/nginx/o/2018/07/13/8946764t1h6a00.jpg)
"Battery Superkauss" čempionāta 2010.gada sezona bija raiba ar dažādiem notikumiem, taču viens būtisks fakts palika nemainīgs un daudziem sportistiem neaizsniedzams arī šajā sezonā, proti, - komandu čempionu tituls, kurš jau otro gadu pēc kārtas nonāca "AP Motokurzeme" īpašumā.
Lai arī pirms pēdējā "Battery Superkauss" Kandavas fināla posma komandai no Ventspils "Rodeo MX Racing Team" bija iekrāts solīds pārsvars (41 punkts) pār tuvākajiem sekotājiem komandu vērtējumā, taču laika apstākļi, sportiskā veiksme un visi augstākie spēki jau otro gadu pēc kārtas labvēlīgi bija komandai no Liepājas "AP Motokurzeme", kura arī svinēja necerētu uzvaru šā motokrosa seriāla komandu vērtējumā.
Komanda, kurā startē dažāda līmeņa un valstu sportisti, visas sezonas garumā rādīja stabilu sniegumu, neskatoties uz dažādiem sportiskajiem un tehniskajiem izaicinājumiem, spēja būt saliedēta un motivēta cīņai katrā posmā, kas parāda, ka tieši šajā komandā ir iekšējs spēks, kas sportistus un tās vadību pozitīvi dzen uz priekšu, pretim jauniem sasniegumiem. Kā tika sasniegts šis rezultāts un kas ir gaidāms nākamgad, uz sarunu aicinājām vienu no komandas "motoriem" Mareku Štrausu.
"Battery Superkausa" 2010.gada sezona ir aiz muguras, un atkal "AP Motokurzeme" ir uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena. Pastāsti, lūdzu, kas ir tie galvenie priekšnoteikumi, lai divus gadus pēc kārtas uzvarētu šajā spēcīgajā konkurencē?
Pirmajā gadā no mūsu puses tā bija tāda vieglprātīga paspēlēšanās, jo konkurentus tā īsti pat nesajutām. Pirms šīs sezonas komandu virtuvēs gan bija dzirdama diezgan liela mutuļošana, ka nu tik būs un, ka mūs tūliņ dubļos noslīcinās! Iznākums visiem ir zināms, un priekšnoteikums uzvarai ir tikai viens – mērķtiecība un vēlme uzvarēt. Mēs laikam to gribējām maķenīt vairāk.
Liepāja ir ar bagātām motokrosa tradīcijām un vēl joprojām no Kurzemes dienvidu pilsētas nāk daudzi labi sportisti. Kādi bija galvenie apsvērumi, kas lika pirms šīs sezonas apvienot spēkus ar "AP Motoklubu"?
Neviens jau vairs nenoliegs, ka Liepāja ir motokrosa meka. Mums ir četras nopietnas komandas, kādas 10 mototrases un zinoši treneri - viss, kas nepieciešams lielam sportam. Nevaram gan lepoties par sadarbību starp klubiem, bet ko tu vareniem padarīsi. Apvienoties ar "AP" jau bija tikai loģisks turpinājums jau iesāktajam, jo Kaspars Riters ir absolūts nīcenieks un Atis Pārums gandrīz tīrs grobiņnieks, kas cits mums atlika!?
Savu ieguldījumu komandas rezultāta sasniegšanai deva arī kaimiņzemes leģionāri – vai tas nozīmē, ka vietējie sportisti ir mazāk konkurētspējīgi, vai arī viņi ir pārāk dārgi, lai piesaistītu komandai?
Pēc pirmās sezonas uzvaras drusku aizrāvāmies ar svinēšanu un attapāmies, kad visi labākie pašmāju spēki jau bija "izķerti". Un nav jau ko noliegt, arī AP dziļās saknes mūsu kaimiņvalstī - tikai divi vārdi "gerai" un "motokrosas“, un radinieki bija klāt. Sāpīgo tēmu par mūsu bāleliņu mērķtiecību un cīņas sparu pat negribas apspriest.
Divus gadus pēc kārtas uzvaras lauri jūsu komandai – kā plānojat šo titulu aizstāvēt? Vai jau šobrīd notiek komandas sportistu atlase un kāds būs komandas koncepts?
Nebūtu labi, ja uzvara "Battery Superkausā" pārvēršas par iešanu uz darbu, tāpēc noteikti kaut ko pamainīsim visā savā būtībā. Ņemot vērā, ka dzīres ir ieilgušas, vēl neesam izvēlējušies, ko uzvarēt nākamgad. Protams, savā attīstībā neapstāsimies un iesim uz priekšu, bet, kurā virzienā raksim, to, visticamāk, nolemsim kluba sapulcē tuvāk pavasarim.
Vai ir kādi ieteikumi pretinieku komandām par viņu treniņprocesu pilnveidošanu, lai nākamgad jums varētu radīt daudz jautrāku konkurenci?
Man vairāk būtu ieteikums pašiem sportistiem, metieties kopā pa 5-6 un veidojiet savas komandas - vairāk komandu, lielāka jautrība un cīņa trasēs. Jau šogad tika novērots, ka dažs komandas vadītājs pie rezultātu monitora no spriedzes bija gatavs nokost savus pirkstus.
Kas, jūsuprāt, organizatoriem noteikti ir pilnveidojams uz nākamo sezonu, lai sacensības padarītu vēl aizraujošākas gan sportistiem, gan arī skatītājiem?
Pa lielam mums nav par ko uztraukties, Latvijā motokross, pateicoties dažiem "monstrāliem" indivīdiem (Freimanis, Cveiģelis, Vilciņš u.c.), attīstās ļoti lieliem soļiem. Mums ir papilnam dažādu līmeņu braucēju un sacensību un pa virsu vēl pasaules čempionāts, ko vēl vairāk var vēlēties!?
Lai tik organizatori paši tiek galā ar saviem mērķiem un noteikumiem - klubu vadītāju pienākums ir radīt labvēlīgu vidi sportistu treniņu procesam, un sportistu pienākums ir piedalīties klubu noteiktajās sacensībās. Jo mazāk mēs traucēsim viens otram, jo labāk!