Latvijas hokeja valstsvienība savā pēdējā pasaules meistarsacīkšu spēlē tomēr nespēja noskaņoties kārtīgai cīņai un pirmdien Maskavā ar 4:7 kapitulēja Norvēģijai. Neatkarīgi no šīs cīņas iznākuma mūsu komanda jau bija nosargājusi vietu augstākajā divīzijā un pēc gada kopā ar pasaules labākajām komandām pirmoreiz spēlēs hokeja dzimtenē Kanādā.
Pret Norvēģiju pa vieniem vārtiem mūsu komandas labā guva Herberts Vasiļjevs, Guntis Galviņš, Armands Bērziņš un Aleksandrs Semjonovs. Edgars Masaļskis atvairīja 36 no 43 norvēģu metieniem.
Latvijas hokejisti pa Norvēģijas vārtiem izdarīja 22 metienus.
Abu komandu starpā šī bija piektā savstarpējā tikšanās pasaules meistarsacīkšu augstākajā divīzijā un pirmā reize, kad Latvijas valstsvienība piedzīvoja zaudējumu.
Skandināviem spēle ar "sarkanbaltsarkanajiem" bija "būt vai nebūt" kategorijas notikums cīņā par vietas saglabāšanu hokeja elitē, un mūsējie "vikingiem" pasniedza lielisku dāvanu. Tā kā Austrija paralēli notikušajā "izdzīvošanas" grupas spēlē Hodinkā ar 8:4 uzvarēja Ukrainu, tad līdz ar Latviju vietu augstākajā divīzijā izdevās nosargāt arī norvēģiem.
Vismaz Austrijas hokeja sabiedrības acīs Latvijas hokejs šobrīd cieņu ir zaudējis...
Par labāko mūsu valstsvienības rindās spēlē pret Norvēģiju pelnīti tika atzīts uzbrucējs Mārtiņš Cipulis, kurš rezultatīvi piespēlēja un sešreiz meta pa pretinieku vārtiem. Turnīrā kopumā Mārtiņa kontā bija 16 metienu (visvairāk izlasē) un pozitīvs lietderības koeficients +1.
Par mūsu komandas labākajiem spēlētājiem turnīrā kopumā trīs pamatpozīcijās tika nosaukti vārtsargs Masaļskis, kas ar lielisku spēli palīdzēja izcīnīt tik svarīgās uzvaras pār Ukrainu un Austriju, un uzbrucējs Lauris Dārziņš, kurš pavisam guva trīs vārtus, divreiz rezultatīvi piespēlēja un uzņēmās komandas līdera lomu atbildīgos brīžos.
Par labāko aizsargu tika nosaukts Oļegs Sorokins, kurš ar septiņiem punktiem (2+5) kļuva ne tikai par rezultatīvāko Latvijas hokejistu šajā turnīrā, bet bija arī viens no stabilākajiem savu vārtu sargāšanā.
Spēles sākums mūsu komandai, kas šķita burtiski kā aizmigusi, izvērtās vienkārši katastrofāls. Pirmo ripu Masaļska vārtos jau ceturtajā minūtē no tuvas distances iemeta Anderss Bastiansens, kad, metot to ārā no savas zonas, rupji bija kļūdījies Semjonovs.
Turpinājums sekoja. Sestajā un 11. minūtē skandināvi divreiz pēc kārtas realizēja skaitlisko vairākumu - precīzi metieni izdevās Mortenam Askam un Larsam Erikam Lundam - 0:3!
Pēc aukstās dušas, kas tā arī nespēja atmodināt mūsu hokejistus, komandas galvenais treneris Oļegs Znaroks izšķīrās par bezprecedenta lēmumu, proti, jau pirmajā trešdaļā pieprasīja pusminūtes pārtraukumu.
Šoreiz tas attaisnojās. 17. minūtē pirmos vārtus Latvijas valstsvienības labā guva Vasiļjevs: mūsu komandas ātro uzbrukumu iesāka Cipulis, turpināja Kaspars Daugaviņš, un tieši pēc viņa metiena norvēģu vārtsarga Pala Grotnesa atvairīto ripu vārtu tīklā meistarīgi iedabūja Vasiļjevs.
