/nginx/o/2018/07/14/9024039t1h46f3.jpg)
Aigas Grabustes smaidošs attēls ilgi turējās pasaules sporta tālrādes Eurosport ekrānā - tik ilgi, kamēr smaidošā latviešu meitene mums visiem nosūtīja gaisa skūpstu. Ar to sākās pārraide no Berlīnes olimpiskā stadiona, no XII pasaules meistarsacīkstēm.
Dienu vēlāk līdz malām piepildītais stadions svinēja jaunu pasaules rekordu, kuru uzstādīja kādreizējais Kingstonas Vijama Knīla vidusskolas kriketa un futbola komandas spēlētājs Useins Bolts.
Tagad šis 22 gadus vecais milzis 100 m distanci veica ar nepieredzētu vieglumu, kā septiņjūdžu soļiem. Fenomenāls pasaules atlēts! Kad visas septiņcīņnieces svinēja divu dienu cīņu laimīgu noslēgumu, viņu vidū atkal tālrādes tuvplānā redzējām Aigu un arī pasaules sporta vēsturē ātrākā 100 m skrējiena varoņus. Vai kāds pirms dažiem gadiem varēja iedomāties, ka pieci skrējēji distanci veiks ātrāk par 10 sekundēm, ka uzvarētājs uzstādīs fantastisku pasaules rekordu, bet otrās vietas ieguvējs - Amerikas Savienoto Valstu rekordu un citi savus personiskos labākos sasniegumus.
Tie, kuri nebija pažēlojuši krietnu naudu [no 13 līdz 135 eiro], mūžīgi atcerēsies vēsturiskos notikumus, to, ka paši bija piedalījušies ar atbalstu gan saviem vācu sportistiem, gan pasaules sporta varoņiem. Bez šā skatītāju atbalsta, labvēlīgas un izprotošas gaisotnes, nebūtu šo sporta vēsturē ar zelta burtiem ierakstīto varoņu sasniegumu.
Latvijas klasiskās mūzikas radio nākamās svētdienas radioklausītāju pārraidei esmu pasūtījis sen zināmo dziesmu "Kaut man Daliņa kājas būtu". Četru soļošanas disciplīnu dalībnieku sarakstā pamanīju tikai vienu latviešu vārdu. Es vēl atceros laikus, kad skatītāju tūkstoši pulcējās, lai redzētu Daliņa un Švāba divcīņu soļošanā. Vai, kad padomijas meistarsacīkstēs visu goda pjedestālu aizņēma latviešu soļotāji Liepaskalns, Krūkliņš un Meņģis. Es atceros, ka Latvijas meistarsacīkstēs vieglatlētikā no rīta bija vismaz seši, septiņi priekšskrējieni sprintā, kvalifikācijas sacensības tehniskajās disciplīnās. Tagad gadījies tā, ka ir olimpiskās disciplīnas, kur dalībnieku trūkuma dēļ sacensība nenotiek.
Pavisam nesen Rīgā Daugavas stadionā starptautisku vieglatlētikas sacensību laikā bija daži simti skatītāju, lai gan ieeja bija par velti. Garāmejot varbūt kāds pamanīja, ka viesu vidū bija viens no pasaules leģendārākajiem vieglatlētiem, olimpiskais uzvarētājs, pasaulslavens inženieris un Lielbritānijas parlamenta deputāts Sebastians Kou. XXX Olimpiādes spēļu Londonā galvenais organizators.
Vai tik dižķibelē pie vainas nav latviešu nespēja vērtēt notikumu un personību patieso lomu tautas attīstībā, labklājībā?