Izdevīgāku finansiālo nosacījumu un labāku nākotnes izredžu dēļ uzbrucējs Lauris Dārziņš devis priekšroku Somijas klubam Tamperes Ilves, nevis Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienībai Našvilas Predators.
Predators vietā – Somija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc debijas pasaules čempionātā Rīgā Dārziņš izteica vēlmi piedalīties Našvilas Predators vasaras treniņnometnē, kas varētu pavērt durvis uz NHL, pieļaujot iespēju spēlēt arī fārmklubā AHL. Tomēr pēc atrādīšanās Ziemeļamerikā Lauris saprata, ka debija augstākajā līgā tuvākajā sezonā varētu nepienākt, bet zemākajā līgā piesolītais atalgojums nav tā vērts, lai paliktu, ja azotē ir somu kluba Tamperes Ilves izteiktais piedāvājums ar pavisam citiem skaitļiem līgumā.
"Protams, ja spēlētu NHL, saņemtu vairāk, bet AHL nevar piedāvāt tādu naudu, kādu sola Somija. Ja jāizvēlas, kur spēlēt – AHL vai Somijā –, otrais variants šķita vilinošāks. Iespēja parakstīt līgumu ar Ilves parādījās apmēram pirms nedēļas. Vēl biju Našvilas nometnē, kurā kopā ar kluba vadību un aģentiem principā vienojāmies, ka tas man būtu labākais variants. Ja būtu citādi finansiālie nosacījumi, varētu parakstīt līgumu ar Našvilu, taču aģents ieteica to nedarīt, bet gan braukt uz Somiju. Sadarbība ar viņu iepriekš bijusi veiksmīga, tāpēc nolēmu ņemt vērā padomu arī šoreiz."
Katru vasaru NHL klubi rīko vismaz divas nometnes, no kurām pirmajā tiek apkopoti viņu sistēmā esošie jaunie talanti. Dārziņš gan atzīst, ka bijuši arī pieredzējušāki hokejisti, tomēr vairākums bijuši bez NHL pieredzes. Tiesa, treneri latvietim veltījuši atzinīgus vārdus.
"Nometnē bijām tikai četri eiropieši, un klubs par mums interesējās. Treneri bija ļoti apmierināti ar redzēto, tāpēc arī satraucās, kur nākamsezon palikšu, kur spēlēšu. Somijas variants arī viņiem bija kā atvieglojums."
Iespējams, notikumi attīstītos citādi, ja vien Našvilas Predators nebūtu tiesību uz Dārziņu vēl vienu gadu. Klubs viņu izvēlējās 2003. gadā draftā, un tas Dārziņam kā eiropietim liek palikt piesaistītam sistēmai uz četrām sezonām. Pagaidām izmantotas ir trīs.
"Šosezon viņiem nebija svarīgi, vai parakstīt ar mani līgumu vai ne, jo vienalga palieku viņu sistēmā. Tāpēc aģents viņiem nevarēja uzspiest kādu superkosmisko summu. Taču pēc gada kļūšu par brīvo aģentu, ja Našvila nevēlēsies piedāvāt saistošu līgumu. Tāpēc labi vien ir, ka Somijas līgums ir uz gadu, pēc tā kļūšu par brīvu cilvēku un varēšu parakstīt vienošanos ar jebkuru komandu, kas varēs kaut ko piedāvāt un izrādīs vēlēšanos," uzsvēra Dārziņš, pieļaujot, ka klubs varētu uzaicināt uz pirmssezonas treniņnometni, taču pats nesaskata jēgu uz to doties. "Šī nebija nometne, kurā cīnījās par vietu sastāvā. Lielākā uzmanība bija vērsta uz to, lai izskaidrotu, kā pareizi jātrenējas, kā pareizi jāēd. Tika doti padomi, un pats uzzināju daudz ko jaunu. Droši vien aicinātu arī uz pēdējo treniņnometni, taču nezinu, kāda jēga braukt. Somijā drīz sāksies čempionāts, bet NHL klubu nometnes parasti notiek septembrī. Tajā brīdī labāk gatavoties sezonai kopā ar komandu, ar kuru noslēgts līgums, nevis doties uz Našvilu."
Dārziņš Somijas hokejā nebūs jauniņais, jo tieši šajā valstī sāka starptautisko karjeru, kad 2001.–2002. gada sezonā pievienojās Raumas Lukko junioriem. Pats Dārziņš gan noliedz, ka tās pāris sezonas bija nozīmīgas nule noslēgtajā darījumā:
"Pieļauju, ka pārrunās ar aģentiem šis fakts tika pieminēts, tomēr nedomāju, ka tas bija galvenais arguments, kāpēc tika noslēgts līgums. Tas ir pluss, ka man jau ir zināma pieredze somu hokejā."
Kontrakts starp Dārziņu un Tamperes Ilves klubu pagaidām ir bez abu pušu autogrāfiem, taču tas ir tikai laika jautājums, kas tiks atrisināts tuvākās nedēļas laikā. Līgums stāsies spēkā no 1. augusta, bet darbs klubā – jau 25. jūlijā. Augusta vidū paredzēts pārbaudes turnīrs jaunā darba devēja rindās.
Darbu nākamajā sezonā sev nodrošinājis vēl viens latviešu hokejists – uzbrucējs Raitis Ivanāns. Viņš pērnajā rudenī debitēja NHL kluba Monreālas Canadiens rindās, tomēr ilgstoša karjera spēcīgākajā līgā neizdevās, sezonas laikā viņš iekrāja vien četras spēles un nopelnīja deviņas soda minūtes. Pārējo laiku Ivanāns pavadīja fārmkluba vienībā Hamiltonas Bulldogs AHL, kurā piedalījās 43 spēlēs, gūstot divus vārtus un sakrājot 120 soda minūtes.