/nginx/o/2018/07/12/8848497t1h87f6.jpg)
Lai ar divriteņiem no Prāgas O2 arēnas sasniegtu Eifeļa torni Parīzē, ar Jāni Šipkovu minām pedāļus vienpadsmit ar pusi dienas, nobraucot 1193,25 kilometrus. Izbaudījām latviešu viesmīlību, dabas ainavas, virtuves, nepastāvīgus laikapstākļus Čehijā, Vācijā un Francijā. Viss ritēja pēc plāna. Guvām daudz iespaidu. Šis bija «Ar velo apkārt pasaulei» otrais posms.
Divpadsmitā diena
Ceļojuma noslēdzošo dienu sākām no kādas Parīzes piepilsētas. No punkta, kur nakšņojām, Eifeļa tornis atradās 30 kilometru attālumā. Brauciena pēdējā dienā plānojām apskatīt Parīzes galvenos tūrisma objektus un apciemot Latvijas vēstniecību Francijā, kas sekoja līdzi mūsu gaitām.
Rīts saulains. Tā līdz šim Francija mūs nebija lutinājusi, vienīgi Bavārija. Tā kā attālums līdz pilsētas centram šķita ar roku aizsniedzams, pa Parīzes ielām dreifējām lēnā garā un izbaudījām katru mirkli, jo ar katru minūti ceļojums strauji tuvojās noslēgumam.
Vēl netālu no Eifeļa torņa īsti neapzinājāmies, ka tūdaļ finišēsim.
Pa Parīzes ielām ar divriteni pārvietoties ir ļoti vienkārši. Velobraucēju maz, un visi pārējie satiksmes dalībnieki pret tiem izturas toleranti.
Neilgi pēc pusdienas laika pirmo reizi ieraudzījām mūsu finiša zīmi jeb Eifeļa torni. Tas likās nedaudz savādi, jo uz to gājām pusotru nedēļu. Piebraucot pie vienas no Parīzes slavenākajām celtnēm, cilvēki gandrīz nav manāmi. Nokāpām no velosipēdiem, uzņēmām pāris bildes, kuras palaidām sociālajos tīklos, un sākām domāt par došanos uz Latvijas vēstniecību Francijā.
Tā atrodas pavisam netālu no Eifeļa torņa. Tur nonācām pēc 10 minūšu brauciena.
Mūs sagaidīja vēstnieks Imants Lieģis ar savu komandu, kas pamatā ir daiļais dzimums.
Patērzējām ar vēstnieku, vēstniecības darbiniekiem, mums izrādīja vēstniecību. Pastāstīja par tās ikdienas pienākumiem. Uzzinājām daudz jauna.
Foto ar Latvijas vēstnieku Francijā @imantsliegis #FromPragueToParis Esam uz Latvijas saliņas Francijā :) pic.twitter.com/CQCFxluxYM— Janis Sipkovs (@energodata) April 27, 2016
Mūsu ceļš, pienākumi ir galā. Varējām sākt baudīt Parīzi visā tās krāšņumā. Izbraucām caur vairākiem parkiem, gar Triumfa arku, Mulenrūžu, apskatījām vairākus kvartālus. No Bellevillas parka pavērās skaists skats pār Parīzes centru.
«Atklāti sakot, vienpadsmit dienas veloceļojumam ir par maz. Esam izvēlējušies efektīvu galamērķi, tas mīkstina sarūgtinājumu, ka ceļojums ir beidzies. Vēl priekšā organizatoriskie darbi, jāatrod velo veikals, jāsarunā tukšās kastes, jāpajauc velosipēdi. Ceļojums būs galā, kad būsim mājās ar visām mantām un velosipēdiem,» sacīja Jānis. «Šoreiz izdevās ļoti krāsains ceļojums. Varēju izmēģināt visus apģērba veidus, gan šortus, gan ziemai atbilstošus tērpus.
Tikšanās ar tautiešiem Čehijā, Vācijā un Francijā bija kolosālas, varētu izveidot personāžus romānam, teātrim vai filmām. Liels paldies visiem, kas mūs uzņēma un atbalstīja.»
«Iespaidu ir daudz, un tie ir spilgti jo spilgti. Izbaudījām ļoti dažādus ceļus, gan stāvus kāpumus, gan nogāzes, gan līdzenumus. Nekad nebiju braucis tik ātri ar velosipēdu. Jāpiemin, ka veikala «Burusports» sagādātie Beļģijas firmas «Ridley» velosipēdi ir lieliski, tie kalpoja nevainojami un arī tehnisku grūtību mums nebija. Braucot līdzās citiem velosipēdistiem, varējām pārliecināties, ka varam ripot, kamēr pārējie minas. Ļoti patika izbaudīt uzmanību un atbalstu no sociālo tīklu sekotājiem. Grūtākos brīžos varējām lūgt palīdzību «Facebook» vai «Twitter» un vienmēr kāds atsaucās ar padomu vai organizatorisku rīcību,» teica Jānis.
Feins parciņš. #FromPragueToParis @kreceris pic.twitter.com/SydRWsTlwO— Janis Sipkovs (@energodata) April 27, 2016
Braukšana ar divriteni ir sava veida brīvības sajūta. Tā ir arī lieliska iespēja paskatīties uz lietām citādāk nekā pa automašīnas vai autobusa logu. Cilvēki, kuri ir ceļojuši ar divriteņiem, sapratīs visprecīzāk.
Tiksimies citā ceļojumā!
:format(webp)/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)