Kā «fair play» pārtapa par «pay play»

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA/AFI

Džordžs Orvels ir teicis: "Lielajam sportam nav nekā kopīga ar godīgu cīņu. Tas saistīts ar nicināšanu, skaudību, lielību, noteikumu neievērošanu un sadistisku baudu skatīt nežēlastību. Citiem vārdiem sakot – tas ir karš, tikai bez šaušanas." Kas šodien sportā palicis no cēlā un apgarotā pirmsākuma, par ko tik ļoti cīnījās olimpiskās kustības tēvs Pjērs de Kubertēns?

Mūsdienu sportā fiziskais talants un cilvēcība nereti jau ir sekundāras parādības, jo pār visu valda viņa augstība dolārs, alkatība un meli.

Iesākumā...

Ilgu laiku profesionālisms amatieru sportā skaitījās sliktais tonis un par to atlēts varēja tikt pat diskvalificēts. Pietika ar to, ka sacensību honorārs pārsniedza 40 ASV dolāru. Pirmais zināmais upuris šajā ziņā bija amerikānis Džims Torps, kurš 1912. gadā uzvarēja vieglatlētikas pieccīņā un desmitcīņā. Lai arī daudzcīņnieka rekords netika pārspēts turpmākos 15 gadus, viņš tika diskvalificēts par to, ka savulaik, pārstāvot savas skolas beisbola komandu, bija saņēmis atlīdzību.

20 gadu pēc šā notikuma izcilais somu staieris Pāvo Nurmi pirms savas ceturtās olimpiādes 1932. gadā Losandželosā zaudēja modrību un pamanījās no līdzjutējiem pieņemt dāvanu. Proti, apzeltītas naglu kurpes. To vērtība ievērojami pārsniedza atļautos četrdesmit "zaļos".

Šajā ziņā (par laimi vai nelaimi) paveicās citam garo distanču izcilniekam Vladimiram Kucam. Pirms PSRS – Lielbritānijas vieglatlētu mača modrie čekisti viņam no rokām izrāva līdzjutēju dāvinātu velti – briljanta piespraudi.

...un vēlāk

Pagāja tikai nieka 10 gadu pēc minētajiem notikumiem, un pār sportu atklāti sāka valdīt merkantils racionālisms. "Dzeltenais sātans" noteica visu. Nonāca pat tiktāl, ka pagājušā gadsimta 70. gadu beigās pasaules sporta sabiedrība sāka celt pamatīgu brēku par nežēlības un ļaunprātības pieaugumu. Tas sakrita tieši ar laiku, kad sevi pieteica dopings. 1988. gadā Seulas olimpiādē tā lietošana sasniedza apogeju. Skandāla iemesls bija turīgais Kanādas sprinteris Bens Džonsons. Toreizējais Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Huans Antonio Samarančs izteicās – vēl viens šāds gadījums, un vasaras olimpiskajām spēlēm var pārvilkt treknu svītru.

Līdztekus dopinga skandāliem turpināja pieaugt huligāniski izlēcieni, rasisma tendences un "tīrais krimināls", kas sāka kļūt par neatņemamu sporta sastāvdaļu. Blēdības turpinājās un pieņēma arvien pārsteidzošākas, negaidītākas izpausmes.

Tasmānijas velns un citi

Mīlestība pret savu sporta veidu (vai drīzāk gan nepārvarama vēlme pēc taustāma labuma) Tasmānijā dzīvojošajam Martinam Dileinam lika mainīt dzimumu. Iepriekšējos 25 gadus viņš bija spēlējis visās iespējamajās Austrālijas futbola līgās. Tomēr 45 gadu vecumā Dileins pēkšņi izlēma no vīrieša pārtapt sievietē, lai turpinātu karjeru "daiļā dzimuma" sporta klubos. Pavisam drīz Martins pārstāvēja Hobartas dāmu vienību...

Jāpiebilst, ka šādu personības transformāciju sekmēja arī Tasmānijas futbola federācijas noteikumi, kuri aizliedz jebkādu diskrimināciju, tai skaitā arī dzimuma jomā. Federācijas prezidents Martins Šouss par šādu notikumu pavērsienu pat sajūsmā berzēja plaukstas – jaunā futboliste greznoja visu lielāko žurnālu vākus.

