Šneps: FIBA grib atjaunot kārtību Eiropas basketbolā

Pirms nepilniem desmit gadiem tika panākta vienošanās, ka Eiropas vīriešu basketbolā divus prestižākos turnīrus – Eirolīgu un Eiropas kausa izcīņu – rīko Eiropas basketbola līgu apvienība (ULEB), Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) paspārnē atstājot tikai trešo turnīru – FIBA kausu. Kas izjauca šo pamieru un pamudināja FIBA ķerties pie Čempionu līgas projekta?

Pirms gadiem 15-20 FIBA struktūru vājums un iekšējie ķīviņi sekmēja decentralizācijas tendences. Vienlaikus attīstījās privātā iniciatīva – nostiprinājās ULEB un jo īpaši Eirolīga kā lielā mērā slēgts elites klubu interešu pārstāvis. Taču Eiropas basketbols neaprobežojas tikai ar bagāto klubu interesēm vien.

Pēdējos gados FIBA ar nacionālo federāciju atbalstu sākusi nostiprināt pozīcijas. Arī LBS atbalstīja šīs izmaiņas, un viens no galvenajiem iemesliem tādai pozīcijai bija haoss Eiropas klubu sacensību sistēmā, ignorējot sportiskos principus. Piemēram, futbolā Latvijas čempioni ir spēlējuši ar «Barcelona» un principā var spēlēt vēl. Basketbolā, pastāvot līdzšinējai sistēmai, tādas iespējas nav pat teorētiski.

Piedevām ULEB ignorēja FIBA centienus mainīt starptautisko sacensību kalendāru, atvēlot «logus» nacionālo izlašu spēlē visā sezonas garumā – kā tas notiek futbolā.

ULEB nevēlēšanās ņemt vērā partneru un visa basketbola kopīgās intereses bija viens no argumentiem, kas piespieda FIBA ķerties pie sava elites turnīra veidošanas. Čempionu līgas modeļa izstrādē tika iesaistīti arī līgas un klubi, izdevies atrast atbalstītājus, nodrošinot klubiem pievilcīgus noteikumus. Līgas vadībā ir paritāte starp FIBA un klubu pārstāvjiem.

Pirms kāda laika izplatītajā projektā Latvijai bija paredzēta vieta tikai Čempionu līgas kvalifikācijā, tagad paziņots, ka būsim pārstāvēti pamatturnīrā. Kas mainījās pēdējo nedēļu laikā?

Izstrādājot sacensību modeli, tai skaitā lemjot par kvotām atsevišķām valstīm, FIBA ņēma vērā klubu turnīros sasniegtos rezultātus...

Pirms 20 gadiem, kad FIBA gatavojās reformēt toreizējo Eirolīgu, jau laikus tika publicēti kritēriji un katrs fans varēja veidot tabulu un skaitīt līdzi punktus, kas jāsakrāj, lai valsts tiktu pie papildu vietas. Šoreiz tāda saprotama tabula publiski nav redzēta!

Par procesa organizāciju bija jautājumi. Tos uzdeva gan «VEF Rīga» un BK «Ventspils» pārstāvji kādā no darba sanāksmēm, gan LBS delegācijas prezidents Valdis Voins pirms vairākām nedēļām īpašā vizītē pie FIBA ģenerālsekretāra Patrika Baumana. Jau toreiz saņēmām atbildi, ka, visticamāk, Latvijai būs vieta pamatturnīrā, jo atbilstoši mūsu pozīcijām Eiropas klubu hierarhijā esam pirmie pretendenti uz brīvo vietu pamatturnīrā jebkādu izmaiņu gadījumā.

Projektā kvotas bija atvēlētas VTB Vienotajai līgai un Adrijas līgai, kas prezentācijā vairs netika pieminētas. Piedevām «pazudusi» norāde uz konkrētu komandu skaitu katrai no 12 nosauktajām valstīm...

Čempionu līgas projektā bija nosacījums – ja, piemēram, no Francijas kāds klubs pievienojas Eirolīgai, Čempionu līgā šai valstij paliek divas vietas; ja Eirolīgā nespēlē – trīs.

Marta sākumā Eirolīgas vadītāja Hordi Bartomeu vizītes laikā Maskavā tika paziņots, ka VTB Vienotajai līgai (precīzāk – Krievijai) atvēlēta otrā garantētā vieta Eirolīgā (papildus CSKA, kam spēkā ilgtermiņa līgums).

