Dažreiz tiešām ir baigie viļņi! Bet apgāzušies vēl neesam.
Ir gan bijis tā, ka vairāku metru augsts vilnis piegāž pilnu laivu ar ūdeni. Tad pumpējam ūdeni ārā no laivas, bet nav bijis nekas tāds, lai mūs nogremdētu,» pastāstīja Kārlis, kura balsī nav dzirdamas ne mazākās bažas, ka viņu ceļojums varētu beigties ātrāk nekā plānots.
Neviesmīlīgo laikapstākļu dēļ Gints ar Kārli likuši lietā pilnīgi visas līdzi paņemtās drēbes. Tās visas ir slapjas un nežūst. «Visas mūsu drēbes ir cauri slapjas, tāpēc pirms pāris dienām pārgājām jau uz hidrotērpiem.
Vienas nakts laikā vienpadsmit reizes viļņi klāju nomazgāja pa tīro. Apnika slapjās drēbes. Tiesa, arī hidrotērps pēc kādām 24 stundām sāk laist cauri ūdeni.»
«Bet kas ir pozitīvi - šī ir pirmā diena, kad izskatās, ka, ļoti iespējams, varēsim paairēt. Loti iespējams. Viļņi ir norimuši, vējš ir krietni samazinājies. Brīžiem tas bija 24 mezgli sekundē. Priekš burātājiem tas it kā nav daudz, bet airu laiviņai ir diezgan.
Mētāja mūs samērā pamatīgi. Vēl viens pozitīvais aspekts ir, ka vējš ir no tādas puses, kas mūs virza tuvāk Brazīlijas krastam, nevis uz Āfriku,» norādīja Kārlis Bardelis.
Lai arī priekšā puišiem vēl tāls ceļš, par pārtikas rezervēm viņi nesatraucas.
«Jā, un vēl. Tā kā esam krietnu gabalu prom no krasta, kuģu līnijas mūs tik daudz neskar. Kad ieraugām kādu kuģi, sazināmies ar to ar rācijas palīdzību. Un visi līdz šim bijuši atsaucīgi. Pavaicājam, vai viņi mūs redz. Visticamāk, ar aci okeānā neredz, bet radarā rāda.