases vadības, bet arī savas draudzenes Līnas Mūzes, kura ceturtdien startējot kvalifikācijas sacensībās, guva kājas traumu.
Līdz šim Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs. Tāpat viņam kopš 2011.gada pieder pasaules junioru rekords.
Tomēr pēdējos gados viņam ar labiem rezultātiem nesekmējās, tāpēc pērnā gada sākumā viņš un Mūze sāka sadarbību ar 1991.gada pasaules čempionu somu Kimmo Kinnunenu, atstājot savu ilggadējo treneri Valentīnu Eiduku.
Sirmā izcīnītā zelta medaļa Latvijai Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir trešā, jo 2006.gadā 110 metru barjersprintā uzvarēja Staņislavs Olijars, bet 2010.gadā tāllēkšanā triumfēja Ineta Radeviča. Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
Savukārt leģendārais Latvijas šķēpraidis Jānis Lūsis, startējot zem PSRS karoga, Eiropas čempionātā savulaik triumfēja pat četras reizes, uzvarot 1962., 1966., 1969. un 1971. gadā.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms «Ventspils šķēpos» izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.
Latvijas Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas nu ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.