Prokuratūra 8,5 milj. latu vērtas valsts mantas nodošanu LOK atzīst par likumam atbilstošu (5)

Kā informēja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurore Ramona Bērziņa atbildes vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) norādījusi, ka pārbaudes gaitā izvērtēta saņemtā informācija un secināts, ka valsts mantas nodošana 2007.gadā vairāk nekā 8,5 miljonu latu apmērā bez atlīdzības LOK Grostonas ielā 6B, Rīgā, nav pretrunā likuma normām.

Prokurore uzskata, ka Aizsardzības ministrijas (AM) līdzekļu ieguldījumu Olimpiskā sporta centra rekonstrukcijā, lai nodrošinātu NATO samita norisi Rīgā, ir jāatzīst par derīgajiem izdevumiem, ko nomnieks atbilstoši līguma nosacījumiem taisījis iznomātajai ēkai. Valstij AM personā no šīs saistības radās prasījuma tiesības uz derīgajiem izdevumiem, bet nevis īpašuma tiesības uz piebūvēm. Saskaņā ar Civillikuma normām saistību tiesības (arī prasījuma tiesības no šīm saistībām), kaut arī to priekšmets ir nekustama lieta, ir pieskaitāmas kustamai lietai.

Nolūkā radīt tiesisku pamatu prasījuma tiesības nodošanai bez atlīdzības LOK AM izstrādāja grozījumu Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, kas tika pieņemts Saeimā un deva tiesības Ministru kabinetam lemt par valsts kustamas mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizācijas īpašumā. Līdz ar to konkrētajā gadījumā valdības rīcība atbilst likumam, bet var tikt vērtēta tikai un vienīgi no lietderības viedokļa, kas nav prokurora kompetencē.

Prokurore norāda, ka nav strīda par to, ka valsts ir deleģējusi LOK noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, noteikusi tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta, kas tiek piešķirti ar gadskārtējiem valsts budžeta likumiem. Viena no valsts pēdējo gadu prioritātēm sporta attīstībā ir sporta bāzu attīstība un sporta būvju nepieciešamība visos valsts reģionos. Par labu šim apstāklim LOK saņem ne tikai valsts galvojumus kredītiem olimpisko centru celtniecībai, bet arī gadskārtējas dotācijas valsts galvoto kredītu atmaksai. Valsts līdzekļi sporta attīstībai noteiktajiem mērķiem lielā mērā tiek novirzīti tieši ar LOK starpniecību.

Lai nodrošinātu valsts dotēto līdzekļu maksimāli pareizu izlietošanu atbilstoši piešķirtajam mērķim, iespējams, ir jāuzlabo tā izlietojuma kontrole un normatīvajos aktos jānosaka attiecīgo biedrību, kas saņem valsts budžeta līdzekļus savu mērķu realizācijai, amatpersonu darba samaksas tiesiskais regulējums, pieļauj prokurore.

Prokurore arī atzinusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājums par LOK amatpersonu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā ir diskutējams, jo pamats attiecīgu grozījumu izdarīšana likumā, pamatojoties tikai uz LOK pārbaudē izdarītajiem secinājumiem, var būt nepietiekams.

Jau ziņots, ka šā gada maijā Ministru prezidents nosūtīja vēstuli ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, lūdzot prokuratūru izvērtēt KNAB secinājumus par to, kas notiek ar LOK rīcībā nodoto valsts naudu un mantu.

Kā iepriekš vēstīja "TV3" raidījums "Nekā personīga", KNAB sagatavotajā dokumentā redzams ne tikai tas, ka valsts pastāvīgi piešķir LOK budžeta dotācijas, sniedz kredītu galvojumus un iegulda līdzekļus sporta būvju kredītu atmaksāšanā, bet izrādās, ka bijis kāds dāvinājums, kā rezultātā vairāk nekā 17 miljonus latu vērts objekts no valsts kabatas nonācis sabiedriskas organizācijas īpašumā.

Dombrovskis maijā LOK finansēm veltījis pat veselas četras rezolūcijas. Ģenerālprokuroram lūgts izvērtēt informāciju, finanšu ministram Einaram Repšem (JL) - ziņot par veikto uzraudzību, KNAB - par to, vai pieņemti kādi lēmumi par nelikumībām, bet izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) aicināta sniegt priekšlikumus par izmaiņām LOK statusā.

