Ar velo Prāga - Parīze. Draņķīgais laiks, franču vecpuišu ballīte

Astotā diena

Ceļojuma astoto dienu sākām no Sarrebourg pilsētas Francijas austrumos, kur naktsmājas sameklējām hotelī, kura visa administrācija, virtuves darbinieki bija Ķīnas pārstāvji. Viņi it nemaz nepārvalda angļu valodu. Mēģinājām komunicēt žestu valodā, izmantojām arī intonāciju, liekot lietā latviešu valodu. Izdevās diezgan veiksmīgi.

Viesnīcas cenā tika iekļautas arī kontinentālās brokastis. Tās gan izrādījās pliekanākās, kādas jebkad ceļojuma laikā (no Bauskas līdz Sarrebourg) nācies ēst - krūzīte kafijas, divas šķēlītes baltmaizes, mazs kruasāns un glāze sulas.

Ar to, mums kaloriju svilinātājiem, nebija gana. Tā kā brokastis lielu jēgu nedeva, pie pirmās iespējas nolēmām meklēt citu vietu, kur uzņemt pārtiku, jo braukt izsalkušam nav prāta darbs.

Jau naktī uz sestdienu sāka līt lietus, un tas nemitējās visu dienu, turklāt temperatūra dienas laikā nepakāpās augstāk par 8-9 grādiem. Iespējams, arī tas kļuva par iemeslu, kāpēc ceļā redzējām ļoti maz cilvēku.

Latvijas karogs visredzamākajā vietā #nancy centrā. Tepat sameklējām naktsmājas. #france #latvia #FromPragueToParis

A photo posted by @janissipkovs on Apr 23, 2016 at 11:52am PDT

Vēlāk izrādījās, par ko nebijām aizdomājušies, ka sestdienās lauku miestiņos sameklēt kādu atvērtu kafejnīcu nav vienkārši. Vienu gan pēc nobrauktiem gandrīz 25 km gan atradām. Tās saimniece, protams, nerunāja ne vārda angliski un mēs tur bijām vienīgie apmeklētāji no mūsu ierašanās pirmās līdz pēdējai minūtei. Pasūtījām ēdienu, paļaujoties uz nojautu, jo ēdienkarte tikai franciski. Jānim atnesa pastu, man picu. Apkalpotāja uzreiz pamanīja, ka esam izmirkuši, un piedāvāja izkārt mitrās drēbes pie granulu kamīna. Kamēr ieturējāmies, tās izžuva.

Sestdiena Francijā lietaina, pelēka, cilvēku uz ielām maz, avērtas kafeijnīcas nav vienkārši atrast. Sildāmies pic.twitter.com/xgflUXVhkY— Gatis Kreceris (@kreceris) April 23, 2016

Turpinājām ceļu pa lietu. Un atkal uzdūrāmies «Pan-Europe» veloceliņam.

Īpaši to nemeklējām, tas atrod mūs.

Pamazām, šķērsojot vairākas industriālas pilsētiņas, tuvojāmies Nancy, kas kļuva par ceļojuma astotās dienas apmešanās vietu.

Jānis SFR veikalā iegādājās priekšapmaksas sim karti, lai Francijā visu laiku būtu pieeja internetam. Tas atvieglo ceļa plānošanu. Brīdī, kad viņš kārtoja visas formalitātes, veikalā ienāca grupa vīriešu, kuri savam draugam organizēja vecpuišu ballīti. Viens no viņiem ievēroja pie Jāņa riteņa piestiprināto Latvijas karodziņu un sāka sarunu. Viņš bija cilvēks, kurš informēts par Baltijas valstīm, Rīgu, interesējās par mūsu ceļojumu un novēlēja veiksmi. Ballītes galvenais varonis ar mums uzņēma kopīgus foto.

Sim kartiņu veikalā #Nancy. Džekam jaunnedēļ kāzas. Pats uz bildi uzprasījās. Viņa čoms bija informēts par Latviju, Baltijas valstīm. Brīnījās par mūsu ceļojumu.

A photo posted by Gatis Kreceris (@gatisemils) on Apr 23, 2016 at 9:09am PDT

Devītās dienas vakarā no Nancy plānojam sasniegt 110 kilometrus tālo Saint-Dizier.

Ceļojumam līdzi sekot iespējams šeit: www.facebook.com/ArVeloApkartPasaulei/