LBL mēneša labākais spēlētājs - Edgars Zeļonis

25 gadus vecais un 207 cm garais spēka uzbrucējs komandai palīdzēja uzvarēt sešās no septiņām spēlēm,

Zeļonis vidēji laukumā pavadīja 24 minūtes 23 sekundes, gūdams 13,7 punktus, izcīnīdams 8,1 atlēkušo bumbu un sakrādams lietderības koeficientu 20,1.

Aldaris Latvijas Basketbola līgas mēneša spēlētāji tiek noskaidroti klubu treneru aptaujā.

Esi dzimis Kauņā, tātad basketbols bija vienīgā iespējamā sportiskā izvēle?

Jā, tā var teikt. Augumā jau no mazotnes biju garāks par vienaudžiem, tāpēc lielu šaubu nebija – jāspēlē basketbols! Trenējos Arvīda Saboņa basketbola skolā.

Tikai vienu gadu esi spēlējis Lietuvas U20 izlasē. Biji vēlais talants?

Nedomāju vis. Arī kadetu vecumā bija labas spēles un panākumi, bet laikam neiekritu acīs izlašu treneriem. 17 gadu vecumā mani uzaicināja uz Ukrainas klubu «Himik», un četrus gadus pavadīju Južnijā. Sākumā spēlēju kluba jauniešu komandā, tad dublieros un visbeidzot superlīgā. Bija ļoti labi apstākļi, ieinteresēti treneri.

Kā veidojās karjera pēc Južnijas?

Divas sezonas Prieņu «Rūdupis», divas – Kazahstānā, Aktiravas «Barys». Prieņu komandai tās bija labākās sezonas – divreiz izcīnījām 3. vietu Lietuvas čempionātā, spēlējām Eiropas kausa izcīņā. Tiesa, netikām tālāk par grupas turnīru, bet tā bija lieliska pieredze.

No Lietuvas trešā kluba uz Kazahstānu – kāpēc tik eksotiska izvēle?

Gribējās pamēģināt kaut ko jaunu, iegūt svaigu pieredzi. Par apstākļiem grēks sūdzēties, arī labu spēļu pietika. Tai skaitā piedalījāmies Baltijas līgas čempionātā un spēlējām arī Liepājā.

Kāda bija pirmā reakcija, kad Liepājas klubs piedāvāja līgumu?

Pozitīva. Tuvu Lietuvai, labi apstākļi, labs treneris. Sava nozīme bija arī faktam, ka komandā palika mans tautietis Andruss Mažutis, ar kuru kopā esmu spēlējis jau iepriekš.

Sezonas sākums Liepājas komandai izdevies ļoti labi. Paši tik stipri vai pretinieki nav vēl ieskrējušies sezonai?

Protams, Liepāja stipra (smejas). Nopietni: cenšamies izpildīt trenera dotos uzdevumus un, kad izdodas, spēle iet no rokas. Izdodas diezgan bieži, tiesa, ne vienmēr. Tikko piedzīvojām pirmo zaudējumu Jēkabpilī, un tas ir kā skabarga dvēselē. Cīnījāmies, centāmies, bet basketbolā ir dienas, kad nekas prātīgs nesanāk.

Būs vieglāk motivēt sevi nākamajam mačam...

Ar motivāciju nekādu problēmu man nav, turklāt arī treneris mūs labi noskaņo katrai spēlei.

Kāds ir pirmais iespaids par Aldaris LBL? Liela atšķirība no Lietuvas līgas?

Ne īpaši. Protams, ir stiprākas komandas un tādas, ar kurām cīnīties vieglāk, bet nekādas atpūtas laukumā nav nevienā mačā. Es jau tādu nemaz nemeklēju. Mans darbs ir iet un cīnīties katrā epizodē. To arī cenšos darīt, nešķirojot pretiniekus.

Pats esi apmierināts ar savu sniegumu?

Jūtos labi, bet īpaši neskaitu savu statistiku un nenodalu savu spēli no komandas. Uzvaram visi kopā un zaudējam arī kopā. Protams, ir patīkami saņemt balvu, bet tas ir visas komandas nopelns. Neesmu tas, kurš vienatnē var uzvarēt spēlēs. Turklāt sezona tik tikko sākusies un mums visiem vēl būs daudz jāstrādā, lai sasniegtu mērķus.

Kādi tie ir?

Protams, medaļas! Gan Latvijas čempionātā, gan Baltijas līgā. Kā gan citādi?

Pašam balvu kolekcija jau bagāta?

Ukrainā biju dublieru čempionāta vērtīgākais spēlētājs un «Himik» sastāvā izcīnīju trešo vietu superlīgā. Lietuvā – divreiz trešās vietas valsts čempionātā un BBL Mēneša spēlētājs, Kazahstānā – divi vicečempiona tituli, 2013.gada sezonas MVP un 2014.gada sezonas kausa izcīņas MVP. Patīkami tagad turpināt tradīciju, bet galvenais, lai komandai veiktos arī turpmāk.