KNAB atklājis, ka bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) valdība faktiski ir uzdāvinājusi LOK Sporta centru, kas kādreiz tika pārbūvēts NATO samita rīkošanai. Valsts īpašums ar kopējo vērtību 17 310 826 lati tagad par baltu velti ir nonācis sabiedriskas organizācijas rokās.

Tas nozīmē, ka valsts budžets zaudējis ne tikai minētos miljonus, bet arī jebkuru citu peļņu, ko varētu iegūt Olimpiskā sporta centra izmantošanā. LOK vadība gan apgalvo, ka nekādas peļņas pagaidām neesot, taču Dombrovskis par šo lietu tomēr gribēja iegūt vairāk informācijas.

"Fakts, ka šis Olimpiskais centrs, attiecīgās piebūves, kas par valsts naudu ir uzbūvētas, tika nodotas LOK kā kustama manta, jo kā nekustamu to nevarēja nodot. Tiešām Kalvīša valdības lēmumi šajā jautājumā ir pilnīgi absurdi. Es domāju, tiesībsargājošās institūcijas izvērtēs iespējamo amatpersonu atbildību šo lēmumu kontekstā," raidījumam sacīja Dombrovskis.

Tas, ko KNAB konstatējis līdz šim, liecina, ka valsts nemitīgi iegulda naudu sporta būvēs. Jo ir sniegti ne tikai kredītu galvojumi, kuru summas pašreiz pārsniedz jau 29 miljonus latu, bet caur Izglītības un zinātnes ministriju ļoti lielas summas piešķirtas arī kredītu atmaksai. Tā katru reizi vairāk par pusmiljonu latu ir piešķirti olimpiskajiem centriem Valmierā, Liepājā, Daugavpilī, vairāk nekā 700 000 latu - Jelgavā, vairāk nekā 380 000 latu - Ventspilī.

KNAB konstatējis, ka ministrija piešķīrusi naudu LOK tā, it kā tā būtu valsts institūcija, nevis sabiedriska, un ka likumos ir daudz nepilnību, kas ļauj LOK un citām nevalstiskām sporta organizācijām diezgan brīvi rīkoties ar valsts īpašumu.

"Mēs redzam, ka tur nekontrolēti un ļoti patvaļīgi tiek noteikti kaut vai amatpersonu atalgojuma līmeņi un vajadzētu izvērtēt iespēju, vai LOK nevarētu pārveidot par tiešo valsts pārvaldes iestādi, uz kuru tad attiecas visi normālie budžeta iestāžu finansēšanas noteikumi," sacīja Dombrovskis.

Savukārt LOK prezidents Aldons Vrubļevskis šādam premjera ierosinājumam nepiekrīt un to nosauc par antikonstitucionālu. "Tad Latvija zaudētu iespēju piedalīties starptautiskajā olimpiskajā kustībā un Latvijas sportisti zaudētu iespēju piedalīties olimpiskajās spēlēs," piebilda Vrubļevskis.

LOK prezidents atgādina spēkā esošo starptautisko Olimpisko hartu, kas pieprasa, lai olimpiskās komitejas būtu no valsts neatkarīgas sabiedriskas organizācijas. Skaidrojot atalgojuma apmērus, LOK vadība atzīst, ka cipari gan saskanot. Patiesībai atbilst KNAB konstatētais, ka kapitālsabiedrībās, kas izveidotas, ieguldot valsts naudu, daža LOK darbinieka atlīdzība pagājušajā septembrī ir pārsniegusi 17 000 latu mēnesī. Tomēr KNAB esot rīkojies nekorekti.

"Es uzskatu, ka tie ir tendenciozi piemeklēti 2008.gada septembrim, kad visiem darbiniekiem tika izmaksātas prēmijas par labiem rezultātiem Pekinas olimpiskajās spēlēs," piebilda Vrubļevskis.

Turklāt neviens likums neesot pārkāpts un jau šogad LOK strādājot taupības režīmā un esot savas algas samazinājusi tā, ka lielākā alga pirms nodokļu nomaksas, kas agrāk bijusi 4500 latu, tagad esot samazināta līdz 3800 latiem mēnesī. Finanšu ministrijā gan domā, ka arī tas pašreizējos apstākļos varētu būt par daudz un Olimpiskās komitejas atalgojumu varētu pielīdzināt valsts uzņēmumu vadītāju algām.