Lēnākais ceļš uz Rio: milzīgie viļņi, spēcīgais pretvējš un okeāna iemītnieki

Laivotāji Kārlis Bardelis un Gints Barkovskis no «Bored of Borders» 4. maijā ar airu laivu no Namībijas (Luderitz ostas) sāka ceļu pāri Atlantijas okeānam uz 6000 km tālo Brazīliju, Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Okeānā viņi pavadījuši 15 pilnas dienas, veicot aptuveni 950 km garu distanci. Puiši piedzīvojuši spēcīgu pretvēju, augstus viļņus, sastapa okeāna iemītniekus un ir ļoti labā noskaņojumā, TVNET pastāstīja Kārlis.

«Iet mums ļoti līksmi,» teica Kārlis Bardelis. «Kopš pagājušās nedēļas sarunas mainījās laikapstākļi, mainījās vēji. Uz iepriekšējās nedēļas beigām nācās lietot tādu lietu kā izpletņa enkurs. Tas izskatās pēc izpletņa, to iesien virvē un aptuveni 100 metru attālumā no laivas palaiž. Tas piepildās ar ūdeni un notur laivu vienā pozīcijā.

Citādi mūs ļoti ātri sūtīja atpakaļ uz Āfriku. Kādas divas dienas bijām uz enkura, jo bija pretvējš. Līdz ar to nevarējām airēt.»

Ar Kārli sazvanījāmies pirms nedēļas, kad ceļotāji okeānā bija pavadījuši astoņas pilnas dienas, veikuši aptuveni 550 kilometrus.

«Kad laiks noskaidrojās, pagriezāmies atkal uz Riodežaneiro pusi. Tad turpinājām kustību pēc plāna - divas stundas airē, divas guļ. Bet vakar vakarā sāka pūst tā...

Nezinu cik tas ir metri sekundē, bet vēja stiprums bija 22 mezgli. Viens no mums dežurēja uz klāja, otrs kabīnē. Uz klāja nācās balansēt laivu, lai viļņos neapgāztos. Viļņi šobrīd ir tādi, ka nevaram airēt.

Tas ir bezjēdzīgi, jo tie ir tik lieli, ka neko ar airiem nevar izdarīt. Pozitīvais moments ir tāds, ka šobrīd vējš ir mums vēlamā virzienā. Līdz ar to lēnām kustamies mums vajadzīgajā virzienā,» pastāstīja Kārlis.

Puiši okeānā sastapušies ar tā iemītniekiem. «Redzēju milzīgu, kafejnīcas galdiņa izmēra bruņurupuci, savukārt Gints redzēja lielu delfīnu. Tā kā delfīns, bet tikai ļoti liela izmēra. Izskatījās pēc mistiskas būtnes.»

Pirms nedēļas Gints sagatavoja makšķerēšanas inventāru. Tagad viņš to licis lietā.

«Gints sāka makšķerēt zivis. Pagaidām rezultāts ir tāds, ka divas pievilka pie laivas, bet abas izrādīja pārāk lielas dzīvības pazīmes, lai dabūtu tās laivā. Tās bija doradas tipa zivis. Līdz šim, tā sakot, ne asakas,» sacīja Kārlis.

Viļņu augstumu viņam esot grūti noteikt. Ja to mērītu no pašas ieplakas, tad tas varētu sasniegt vismaz piecus metrus. «Viļņi diezgan pamatīgi ik pa laikam noskalo klāju. Ūdens gan ar spaiņiem nav jāsmeļ ārā. Laivai ir rokas pumpis, ar kuru izpumpējam ārā ūdeni.»

«Ir divas pilnas nedēļas riņķī. Jāskatās, kā ar laikapstākļiem būs turpmāk.

Īsti prognozēt neko nevar, bet izskatās, ka okeānā būsim vēl kādus divarpus mēnešus (smejas). Vēl peldēties neejam, pie Brazīlijas krastiem būs siltāks ūdens. Tur, iespējams, varēsim,» sprieda Kārlis.

Lielie viļņi mētā laivu, kas var izraisīt jūras slimību. To viņi piedzīvoja pirmajās dienās, kad savu ceļu sāka no Namībijas. Tagad organisms ir apradis, turklāt lieto plāksteri, kas to novērš.

«Noskaņojums mums ir ļoti labs,» sacīja Kārlis, ar kuru norunājām sazvanīties pēc nedēļas.

Uz augšu