"Arēna Rīga" grib kļūt par nacionālo bāzi (3)

Šodien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris prognozēja, ka šo gadu arēna beigs ar 1% peļņas, jo daudz līdzekļu ir ieguldīts drošības iekārtās.

Garderobēs nācies ieviest maksu par virsdrēbju glabāšanu, jo sākotnēji izprojektētās garderobes izrādījušās par mazām 12 000 apmeklētāju. Arī automašīnu stāvlaukums, kas patlaban spēj uzņemt tikai 800 mašīnu, ir steidzami jāpaplašina, lai tas spētu uzņemt vismaz 1000 mašīnu. Nākotnē tiekot plānots būvēt arēnas tuvumā 5-8 stāvu autostāvvietu, lai varētu izvietot kopumā 5000 automašīnu.

"Arēna Rīga" tika nodota ekspluatācijā 2006. gada 30. janvārī un kopš tā laika ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras un sporta pasākumu norises vietu. Pa šo laiku arēnā ir notikuši 300 dažādi pasākumi, tajā skaitā 2006. gada pasaules hokeja čempionāts, Raimonda Paula Dziedāšanas svētki, dažādu ārzemju, Latvijas un Krievijas mākslinieku uzstāšanās. "Arēna Rīga" ir nodrošinājusi Latvijas basketbola un hokeja valstsvienību sacensības, vairāku klubu spēles. "Arēnā Rīga" 2009. gadā notiks Eiropas sieviešu basketbola čempionāta finālturnīrs.

Pēc Babra teiktā, "Arēnai Rīga" ir jāmaksā 64 000 latu nekustamā īpašuma nodoklis, zemes nodoklis ir 16 000 latu, un tas "būtiski ietekmē arēnas finansiālo darbību".

Nacionālās sporta bāzes īpašnieka pienākums ir saglabāt attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli garantējot, kā arī uzturēt objektu tādā kārtībā, lai tas būtu piemērots starptautisku sacensību rīkošanai.

Nacionālās sporta bāzes statuss paredz tiesības pretendēt uz daļēju finansējumu no valsts budžeta un atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa.

Sporta apakškomisija nolēma lūgt Nacionālās sporta padomes atzinumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu "Arēnai Rīga", pirms virzīt šo lēmumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā.

Patlaban nacionālās sporta bāzes statuss ir piešķirts 28 sporta objektiem.