Ar velo Prāga - Parīze. Latvieši, beigtā stirniņa un Vācijas velo treniņš

Sestā diena

Ceļojuma sestajā dienā pienākusi puse no plānotās kopējās distances. Posmu sākām no Štutgartes, kur mūs sirsnīgi uzņēma manas draudzenes Dinas māsa Inga, viņas vīrs Rolfs un atvases Nils un Luis. Tikām sagaidīti ar Rolfa pagatavotu pastu gulaša mērcē, salātiem un desu. Vakars aizritēja sarunās un vīriešu kārtas pārstāvjiem ar vienu aci skatoties Vācijas kausa izcīņas pusfināla futbola spēli starp Dortmundes «Borrusia» un Berlīnes «Hertha».

Luis visai skolai bija izziņojis, ka ciemos brauc divi latvieši ar velosipēdiem. Viņš ar jaunāko brāli visu dienu mūs gaidīja. Cik jauki!

Nils, Inga un Luis ar ceļojuma oficiālo vimpeli. Tiksimies vasarā.

A photo posted by Gatis Kreceris (@gatisemils) on Apr 22, 2016 at 11:28am PDT

Ar Jāni mums bija iekārtota sava istaba, saimnieki izmazgāja mūsu drēbes, tikām lutināti un bēdu nezinājām. Ceturtdienas rīta pusē Štutgartē norunājām tikšanos ar Kārli Jurjānu. Viņš ir vietējo latviešu kustības aktīvists, organizējot deju, dziesmu pasākumus, kopā sanākšanu 18. novembrī un citos Latvijas valstij nozīmīgos datumos. Lielākajos svētkos no apkārtnes vienkopus pulcējas līdz pat ap 150 latviešu. Aprunājāmies, apēdām pa kruasānam, brēcelei, izdzērām krūzīti kafijas, un pienāca laiks braukt.

Vācijā interesanti noteikumi, ja gadijies negadījums uz ceļa ar meža zvēriem. Auto novietots ar zīmīti stiklā. pic.twitter.com/omono39LIl— Janis Sipkovs (@energodata) April 21, 2016

Tuvojoties Pforzhem, ceļmalā pamanīju beigtu stirnu. Izskatījās nelabi, tā pavisam noteikti nebija šo pasauli pametusi pati savā nāvē. Aptuveni 100 metrus tālāk stāvēja «Peugeot» automašīna, kura bija sadūrusies ar meža zvēru.

Saimnieks automašīnu bija pametis un logā atstājis ziņojumus. Cik sapratām, tālāk nevarēja turpināt kustību, jo par to draud nopietns sods. Negadījums noticis 21. aprīlī. Tātad neilgi pirms nonācām tai vietā.

Pforzhem sajutām izsalkumu, meklējām iespēju paēst. Izvēlējāmies ķīniešu virtuvi, kurā līdzi ņēmām savus velosipēdus. Joprojām ceļojam bez saslēdzēja, jo neviens no mums negrib līdzi vest vairāk svara, kāds ir pašreizējā uzkabē. Apkalpojošā personāla darbinieks acīm redzami nebija apmierināts ar divriteņiem kafejnīcā. Par to liecināja viņa attieksme. Pasūtījumu pieņēma nelabprāt, neapmierinātu seju un ēdienu uz galda burtiski nometa.

Esam gudrāki. Velo bez prasīšanas vedam ēstuvē. Esam Pforzhem. pic.twitter.com/q5DLc7KvaS— Janis Sipkovs (@energodata) April 21, 2016

Tā kā dienu sākām salīdzinoši vēlu, nācās mīties nopietnāk, jo plānā bija sasniegt Vācijas, Austrijas, Šveices, Lihtenšteinas senioru atpūtas kūrortu Baden-Baden. Braucot caur Ettlingen, pilsētā pamanījām sportisko garu, īpaši daudz velosportistu. Tās nomalē ceļā trāpījās liela grupa jauniešu, kuri aizvadīja treniņu.

Ar Jāni nolēmām pieslēgties, pasēdēt grupas aizmugurē, kur aizvējš. Noķērām vienu no beigu galā esošajiem sportistiem, vaicājām, kurp dodas. Viņiem šī bija kalnu treniņu diena, un nebija mums pa ceļam.

Tomēr vairākus kilometrus izdevās veikt kopā. Viens no jauniešiem ar žestu norādīja vislabāko ceļu uz Baden-Baden. To arī izvēlējāmies.

Nonākot Baden-Baden, pilsētā tiešām daudz senioru, cilvēki pārvietojas kabrioletos, vīrieši izmetušies īsajās biksēs un pārsvarā manāmas bezrūpīga paskata sejas. Tā tam šādās vietās jābūt. Te dzirdamas vācu, franču, angļu un Latvijas lielākās kaimiņvalsts valoda.

Jānis piektdienai iesaka šādai dienai atbilstošu programmu - braukt bez plāna.