Latvijas vieglatlēti jau trešo gadu pēc kārtas uzvar Valsts prezidenta balvas izcīņā

Prezidenta balvas izcīņa šogad izcēlās ar ne pārāk patīkamiem laikapstākļiem, jo piektdien un sestdien daudz lija, turklāt gaisa temperatūra bija vien ap desmit grādiem.

Kopumā Latvijas komanda triumfējusi četrās no piecām sacensībām kopš 2012.gada, kad izcīņā sacenšas visu trīs Baltijas valstu komandas.

Latvijas izlase līdere bija jau pēc piektdien veiktajām pirmajām 20 disciplīnām, taču sestdien prata pirmo vietu noturēt. Summā Latvija ieguva 298 punktus, kamēr otrā ar 270 punktiem bija Lietuva, bet trešā bija Igaunija, kas ieguva 252 punktus.

Sacensības sestdien sākās ar soļošanu. 5000 metru distancē sievietēm ar laiku 21 minūte un 39,9 sekundes uzvarēja Agnese Pastare, kamēr trešā bija Anita Čuhnova. Savukārt divreiz garākā distancē kungiem nepārspēts palika Arnis Rumbenieks (41 minūte un 32,2 sekundes), kamēr aiz sevis viņš atstāja Artūru Makaru. Vesera mešanā valsts rekordists Igors Sokolovs ar 68,45 metriem palika otrajā vietā, kamēr kārtslēkšanā nepārspēts palika latvietis Mareks Ārents, kurš pārvarēja piecu metru augstumā novietoto latiņu.

Tikmēr Agata Strausa izcīnīja uzvaru 1500 metru skrējienā, finišu sasniedzot pēc četrām minūtēm un 30,9 sekundēm, kamēr Guna Ģērmane bija trešā. Tāllēkšanā nepārspēta palika Aiga Grabuste (6,21 metrs), kamēr viņai astoņus centimetrus zaudēja Māra Grīva. Augstlēkšanā pie uzvaras tika Madara Onužāne-Saliņa (1,76 metri), kamēr trīssoļlēkšanā vīriešiem labākais bija Elvijs Misāns (16,51 metrs), kurš vēl joprojām cer kvalificēties šovasar gaidāmajām Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.

Savukārt 800 metru skrējienā vīriešiem uzvarēja Dmitrijs Jurkevičs (viena minūte un 48,61 sekunde), kamēr 3000 metru šķēršļu skrējienā to paveica arī Alberts Blajs (astoņas minūtes un 52,15 sekundes), uzreiz aiz sevis atstājot Kasparu Brišku, bet 200 metru skrējienā Jānis Mezītis bija trešais. Sievietēm šajā pašā disciplīnā trešo vietu ieguva Sindija Bukša. Tikmēr 110 metru barjerskrējienā Kristaps Sietiņš bija ceturtais, bet diska mešanā Edgars Kononovs bija pēdējais starp tiem desmit dalībniekiem, kuriem tika ieskaitīti metieni.

Lodes grūšanā sievietēm pēdējās divas vietas starp septiņām dalībniecēm ieņēma Inga Miķelsone un Linda Ozola, kamēr 5000 metru skrējienā līdzīgs liktenis starp piecām dalībniecēm piemeklēja Guntu Holštromu un Līgu Jansoni. Tāpat 100 metru barjerās starp deviņām dalībniecēm klājās arī Jolantai Kaupei un Ilonai Dramačonokai. Diska mešanā pēdējās vietas ieņēma arī Miķelsone un Dace Šteinerte, kurām attiecīgi piektā un sestā vieta.

Sacensības sestdien noslēdzās ar stafetes sacensībām 4x400 metru distancēs. Latvijas vīriešu komanda bija trešajā vietā, kamēr sievietēm - ceturtajā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka piektdien šajās sacensībās Valmierā Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu izpildīja Latvijas šķēpmetēja Līna Mūze.

Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā 22.sacensības starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts izlašu komandām notika Jāņa Daliņa stadionā Valmierā. Savukārt šogad testa režīmā startēja arī Baltkrievijas vieglatlēti, kuri gan nesacentās komandu vērtējumā.

Valsts prezidenta balvas pirmsākumi meklējami 1995.gadā, kad Valmierā savā starpā sacentās četru Latvijas novadu un Rīga komandas. 2012.gadā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā kļuva par starptautiska mēroga sacensībām starp Baltijas valstu izlasēm, un šogad Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts izlases sacentās jau piekto reizi.

Šo gadu laikā sacensības kļuvušas par prestižām Latvijas un Baltijas vieglatlētikas sacensībām, kurās startē Baltijas valstu labākie atlēti, kā arī individuālā vērtējumā piedalās sportisti no citām valstīm, kas veicina kopējo sacensību līmeņa izaugsmi. Šo gadu laikā Prezidenta balvas sacensības klātienē ir pagodinājuši pieci Latvijas Valsts prezidenti - Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis.