«Euro 2016» tiksies dažādu paaudžu futbola superzvaigznes

LETA/AFP
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/LETA

Četrgades nozīmīgākajā sporta pasākumā Eiropas čempionātā futbolā, kas jau piektdien sāksies Francijā, savu meistarību rādīs 24 valstis ar dažādu paaudžu superzvaigznēm izlašu sastāvos.

Kontinenta superzvaigznes vienuviet

Eiropas čempionāta finālturnīrs pulcēs izlašu un klubu rekordistus, daudzkārtējus čempionus, līdzjutēju elkus, slavenības, modes ikonas, skandalozas personības, atlētus - futbolistus, kas ir sporta karaļa lielmeistari.

Uzmanības centrā noteikti būs portugāļu uzbrucējs Krištianu Ronaldu, kurš trīs reizes ieguvis «Ballon d'Or» trofeju jeb «Zelta bumbu», taču 12 gadu laikā ne reizi nav aizvedis Portugāles izlasi līdz Eiropas vai pasaules spēcīgākās komandas tronim. Tiesa, Ronaldu deva nozīmīgu ieguldījumu Portugāles izlases ceļā uz finālturnīru, jo viņš kvalifikācijas turnīra spēlēs guva piecus no 11 izlases vārtiem.

2003.gadā nesen pilngadību sasniegušais Ronaldu nonāca Mančestras «United» vienībā, palīdzot «sarkanajiem velniem» izcīnīt trīs Anglijas premjerlīgas čempionu titulus un 2008.gadā triumfēt arī UEFA Čempionu līgā. Pēc sešām aizvadītām sezonām Mančestrā Ronaldu par tobrīd rekordlielu summu, 94 miljoniem eiro, pārgāja uz Madrides «Real» klubu. Ronaldu attaisnoja uz viņa liktās cerības, šo septiņu gadu laikā aizvedot karalisko klubu līdz Spānijas čempionāta titulam un divreiz triumfējot UEFA Čempionu līgā - 2014.gadā un šogad.

Vistuvāk kādam titulam nacionālās izlases rindās Ronaldu bija nu jau tālajā 2004.gadā, kad Eiropas čempionāta finālā Portugāle savu skatītāju priekšā ar 0:1 piekāpās Grieķijai. Iepriekšējā Eiropas čempionātā portugāļi aizkļuva līdz pusfinālam, kurā pamatlaikā un papildlaikā cīnījās neizšķirti 0:0 ar Spāniju, bet pēcspēles 11 metru sitienu sērijā Portugāle piedzīvoja zaudējumu ar 2:4. Ronaldu netika pie savas iespējas izpildīt «pendeli».

Pirms trim gadiem par Ronaldu komandas biedru Madrides «Real» rindas kļuva velsiešu pussargs Garets Beils, un kopš tā brīža tiek plaši apspriestas futbolistu attiecības, tiesa, abas zvaigznes noliedz, ka starp viņiem pastāvētu kādas nesaskaņas.

Pirms desmit gadiem Beils nepilnu 16 gadu vecumā kļuva par otru jaunāko futbolistu, kurš debitējis «Southampton» komandā. Gadu vēlāk viņš nonāca Totenhemas «Hotspur» rindās, kuras sastāvā divreiz tika nosaukts par Anglijas premjerlīgas gada spēlētāju. Iemantojis slavu, 2013.gadā viņš par rekordlielu summu, 100,8 miljoniem eiro, noslēdza līgumu ar «Real». Arī velsietis «Real» sastāvā nu jau divreiz triumfējis UEFA Čempionu līgā.

Ar septiņiem gūtiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm Beils spēlēja pirmo vijoli Velsas izlasē, palīdzot tai pēc 58 gadu pārtraukuma kvalificēties kādam finālturnīram. 1958.gadā velsieši spēlēja Pasaules kausa finālturnīrā, kur aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, bet Eiropas čempionāta finālturnīrā Velsa šogad piedzīvos debiju.

Ar zibens ātrumu, lielisku spēli otrajā stāvā un spēcīgu kreiso kāju Beils ir bīstams jebkurā vietā uz laukuma. Beila ātrums pretuzbrukumos liks saraukt pieres jebkuram pretinieku aizsargam.

Par uzmanības trūkumu nevar sūdzēties arī Zviedrijas izlases uzbrucējs Zlatans Ibrahimovičs, kurš ir teicams snaiperis izlases un kluba rindās, kā arī neskopojas ar sulīgiem izteikumiem. Pēc četrām lieliskām sezonām Parīzes «Saint-Germain» (PSG) rindās Ibrahimovičs lūkos teikt skaļas ardievas Francijas futbola stadioniem. Ibrahimovičs līdz nacionālo čempionu godam aizvedis arī Amsterdamas «Ajax», Milānas «Inter», «Barcelona» un «AC Milan» komandas, bet PSG vienībai palīdzējis sasniegt daudzus rekordus un vietējā mēroga titulus.

Lai gan uzbrucēja karjera valstsvienībā iet uz beigām, zviedrs spītīgi turas pretim un ar 11 gūtiem vārtiem kvalifikācijas spēlēs apliecināja, ka ir viens no savas paaudzes labākajiem uzbrucējiem. Kvalifikācijas turnīra «play-off» kārtā Ibrahimovičs guva trīs vārtus, palīdzot Zviedrijai divu spēļu summā ar 4:3 uzveikt Dāniju. 34 gadus vecais Ibrahimovičs, kurš ir valstsvienības visu laiku rezultatīvākais spēlētājs, neapšaubāmi ir lielākā Zviedrijas izlases cerība finālturnīrā. 1992.gadā Zviedrija kā turnīra rīkotāja pirmo reizi spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā, kurā aizkļuva līdz pusfinālam. Nākamajam finālturnīram zviedri nekvalificējās, bet pēdējo četru meistarsacīkšu laikā skandināvi vienu reizi iekļuvuši ceturtdaļfinālā.

Sensacionālie debitanti

Pasaules atzinību iemantojušajām zvaigznēm uz papēžiem min jaunie talanti, kuri jau skaļi sevi pieteikuši klubos un izlasēs. Arī Eiropas čempionāta finālturnīrā savu ceļu uz zvaigznēm sāks daudzsološi futbolisti, kuru vidū ir arī Mančestras «United» spēlētāji Markuss Rešfords un Entonijs Marsiāls.

Pērnā gada novembrī Rešfords pirmo reizi nokļuva «United» pirmās komandas pieteikumā, bet 25.februārī, kad neilgi pirms UEFA Eiropas līgas 1/16 finālā atbildes spēles Marsiāls iesildoties guva traumu, Rešfords piedzīvoja debiju Mančestras kluba rindās. Jau savā pirmajā mačā Rešfords satricināja futbola pasauli, gūstot divus vārtus un palīdzot «United» izcīnīt uzvaru. Pēc trim dienām sensacionālais jaunietis aizvadīja pirmo maču premjerlīgā, vēlreiz gūstot divus vārtus un izdarot rezultatīvu piespēli, kas palīdzēja kaldināt uzvaru pār Londonas «Arsenal». Turpinājumā sekoja arī vārti Mančestras derbijā, palīdzot uzvarēt «City» futbolistus, bet kopumā 18 mačos Rešfords izcēlās ar astoņiem precīziem sitieniem.

Ieguvis Anglijas Futbola asociācijas kausu, Rešfords turpināja savu žilbinošo sniegumu arī valstsvienībā. Pārbaudes spēlē pret Austrāliju atlētiskajam un aukstasinīgajam Rešfordam vajadzēja vien trīs minūtes, lai gūtu vārtus. Iepriekšējā reize, kad Anglijas izlase Eiropas čempionāta finālturnīrā tika tālāk par ceturtdaļfinālu, bija 1996.gadā - gadu pirms Rešforda dzimšanas.

Lai gan Marsiāla un «United» līgums par 47 miljoniem eiro daudziem radīja bažas, francūzis savā debijas sezonā Mančestrā apklusināja visus skeptiķus. Patlaban 20 gadus vecais Marsiāls šosezon guva 17 vārtus, kas UEFA Čempionu līgu nenopelnījušajai «United» liek ar cerībām raudzīties nākotnē.

Audzis tajā pašā Parīzes priekšpilsētā, kur Tjerī Anrī un Patriss Evrā, Marsiāls seko savu tautiešu pēdās. Pērnā gada septembrī Marsiāls piedzīvoja debiju Francijas nacionālajā izlasē un kopš tā brīža ir neatņemama komandas sastāvdaļa kreisajā flangā. Lai gan deviņos mačos Marsiāls pie vārtu guvuma nav ticis, tomēr Francija ar nepacietību gaida, kad maisam gals būs vaļā. 1998.gadā francūži savu tribīņu priekšā pirmo reizi vēsturē kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem, bet divus gadus vēlāk otro reizi bija nepārspējami arī Eiropas meistarsacīkstēs. Iepriekšējā finālturnīrā Francija ceturtdaļfinālā paklupa aiz nākamās čempiones Spānijas.