Daugaviņš ar sešiem rezultativitātes punktiem (3+3) kļuva par Latvijas valstsvienības otru rezultatīvāko hokejistu šajā turnīrā. Viņa kontā pavisam deviņi metieni.
Jau pēc minūtes un 30 sekundēm bija pienākusi arī aizsarga Gunta Galviņa zvaigžņu stunda, kad pēc Grigorija Panteļejeva un Semjonova piespēlēm viņš ar ļoti spēcīgu metienu ietrieca ripu vārtu augšējā stūrī - 2:3!
21 gadu vecā Galviņa karjerā šie bija pirmie vārti pasaules meistarsacīkstēs.
Pēc Latvijas hokejistu otrās iemestās ripas iniciatīvu savās rokās atkal ņēma norvēģi, kas otrās trešdaļas astotajā minūtē jau trešo reizi šajā spēlē realizēja skaitlisko vairākumu. Pēc tam, kad Masaļskim ar lielām pūlēm izdevās atvairīt tālu un spēcīgu metienu, mūsu komandas aizsargu pavisam netraucēts, ripu Latvijas izlases vārtos iemeta Mads Hansens.
Vēl pēc divām minūtēm norvēģi ieguva piecu minūšu skaitlisko vairākumu - par it kā rupju spēka paņēmienu pret NHL spēlējošo Patriku Toresenu līdz spēles beigām tika noraidīts mūsu komandas kapteinis Rodrigo Laviņš.
Sods bija bargs - otrā perioda desmitajā minūtē pēc skaistas izspēles norvēģi vēlreiz izmantoja viena vīra pārsvaru un savus otros vārtus spēlē guva Bastiansens - 2:5. Ilgi nebija jāgaida arī līdz nākamajai zaudētajai ripai, kad norvēģi jau piekto (!) reizi guva vārtus skaitliskajā vairākumā - 2:6. Savu otro ripu spēlē iemeta arī Hansens.
Jau trešā perioda 49. sekundē savus pirmos vārtus Maskavā izgājienā viens pret vienu ar vārtsargu guva Bērziņš un samazināja rezultāta starpību līdz 3:6. No savas aizsardzības zonas tālu un precīzu piespēli uz zilo līniju Bērziņam atdeva aizsargs Aleksandrs Jerofejevs.
Latvijas valstsvienības graušanu norvēģi turpināja pēdējā perioda 18. minūtē, kad Bastiansens, mūsu hokejistu negribīgi traucēts, izgājienā pa kreiso malu guva septītos vārtus komandai un savus trešos šajā mačā - 3:7.
Vienus vārtus atgūt priekšpēdējā minūtē gan izdevās Semjonovam, kam tie bija pirmie Maskavā, tomēr uzskatīt par panākumu tos būtu muļķīgi, jo arī norvēģu pretdarbība spēles izskaņā bija simboliska.
Maskavas turnīrā mūsu komanda ir atkārtojusi savu līdz šim sliktāko rezultātu, spēlējot pasaules elitē, - 13. vieta. Tik zemu mūsu hokejisti noslīdēja vēl tikai 2001. gadā, kad PM notika Vācijā.
Latvijas valstsvienības sastāvs: vārtsargs - Edgars Masaļskis; aizsargi - Guntis Galviņš, Aleksandrs Jerofejevs, Rodrigo Laviņš, Oļegs Sorokins, Agris Saviels, Atvars Tribuncovs; uzbrucēji - Mārtiņš Cipulis, Herberts Vasiļjevs, Kaspars Daugaviņš, Jānis Sprukts, Aleksandrs Ņiživijs, Guntis Džeriņš, Miķelis Rēdlihs, Armands Bērziņš, Lauris Dārziņš, Aleksandrs Macijevskis, Grigorijs Panteļejevs, Aleksandrs Semjonovs.
