Ar velo Prāga - Parīze. Brīnīšanās par velosipēdiem, mazā Vecrīga

Ceturtā diena

Ceļojuma ceturto dienu uz Parīzi sākām no Nirnbergas piepilsētas Furh, kur mums savu dzīvokli piešķīra Aigars Belakovs. Iepriekšējā vakarā izpētījām nākamās dienas maršrutu, kas solījās būt diezgan grūts, jo ceļš aptuveni divas trešdaļas ved augšup, kā arī bija. Izvēlējāmies navigācijas kartes sarēķināto 106 kilometru garo distanci, kura izskatījās velobraucējiem piemērotākā.

Tā kā izbraucām salīdzinoši laicīgi, kustējāmies lēnām, nesteidzīgi baudot apkārtni, dabu. Bavārijā tā vairāk vai mazāk visur ir līdzīga, bet smuka, tādēļ neapnīk. Brokastis nebijām ēduši. Pēc nobrauktiem aptuveni 20 kilometriem sākām meklēt iespēju uzņemt kalorijas un nokļuvām mazpilsētā, kurā pirmā ēstuve mūs uzrunāja. Tā bija ķīniešu virtuve.

Brokastu vietā mums iznāca pusdienas. Saimniece kafejnīcā neļāva līdzi ņemt velosipēdus, bet ierādīja vietu pie loga, aiz kura skatiena attālumā atradās velosipēdi. Kamēr ēdām, vairāki reizes garāmgājēji apstājās pie divriteņiem un tos cītīgi pētīja.

Atkal nonācām uz «Pan-Europe» veloceliņa, kas veda pa skaistām vietām, bet ar līkumiem. Ar Jāni centāmies atrast īsāko ceļu un pamazām distanci noīsinājām. Tiesa, veloceliņu vietā braucām pa šosejām.

Bavārija pic.twitter.com/JwP4J4QFBI— Gatis Kreceris (@kreceris) April 19, 2016

Dienas vidū nonācām Rothenburg ob der Tauber. Ļoti smuka pilsētiņa, kura ir kā mazākas arhitektūras Vācijas Vecrīga. Tajā pilns ar tūristiem. Vienā no pieturpunktiem garāmgājēji atkal apstājās. lai apskatītu mūsu «Ridley» divriteņus. Norvēģu tūristu grupa jautāja, kurp dodamies. Atbildējām, ka galamērķis ir Parīze.

Viņi izpleta acis un vēlēja mums ceļavēju. Tā kā nedaudz zinu norvēģu valodu, pateicos norvēģiski, kas viņus pārsteidza. Visa tūristu grupa atskatījās, pasmaidīja un pamāja.

Visa pilsēta vecpilsēta

A photo posted by Gatis Kreceris (@gatisemils) on Apr 19, 2016 at 8:23am PDT

Pamazām tuvojāmies ceturtās dienas galamērķim Blaufelden, kur mūs ar vakariņām vācu gaumē gaidīja Māris Ceplītis. Novietojām divriteņus pagrabā, ieturējām kopīgu maltīti sākām sarunas. Māris pastāstīja par savu ikdienu, pilsētu un dzīves ritmu Vācijā.

Esam tikuši līdz Blaufelden. Te mūs laipni uzņem Māris Ceplītis. Teikšu atklāti ceļot un ciemoties ir kolosāli.

A photo posted by @janissipkovs on Apr 19, 2016 at 1:31pm PDT

Piektajā dienā plānojam nokļūt Štutgartē pie Ingas, Rolfa, Nila un Luisa. Jau pirms pāris dienām Inga rakstīja, vaicājot, kādas ir mūsu īpašās vēlmes, tā ka gatavojamies siltai uzņemšanai. Man tā būs atgriešanās Štutgartē un atkalredzēšanās kopš Jaunā gada.