Savukārt patlaban 18 gadus vecais portugāļu pussargs Renatu Sanšešs oktobrī piedzīvoja debiju Lisabonas «Benfica» pirmās komandas rindās, bet martā jau aizvadīja pirmo maču Portugāles izlases sastāvā. Maija sākumā Sanšešs par 35 miljoniem eiro pievienojās Vācijas čempionei Minhenes «Bayern». Sanšešs par savu spēli vidējās līnijas centrā saņēmis uzslavas no ievērojamiem treneriem Hosepa Gvardiolas un Djego Simones, taču no viņa tiek gaidīts pienesums arī laukuma malās.

Komandas biedru Bernandu Silvas un Tjagu Mendeša savainojumi ļāva vienam no kontinenta daudzsološākajiem jaunajiem futbolistiem Sanšešam iekļūt Portugāles izlasē arī dalībai Eiropas čempionāta finālturnīrā. Līdz ar to Sanšešs kļūs par jaunāko Portugāles izlases dalībnieku finālturnīros kopš 2004.gada, kad Eiropas meistarsacīkstēs piedalījās Ronaldu.

Nenogurdināmie veterāni

Spītējot paaudžu maiņai, pie Eiropas futbola debesīm vēl joprojām mirdz zvaigznes, kas savu izlašu panākumiem lika pamatus arī pirms desmit un vairāk gadiem. 2016.gadā nozīmīgas lomas savās izlasēs spēlē vārtsargi Džanluidži Bufons un Ikers Kasiljass.

38 gadu vecumā mūžam jaunais Džanluidži Bufons ir neapstrīdams Itālijas izlases pirmais vārtsargs. 2006.gadā Bufons kopā ar savu komandu pacēla virs galvas Pasaules kausu, taču arī pēc desmit gadiem viņš ir virsotnē.

2001.gadā, kad Bufons par 53 miljoniem eiro pārgāja no «Parma» vienības uz Turīnas «Juventus», viņš kļuva par tobrīd dārgāko vārtsargu pasaulē. Šosezon Bufons palika nepārspēts 974 minūtes pēc kārtas un kļuva par rekordistu, bet Turīnas klubs piekto gadu pēc kārtas kļuva par Itālijas A sērijas čempionu. Maijā Bufons ar «Juventus» pagarināja līgumu uz vēl divām sezonām, kas nozīmē, ka, visticamāk, viņš arī ar izlasi būs kopā līdz 2018.gadam.

Bufons divreiz, 2003. un 2015. gadā, ir sasniedzis UEFA Čempionu līgas finālu. Itālijas futbola ikona būs komandas kapteinis un lūkos pēc revanša par 2012.gada finālā piedzīvoto zaudējumu Spānijai.

Tikmēr iepriekšējo divu Eiropas čempionātu uzvarētājs un 2010.gada Pasaules kausa ieguvējs Kasiljass vienmēr atgādinās par Spānijas futbola zelta laikmetu. Tiesa, 2014.gadā viņš neveiksmīgi spēlēja Pasaules kausa finālturnīrā, bet pērn pameta savu dzimto klubu Madrides «Real».

Kasiljass jau 18 gadu vecumā ielauzās «Real» pirmajā komandā, palīdzot izcīnīt trīs UEFA Čempionu līgas titulus un piecas reizes triumfēt Spānijas čempionātā. Pārejot uz «Porto» vienību, Kasiljass aizvēra priekškaru viņa 25 gadu ilgušajai sadarbībai ar karalisko klubu.

Neskatoties uz Kasiljasa ne tik veiksmīgo spēli Portugāles klubā un to, ka atzīstamu sniegumu rāda viņa tuvākais konkurents Davids de Heja, Spānijas izlases galvenais treneris Vinsente del Boske uzticas pieredzējušajam komandas kapteinim. 13.jūnijā Spānija tiksies ar Čehiju, un, ja šajā spēlē Kasiljass izies laukumā, viņš pārspēs Latvijas izlases bijušā pussarga Vitālija Astafjeva rekordu nacionālajā valstsvienībā aizvadīto spēļu skaita ziņā. Abiem futbolistiem ir pa 167 spēlēm nacionālajās izlasēs, taču Astafjevs 2010.gadā beidza savu karjeru.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas.

Šajā Eiropas čempionātā finālturnīrā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle, kamēr pirms četriem gadiem, kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, kopumā tika aizvadīts 31 mačs.

Visas Eiropas čempionāta finālturnīra spēles pārraidīs Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanāls, turklāt 45 no 51 spēles būs iespējams vērot tiešraidē.

    KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
    Redaktors iesaka
    Nepalaid garām!
    Uz augšu