Jāatzīmē, ka Dileins nebūt nav vienīgais, kurš mainījis dzimumu. Šāds "gods" pienākas arī Taivānas kikbokserim Honam Tumam, kurš ir viens no šīs valsts visu laiku slavenākajiem sportistiem. Boksera rīcība Taivānā guva nepieredzētu atsaucību. 1996. gadā šīs valsts sieviešu volejbola čempionvienības sastāvā spēlēja pieci bijušie vīrieši un viena lesbiete...

Nav jau tā, ka tikai vīrieši alkst pārtapt par sievietēm. 39 gadus vecā japāņu motobraucēja Titacu Ando uzstāj, lai viņu uzskatītu par vīrieti. Lai pārtapšana noritētu ātrāk, uz preses konferencēm viņa nāk pretējā dzimuma drēbēs un uzvedas kā īsts "vecis".

Ir par ko patrīt mēles

2005. gada sākumā sporta sabiedrību ieintriģēja kaut kas pavisam neordinārs. Kā atklājās, Zimbabvē vieglatlētikas sacensībās kāds vīriešu kārtas sportists bija sevi uzdevis par sievieti. Uzvaras un naudas prēmijas viņam(ai) birušas kā no pārpilnības raga, līdz viltība atklājusies. Ziņu aģentūra "France Press" vēstīja, ka astoņpadsmitgadīgais pārdrošnieks Samukeliso Sitole notiesāts ar četriem gadiem cietumsoda par "necienīgu uzvedību" sacensībās.

Jāpiebilst, ka šī krāpšanās tā arī droši vien netiktu atklāta, ja vien Sitoles sirdsdraudzene nebūtu pamatīgi "pagrūdusi" pēdējās vieglatlētikas sacensībās. Zaudējuma rūgtums sportistei (kura patiešām bija sportiste) licis atraisīt mēli. Jauneklis uz jautājumu par šādas rīcības motīviem atbildējis, ka vēlējies saviem spēkiem sasniegt pēc iespējas augstākas virsotnes gan dzīvē, gan sportā. Taču parastā veidā nekas nav sanācis. Savukārt "neparastā veidā" sportiskie sasniegumi vairākās vieglatlētikas disciplīnās (tai skaitā tehniski sarežģītajā trīssoļlēkšanā) bijuši atzīstami. Kā nu ne, ja 2004. gadā viņš(a) izcīnīja septiņas zelta medaļas!

Katetrs ķermenī

Veiklākie, gudrākie un asprātīgākie sporta elites pārstāvji laika gaitā ir iemācījušies "apčakarēt" arī dopinga kontroli. Visizplatītākais paņēmiens šajā ziņā – analīžu paraugu maiņa. Analīzes ar "pareizajiem" paraugiem tiek slēptas gan biksēs, gan matos. Tiek veiktas pat ķirurģiskas operācijas, lai iešūtu ķermenī katetru, kas piegādā tīrus urīna vai asins paraugus. Pēdējais, kurš tika pieķerts izmantojam šo metodi, bija ungāru diska metējs Roberts Fazekašs. Atgādināsim, ka 2004. gada olimpiskajās spēlēs viņš par 1,04 metriem pārspēja lietuvieti Virgīliju Aleknu.

Mazāk izplatīts paņēmiens ir, piemēram, roku sasmērēšana ar speciālām ķimikālijām. Uzčurājot uz šādi apstrādātām rokām analīžu veikšanas brīdī, mēģenē savāktā urīna saturs ķīmiski izmainās, neuzrādot dopinga klātbūtni.

Šādus gājienus atļaujas cilvēki, bet ko lai iesāk četrkājainie sportisti? Līdz šim jāšanas sporta pastāvīgie dalībnieki zirgi šādās "štellēs" netika iejaukti. Līdz šim – piebildīsim... Pirmais nopietnais skandāls saistībā ar olimpiskajiem rumakiem nodimdēja vasaras spēlēs Atēnās. No augstākās proves medaļām nācās šķirties Īrijas sportistam Kianam O"Konoram un Ludgeram Berbaumam no Vācijas. Izrādījās, ka zirgu pārtikā bija iekļauti vairāki neatļauti elementi. Rezultātā diskvalificēti tika gan dzīvnieki, gan arī jātnieki.

Mafijas tēvi un "pakaļpuse"

Pasaulē sporta stūri bieži vien groza visīstākie mafijas krusttēvi (kopā ar valsts pārstāvjiem). Krievijā viņu vārdus pat nebaidās publiskot – Japončiks, Mihasjs, Mansurs, Otari Kvantrišvili, Oļegs Karatajevs... Starp citu, Karatajevs 1974. gadā ringā ticies ar pašu Muhamedu Ali. Savukārt pārējie kādreiz guvuši tīri labus panākumus cīņas veidos, bet tagad sportu "kūrē" nedaudz citā kvalitātē.

