Vai futbols Latvijā ir populārākais sporta veids? (31)

Pētījuma ietvaros kopumā apskatīti 53 nozīmīgākie sporta veidi un to grupas, turklāt šogad tas ievērojami paplašināts, aptaujas anketā iekļaujot arī jautājumus par populārāko sporta veidu atbalstītāju atpazīstamību, «Gada sportista» titula cienīgajiem pretendentiem un kopsavilkumu par sporta TV translāciju auditorijām.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, 2014.gadā piecu populārāko sporta veidu sastāvs nav mainījies, tomēr mainījušās to pozīcijas.

Šogad pirmajā vietā ierindojies futbols/minifutbols/pludmales futbols, pakāpjoties par divām pozīcijām kopš 2012. gada un kļūstot par populārāko sporta veidu Latvijā.

2012.gadā pirmajā vietā ierindojās basketbols, kas šogad noslīdējis uz otro vietu. Populārāko sporta veidu TOP 5 ar ļoti tuviem indeksa rādītājiem veido arī volejbols, pludmales volejbols, vieglatlētika/skriešana un hokejs, apsteidzot tādus tradicionāli iecienītus sporta veidus kā riteņbraukšana, slēpošana un teniss.

Dažās topa pozīcijās notikušas krasas izmaiņas, tā, piemēram, vislielāko popularitātes pieaugumu piedzīvojis kērlings, kas pakāpies par 17 vietām, tam seko pauerliftings (+13) un skeitbords/skrituļošana (+13). Lielāko kritumu piedzīvojis džudo, kas noslīdējis par 19 vietām, tāpat popularitāti Latvijas iedzīvotāju vidū zaudējusi airēšana/airēšanas slaloms (-14) un jāšanas sports (-13).

Šogad pirmo reiz Latvijas iedzīvotājiem bija jānosaka sportisti, kuri, viņuprāt, ir cienīgi saņemt «Gada sportista» nomināciju. Rezultātā redzams, ka iedzīvotāji visaugstāk vērtē skeletonista Martina Dukura panākumus un tenisista Ernesta Gulbja sasniegumus. Bieži tika minēti arī Tomass Dukurs, Māris Štrombergs, Sandis Ozoliņš un Aleksandrs Samoilovs.

Kopumā pēdējā gada laikā ar sportu nodarbojušies tikai puse (48%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem un diemžēl, salīdzinot šo rādītāju ar iepriekš veikto aptauju datiem, redzams, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas. Sportotāju vidū joprojām vairāk ir vīrieši, kā arī skolēni un studenti. Visvairāk iedzīvotāju sporto Rīgā un Vidzemē, bet sportotāju īpatsvars Pierīgā, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē ir nedaudz mazāks nekā vidēji.

37% aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka iztiek bez tēriņiem savām sporta aktivitātēm, tomēr 2014. gadā vidēji mēnesī sporta aktivitātēm iztērētie naudas līdzekļi ir palielinājušies. 2014. gadā kopumā Latvijas iedzīvotāji vidēji mēnesī sporta vajadzībām iztērējuši EUR 20.15, kas ir par EUR 4.53 vairāk nekā 2012. gadā.

Pasīvo sporta cienītāju īpatsvars arvien ir lielāks nekā aktīvo – kopumā 75% iedzīvotāju minējuši vismaz vienu sporta veidu, kam viņi seko līdzi TV, presē vai klātienē.

Hokejs saglabā savas līderpozīcijas sekotāju skaita ziņā, tam seko futbols, volejbols un basketbols. Tāpat pētījuma dati liecina, ka arvien vairāk cilvēku sāk sekot līdzi bobslejam un skeletonam.

Pētījums sniedz atbildes arī uz šādiem jautājumiem: kuri uzņēmumi cilvēkiem asociējas ar olimpisko kustību Latvijā; kāda ir uzņēmumu - sporta veidu atbalstītāju atpazīstamība Latvijas iedzīvotāju vidū; kādas sporta TV pārraides piesaista visplašāko auditoriju; kuri ir pazīstamākie sporta pasākumi; kādi ir iecienītākie sporta zīmoli u.tml.

Par pētījumu «Latvijas sporta veidu tops 2014»:

Latvijas iedzīvotāju iecienītāko sporta veidu pētījums tiek veikts jau piekto gadu, šogad to īsteno mediju aģentūra Mindshare sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.