Adrijas līgas klubu vairākums nobalsoja par to, lai saglabātu saikni ar ULEB, tāpēc Balkānu valstīm par savu līdzdalību Čempionu līgā būs jārunā katrai atsevišķi. Taču nākamajā dienā pēc lēmuma paziņošanas divu klubu pārstāvji jau zvanīja FIBA un interesējās par iespējām mainīt nostāju.

Kopumā 24 vietu sadalījums starp valstīm vēl nav akmenī iecirsts, un nav teikts, ka pamatturnīram pielaisto valstu skaits nevar palielināties. Sarunas vēl turpināsies. No Latvijas viedokļa svarīgi ir tas, ka mūsu vieta netiks apšaubīta.

Bet ja nu lielās politikas interesēs tieši vienas vietas pietrūkst kādam «dūzim»?

Pašreizējais modelis prezentēts nevis kuluāru sarunās, bet gan augsta līmeņa sanāksmē. Piedalījās ne tikai Eiropas basketbola elite – arī, piemēram, Francijas sporta ministrs, kurš skaidri norādīja, ka stāsts nav tikai par basketbola organizāciju konfliktu – runa ir par Eiropas sporta politikas principiem. Kas diktēs noteikumus: privātās struktūras vai nacionālās federācijas un FIBA, kas rūpējas par visu sporta veida saimniecību.

ULEB vadība paziņojusi, ka Eirolīgā nākamsezon 16 komandas spēlēs divu apļu turnīru, un būšot arī otrā līmeņa turnīrs, kura kontūras gan netiek precizētas. No FIBA pozīcijas var noprast, ka tā ir gatava samierināties ar Eirolīgas eksistenci, taču kategoriski gatava apkarot citas sacensības ārpus savas jurisdikcijas. Vai tā?

FIBA nostāja ir skaidra: klubiem jāizvēlas, kur piedalīties – nacionālajā čempionātā un FIBA sistēmas sacensībās vai privātas organizācijas rīkotā turnīrā. Savukārt nacionālajām federācijām jāspēj šo procesu kontrolēt. Tāpēc FIBAEurope valdes lēmums paredz, ka ikviena nacionālā federācija, kuras jurisdikcijā esošie klubi iesaistīsies kādās attiecībās ar ULEB turnīrus rīkojošo organizāciju «Euroleague Commercial Assets» vai citām ar to tieši vai netieši saistītām organizācijām, tiks aicināta izslēgt šos klubus no nacionālā čempionāta. Nespēja nodrošināt kārtību draud ar diskvalifikāciju no nacionālo vīriešu izlašu sacensībām, kas var tikt attiecināta arī uz cita līmeņa turnīriem.

Šī prasība neattiecas uz 16 klubiem - Eirolīgas dalībniekiem, taču, iespējams, tas ir tikai pagaidu miers. Joprojām nav atrisināts jautājums par «logiem» nacionālo izlašu spēlēm Eirolīgas kalendārā, kas būs aktuāli, sākot ar 2017.gada rudeni.

FIBA nedraugi šo paziņojumu jau nosaukuši par šantāžu...

Es lietotu apzīmējumu – kārtības iedibināšana vai atjaunošana. FIBA radikālā pozīcija zināmā mērā saistīta ar savulaik pašu nepadarīto. Tagad ir svarīgi panākt, lai nacionālās federācijas pilnībā kontrolē situāciju savās valstīs. Arī lai būtu skaidra sacensību hierarhija un ikvienam klubam būtu skaidrs orientieris – veiksmīgi startējot savā valstī, būs iespēja spēlēt visaugstākajā starptautiskajā līmenī.

Publiskajā telpā par ULEB kausa izcīņas nākamās sezonas modeli nekas nav dzirdēts...

Kuluāros notiek mēģinājumi piesaistīt klubus. Piemēram, VTB Vienotajai līgai vieta Eirolīgā tika garantēta pret solījumu deleģēt vismaz trīs klubus ULEB kausa izcīņai. Kā padomju laikos, kad kopā ar deficīta grāmatu vajadzēja iegādāties arī Ļeņina kopotos rakstus... Līdz šim taustāms stimuls spēcīgiem klubiem bija uzvarētājiem paredzētā iespēja spēlēt Eirolīgā.

Taču FIBAEurope lēmums neatstāj vietu manevriem. Atbalstu FIBA pozīcijai jau izteikušas Francijas, Grieķijas, Itālijas, Vācijas basketbola federācijas. Spānijas līga izpirkusi savas daļas, bet vēl lems savā pilnsapulcē.

Protams, teorētiski paliek iespēja, ka klubi pamet nacionālās federācijas jurisdikciju un kā privātas organizācijas spēlē privātā turnīrā. Taču diezin vai tā būs masveidīga parādība.