Ar velo Prāga - Parīze. Futbola smarža, sirsnīgi cilvēki un sveika, Vācija

Otrā diena

Ceļojuma otro dienu sākām no Plzeņas pilsētas Čehijā, kur mūs sirsnīgi uzņēma Smolkovu ģimene. Pēc sātīgām brokastīm, kas daļēji bija čehu gaumē, visi devāmies apskatīt Plzeņas centru, slaveno alus brūzi un 12 000 skatītāju ietilpīgo futbola stadionu, kurā vakara pusē vietējā «Plzen» komanda nacionālā čempionāta spēlē uzņems «Brno» futbolistus. Diānas Smolkovas vīrs Martins mūs aicināja uz maču. Viņam gadījās liekas biļetes, bet tik ilgi nevarējām uzkavēties, jo plānā bija šķērsot Čehijas/Vācijas robežu. Vēlāk no Martina saņēmām ziņu ar bildi no spēles par Plzeņas komandas uzvaru ar rezultātu 2:1. Līdz ar to tā nostiprināja savas pozīcijas turnīra tabulas galvgalī. Apsveicam.

Cik labi ir ciemos! Diāna, Martins un Dāvids mūs pabaroja, izguldija, izvadāja ekskursijā pa Eiropas kūltūras galvaspilsētu Pleznu (Plzen). Sirsnīga tikšanās. #frompraguetoparis

A photo posted by @janissipkovs on Apr 17, 2016 at 2:23pm PDT

No Smolkoviem nebija viegli šķirties, jo sadraudzējāmies. Diāna mums ceļamaizei līdzi iedeva smalkmaizītes, kuras pēcpusdienā gardu muti notiesājām.

Arī svētdiena virs Čehijas rietumiem bija nomākusies, ik pa laikam nolīstot pavasarīgi siltam lietutiņam. Vairākkārt stājāmies, lai mainītu apģērbu pret ūdensdrošajām drēbēm, mokasīniem. Izeja no Čehijas nav viegla, ceļš pārsvarā ved augšup, tiesa, «Ridley» velosipēdi ripo lieliski. Tuvojoties robežai, par tukšību informēja vēderi un ar Jāni nolēmām, ka izmantosim pirmo iespēju apmierināt to vajadzību.

Cowboy svricina. pic.twitter.com/nKnGFuAYiU— Janis Sipkovs (@energodata) April 17, 2016

Pieturas vietā - Štribro - sākās viena no dienas jautrākajām daļām. Ieturot maltīti, mums uzradās līdzjutēji, kuri svētdienu pavadīja pie alus kausa un ar smēķi zobos. Viens no viņiem ar mums sāka sarunu krievu valodā, kas pārsteidza. Vēl viens kungs aiz mūsu miklajām mugurām neveiksmīgi mēģināja iekurināt kamīnu, pārējie veldzēja slāpes ar aliņu. Kurinātājs nenoturējās un ar krievu valodas pārzinātāja starpniecību vēlējās uzzināt, kurp dodamies.

Kad pastāstījām, ka uz Parīzi, viņš saķēra galvu. Sarosījās arī pārējie kroga apmeklētāji, īpaši vīrs, kas sevi dēvēja par kovboju. Tieši viņš vissirsnīgāk no mums atvadījās, demonstrējot «īsto» atsveicināšanās tvērienu.

Vīri mūs pavadīja godam, vēlēja ceļavēju.

No Štribro kāpām augšā pa serpentīnu, un, jo tuvāk nāca Vācijas robeža, jo stāvāks kļuva ceļš. Tomēr mūsu sirdis sildīja doma, ka mūžīgi tas neilgs, priekšā jābūt vismaz tikpat garam nobraucienam. Kalna galā sasniegušiem Primdu, benzīntankā pienāca kafijas pauze, šokolādes batoniņu launags, ūdens uzpilde. Pie viena pēc kāpuma atpūtinājām kājas. Un klāt arī gaidītais nobrauciens, kas bija deviņus kilometrus garš. Brīžiem lejup traucāmies nedaudz virs 50 km/h. Tīrā laime.

Viņš apmierināts pēc kāpuma netālu no Čehijas/Vācijas robežas. Otrajā dienā nobraucām 92,95 km. Tīrākā atpūta. pic.twitter.com/FBvgTJIhTn— Gatis Kreceris (@kreceris) April 17, 2016

Čehijā un Bavārijā ir pavasaris pilnā plaukumā. Viss zaļo, zied ābeles, ķirši un citi augļu koki. Baudāmi skati, ceļmalas smaržīgas. Latvijā tas vēl priekšā.

Raitais solis mūs arvien straujāk tuvina robežai. Čehijas pusē pilns ar Taizemes masāžu servisiem, vjetnamiešu restorāniem un dažādiem bordeļiem, par ko liecina puskailu sieviešu plakāti.

Vietām viens aiz otra. Tomēr mūsu uzmanība ir koncentrāta ceļa zīmei, kas norāda, ka vēl pārsimts metri un būsim sasnieguši Vāciju. Pie zīmes, protams, uzņēmām foto un devāmies pa Eiropas vadošās ekonomikas veloceliņu uz dienas galamērķi Vohenstrauss. Ceļi kā pasakā, nevienas bedrītes, apkārtne tīra, sakopta, kā jau Vācijā.

Te @energodata sāka strādāt, turējos aizvējā. Pēc tam apmierinājām apetīti benzīntankā. Launags pic.twitter.com/lrTe0XKerY— Gatis Kreceris (@kreceris) April 17, 2016

Vohenstrauss ieradāmies pie vācu pensionāres, kas detalizēti izklāstīja, ko sevis apsaimniekotajā hotelī var piedāvāt. Viņa piešķīra mums ģimenes istabu ar terasi un pedantiski tīru garāžu velosipēdiem. Vēlāk palūdza pavāram pagatavot riteņbraucējiem vakariņas. Ēdām uz vietas gatavotas desas, kas viņas saimniecībā pieejamas vienmēr.

Trešajā dienā plānojam sasniegt 108 km attālo Nirnbergu. Tur mums Aigars Belakovs piešķīris dzīvokli.