Jā, naudas kāre ir pamatīga liga. Ja ar sportā nopelnīto šķiet par maz, tad jāsāk transportēt narkotikas. Nesen 38 gadus vecais grieķu – romiešu cīkstonis (triju olimpiāžu dalībnieks un Eiropas čempions) rumānis Enders Memets uz robežas tika aizturēts ar 14,5 kilogramiem heroīna. Tā kopējā vērtība bija 200 000 eiro. Šajā kategorijā to var uzskatīt par īstu rekordu...

Itālijā ar narkotikām nav tik traki – tur priekšroka tiek dota maču iznākumu sarunāšanai. Pēdējais no zināmajiem gadījumiem norisinājās pagājušā mēneša nogalē. 25 gadus vecais Džuzepe Skulli tika diskvalificēts uz astoņiem mēnešiem par maču sarunāšanu Itālijas čempionāta B sērijā starp Dženovas un "Krotone" vienībām. Ja Skulli diskvalificēja par konkrētu pārkāpumu, tad gluži vai nepiedienīgs uz šā fona šķiet spriedums Džo Bārtonam no Mančestras "City" futbola vienības. 2000 mārciņu sods – par ko?! Tikai tāpēc, ka viņš 30. septembrī "Everton" līdzjutējiem parādīja pēcpusi? Nu kas gan ir plika pakaļa, piedodiet, salīdzinājumā ar narkotikām...

***

Saldā korupcija

1919. gads – pirmais korupcijas skandāls. Čikāgas "White Sox" komanda apzināti atdod uzvaru daudz vājākajai Sinsinati "Red" vienībai.

1982. gada labākais pasaules futbolists Paolo Rosi ("Perugia") Spānijas klubā ierodas pēc diviem cietumā pavadītiem gadiem – par līdzdalību totalizatorā.

80. gadi – Itālijas AC "Milan" koruptīvās saites ar Silvio Berluskoni.

1993. gada maijs – franču "Valenciennes" futbolists Žaks Glasmans paziņo, ka Marseļas "Olimpique" centušies uzpirkt viņu un trīs viņa komandas biedrus.

1997. gads – Šveices tiesnesis Kurts Retlisbergers tiek diskvalificēts uz mūžu par 68 6000 ASV dolāru izspiešanu no "Grasshopper".

ASV boksa menedžeris Bobijs Mičels nonāk cietumā, jo viņa bokseri pēc iepriekšējas vienošanās krituši nokdaunā. Iegāž Tomass Viljamss, kurš cīņā pret Ričiju Melito nokrīt nedaudz par agru.

1998. gads – 13 SOK locekļi par 2 000 000 USD saņemšanu tiek izslēgti no organizācijas. Viņi lobējuši olimpisko spēļu norises vietu par labu Šveicei. Dāvanas tikušas pieņemtas dolāros, zeltā, auto un... prostitūtās.

2004./2005. gada sezonā tiek sarunāti 19 maču iznākumi Itālijas A sērijā. 12 no tiem – Turīnas "Juventus" darbs.

***

Atziņas no "Sociology of Sport Journal"

Sports pēc savas būtības ir sirreāls.

Sportā palielinās agresijas tendences un negatīva ietekme uz cilvēku, kas ar sportu nodarbojas ilgstoši.

Prēmijas un pabalsti veicina sporta morālo degradāciju, jo atlētam jāuzvar par katru cenu.

Mūsdienu sports mazina morālo atbildību.

Spēles laikā notiekošo regulē noteikumi. Morāle tikmēr sēž tribīnēs. Tā "pieslēdzas" pēc finālsvilpes mača beigās.

Bērnu un jauniešu psihē "uzvara par katru cenu" kavē personības pilnvērtīgu attīstību un meistarības izaugsmi.

Patriotisma laikmets sportā ir beidzies.

***

Olimpiskais dopings

Gads; Pilsēta; Pārbaudītie; "Iekritušie"

1968. Mehiko 667 1

1972. Minhene 2079 7

1976. Monreāla 768 11

1980. Maskava 645 0

1984. Losandželosa 1507 12

1988. Seula 1598 10

1972. Barselona 1848 5

1996. Atlanta 1923 2

2000. Sidneja 3200 21

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu