Ķegumā notiks Pasaules nāciju motokross (9)

Kā un kad radās ideja par Pasaules Nāciju kausa organizēšanu Latvijā un kurā brīdī noticēji, ka tas ir reāli?

Ideja jeb sapnis par Pasaules Nāciju motokrosa organizēšanu Latvijā manī dzima pakāpeniski kopā ar motocentra kompleksa "Zelta Zirgs" attīstību, jo tas, kas ir izveidots uz šo brīdi – tas ir daudzu gadu darba rezultāts un reāls Latvijas lepnums uz Eiropas valstu fona. Motokross mani ir uzrunājis kopš bērnu kājas, vienmēr esmu bijis kaislīgs motokrosa mīlis, taču dzīve izvērtās tā, ka vecāki mani neievadīja šajā sporta veidā kā sportistu. Tomēr viss tas, kas notiek motokrosā, mani saista – es to izjūtu un mani tas vienmēr ir aicinājis, un esmu tajā iekšā jau no bērnības līdz šodienai, laika gaitā darbojoties motokrosā dažādos statusos, t.sk., gan kā trašu veidotājs, vecu trašu atjaunotājs, funkcionārs, sportistu atbalstītājs un sponsors, gan kā publicists, savulaik veidojot un producējot TV raidījumu ciklu "Motorēvija", gan arī, protams, kā sacensību organizators. Pieredze nāk ar laiku, un izdarīts šajos divdesmit gados, kopš esmu aktīvi iesaistījies motokrosa dzīvē, vairs nekā skatītājs, ir ļoti daudz. Protams, ir bijušas kļūdas, taču, ja paskatāmies pagātnē – pēc PSRS sistēmas sabrukuma arī Latvijas motokrosa sistēma tika izjaukta. BKF motokrosa organizēšanas laukā topošās tirgus ekonomikas apstākļos bija pionieris, un nebija jau, no kā mācīties. Meklējot ceļu, bieži bija jārīkojas pēc izslēgšanas metodes, tāpēc arī laika gaitā ir bijušas gan veiksmes, gan neveiksmes. Bet mēs vienmēr strādājām ar pārliecību, un progress bija. Pa šiem gadiem esam izgājuši cauri dažādiem attīstības periodiem, visus šos gadus mērķtiecīgi strādājot, t.sk., arī ar mērķi attīstīt motokrosu Latvijā. Ieguldot savu darbu, mēs arvien tiecāmies pēc jauniem izaicinājumiem, un tas vainagojās ar panākumiem.

Sākums visam bija vēlme būt saistītam ar motokrosu ne tikai kā līdzjutējam. Tā 1991.gadā dažādu apstākļu kopsakarībā sāku risināt ar mototrasi "Zelta Zirgs" saistītus jautājumus. 1993.gada beigās radās sapnis par Pasaules blakusvāģu čempionāta organizēšanu. Tas tika izvirzīts 1994.gada sākumā un realizējās 1996.gadā. Tālāk no 1998.gada tika organizēti Eiropas čempionāti solo motociklu klasēm, kas bija kā pirmais solis virzienā uz pasaules līmeņa sacensību organizēšanu solo krosā. 2004.gadā pēc līguma parakstīšanas par Pasaules čempionāta MX3 klasē organizēšanu, no manas puses tika "sēta" idejas sēkla starptautiskajiem motokrosa funkcionāriem par Pasaules Nāciju motokrosa iespējamo organizēšanu Latvijā, kaut arī pats tajā brīdī apzinājos, cik tas ir tālu no realitātes. Pēc Pasaules čempionāta MX3 klasē noorganizēšanas 2005. un 2006.gadā izvirzījām nākamo mērķi – MX1 Latvijas GP. Tobrīd par Nāciju Motokrosu domāt pat īpaši nebija laika, jo, lai īstenotu MX1 GP projektu, bija jāveic milzu darbs motocentra "Zelta Zirgs" pilnveidei. Vienkārši bija skaidrs, ka, ja tiksim galā ar MX1 GP, tad varēsim sasniegt arī Nāciju Motokrosu.

2008.gadā parakstot līgumu ar Youthstream par MX1 GP rīkošanu Latvijā, no 2009.gada un pēc tam Ķegumā uz MX1 Latvijas GP ierodoties visiem atbildīgajiem sacensību funkcionāriem, tapa skaidrs, ka Nāciju Motokrosa sapnis ir realizējams, un jau 2009.gada MX1 Latvijas GP laikā ar Džuzepi Luongo (Youthstream prezidents) un Wolfgangu Srbu (FIM Motokrosa komisijas prezidents) mēs konceptuāli vienojāmies, ka pirmajā brīvajā gadā (t.i., 2014.g.), par kuru tobrīd vēl nebija ticis parakstīts Nāciju Motokrosa rīkošanas līgums, to uzticēs Latvijai. Kaut arī pēc tam vispārējās ekonomiskās krīzes seku radītā finansu deficīta dēļ sekoja daudzas problēmu situācijas, tomēr BKF spēja izpildīt tās saistības, kas bija jāsakārto ar Youthstream un citām institūcijām. Bet, kad ar Latvijas valdības atbalstu MX1 Latvijas GP tika nodrošināts arī 2010.gadā, atbildīgās personas tika pārliecinātas, ka esam uzticami partneri un varam noorganizēt Latvijā arī visaugstākā līmeņa pasaules motokrosa pasākumu. Visi faktori summējās un, neskatoties uz to, ka Latvijā MX1 GP ir ticis organizēts tikai divus gadus, mums jau ir līgums par Pasaules Nāciju motokrosu. Un tas tiešām ir liels gods un uzslava Latvijai.

Kādas ir sajūtas, kad beidzot šis mērķis ir īstenojies, proti – “zaļā gaisma" motokrosa Olimpisko spēļu rīkošanai Latvijā?

Ar sajūtām ir tā – it kā ar prātu notikušo apzinos, taču eiforijas nav. Protams, situācijās, kad pat nepazīstami cilvēki no starptautiskās motokrosa aprites izrāda cieņu un izsaka komplimentus, apzinos, ka viņi to dara, patiesi novērtējot mūsu paveikto. Tomēr pāri visam dominē apziņa, ka, lai šo projektu īstenotu, darāmā vēl daudz, un šobrīd mēs nedrīkstam atslābt. BKF komanda turpina uzņemto kursu. Un viens no svarīgākajiem virzieniem, kurā mums jāstrādā, ir Valdības pārliecināšana atbalstīt šo projektu, jo bez valsts atbalsta šāda pasākuma īstenošana ir nereāla. Ja tas izdosies, Nāciju Motokross Latvijā notiks. Darba apjoms un projekta mērogs mani nebiedē.

Lai noorganizētu MX1 GP un Nāciju Motokrosa sacensības, nepieciešams arī iespaidīgs finansiālais segums. Vai esi pārliecināts, ka spēsi nodrošināt nepieciešamo finansējumu, lai uzņemtu pasaules ātrākos motokrosa meistarus?

Organizēt šāda līmeņa pasākumu tādā mazā valstī kā Latvija, tas ir grandiozs sasniegums un arī novērtējums no Starptautiskās Motosporta federācijas un Youthstream puses. Tas nozīmē, ka mums uzticas kā līdzvērtīgiem sadarbības partneriem. Kā jau agrāk daudzkārt esmu minējis, ir jāsaprot, ka valstij šāda mēroga pasākumu norise Latvijā ir izdevīga tīri pragmatisku apsvērumu dēļ. Respektīvi, finansējot MX1 GP un Nāciju Motokrosa licences, valsts finansiāli iztērē daudz mazāk nekā atgūst. Ilustrācijai tikai daži skaitļi – uz MX1 GP Latvijā ierodas vismaz 7000 ārzemnieku (t.sk., ~ 3000 kā dažāda statusa sacensību dalībnieki – sportisti, pavadošas personas, dažāds nodrošinošs personāls, starptautisko mediju pārstāvji, funkcionāri u.tml., + ~ 4000 līdzjutēji). Latvijā šie cilvēki atrodas vidēji 3 dienas, kuru laikā maksā par avio biļetēm, auto transporta nomu, degvielu, naktsmājām, pārtiku, izklaidi, dažādu suvenīru pirkumiem u.tml.. Rēķini, kā gribi, taču kopējā izmaksu summa dienā uz cilvēku fiziski nesanāk mazāka par Eur 150,-. Summāri tas nozīmē, ka MX1 GP kontekstā ārzemnieki Latvijā atstāj vismaz 3,15 miljonus Eur, no kuriem ~ 1/5 sastāda PVN. Tātad, iztērējot Eur 300 000,- GP licences apmaksai, valsts tieši atgūst ~ Eur 630 000,-. Tātad valstij tas ir reāls bizness, turklāt ar pozitīvu ietekmi uz daudziem ekonomiskiem faktoriem. Piemēram, MX1 GP nodrošināšanas procesā tiek iesaistīti vairāk kā 40 Latvijas uzņēmumi, kas saņem dažādus pasūtījumus. Tātad MX1 Latvijas GP ir arī reāls Latvijas ekonomiku sildošs projekts, kas ne tikai piesaista finansējumu no ārvalstīm un veicina tūrismu, bet arī sniedz milzīgu bezmaksas pozitīvu reklāmu par rīkotāju valsti Latviju gan ar starptautisko TV translāciju pārklājumu, gan ar Latvijas GP atspoguļojumu dažādos starptautiskos medijos, gan arī no ārzemju līdzjutēju pozitīvām atsauksmēm, kas izplatās tālāk u.tml.. Tas viss taču valstij ir par brīvu.

Pasaules Nāciju motokrosā skatītāju un mediju piesaiste ir daudzkārt lielāka nekā tas ir MX1 GP sakarā. Youthstream un FIM funkcionāri, kā arī daudzi ārzemju speciālisti mums prognozē pat līdz 70 000 cilvēku ierašanos Latvijā. Taču valsts izdevīguma ilustrācijai, rēķināsim krietni piezemētākus skaitļus, piemēram, tikai 20 000 klātesošo Latvijā no citām valstīm. Ir jāsaprot, ka Nāciju Motokross ir Gada notikums pasaules motokrosā, kas pulcē absolūti labāko dalībnieku sastāvu, un uz kuru ierodas fani no visas pasaules, kuri var to atļauties finansiāli un laikā. Liela daļa no viņiem ierodas organizētājā valstī ātrāk vai prom aizbrauc vēlāk, apvienojot braucienu ar apmeklētās valsts iepazīšanu. Praksē tas nozīmē, ka vidēji šie cilvēki Latvijā pavadīs vairāk kā 3dienas un vidēji tērēs vairāk kā MX1 GP apmeklētāji. Summāri tas izskatās šādi: minimums 20 000 cilvēki x minimums 3,5 dienas x minimums kaut vai tie paši Eur 150,- dienā ir summā minimums Eur 10,5 miljoni. Tādējādi, tērējot Eur 950 000,- par licenci, valsts tikai PVN izteiksmē vien garantēti atgūst Eur 2,1 miljonu. Plus viss pārējais pienesums Latvijai līdzīgi kā MX1 GP gadījumā, tikai vēl lielākā mērā.

Tāpat ir jāsaprot arī tas, ka licences maksa sastāda tikai pusi no pasākuma organizatoriskajām izmaksām. Pārējo finansējumu organizatoram jānodrošina pašam. Tādējādi valsts projektā piedalās tikai ar līdzfinansējumu. Bet pilnīgākai situācijas izpratnei akcentēju vēl tādu aspektu, ka MX1 GP, nerunājot jau par Nāciju Motokrosu, nenotiek vienkārši pļavā. Lai šis projekts, no kā Latvija kā valsts viennozīmīgi ir ieguvēja, varētu notikt, BKF ir ieguldījis milzu darbu daudzu gadu garumā, kā arī milzīgus finansu resursus "Zelta Zirga" infrastruktūras izveidei, šim nolūkam arī ņemot kredītu.

Augstāk sniegtā skaidrojuma kontekstā ir jāsaprot, ka MX1 GP un Nāciju Motokrosa projektā ir nepieciešams sadarboties visām ieinteresētajām pusēm un ka tas ir izdevīgi visiem.

Esmu pārliecināts, ka arī Latvijas valdība sapratīs šī projekta pozitīvo ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku, nodrošinot nepieciešamo finansējumu licenču apmaksai. Tas ir tikai loģiski un pragmatiski.

Kas ir sagaidāms no šī pasākuma un ar ko šis Pasaules Nāciju motokross būs unikāls?

Pasaules Nāciju motokross ir unikāls pats par sevi, un no sportiskā viedokļa tur jau nav vairs ko pielikt vai atņemt. Varbūt, ka Nāciju Motokross Latvijā ir unikāls ar to, ka valsts ir saņēmusi "zaļo gaismu" Nāciju Motokrosa rīkošanai, MX1 GP apritē mums esot tikai otro gadu, jo daudzas valstis, kas piedalās MX1 GP apritē jau daudzus gadus, šādas tiesības vēl joprojām nav saņēmušas. Kad 2014.gads nāks tuvāk, tad noteikti tiks strādāts tam, lai šo pasākumu mēs padarītu par nacionāliem svētkiem un tas kļūtu par grandiozāko sporta notikumu Latvijā.

Kādi darbi, Tavuprāt, jau šobrīd ir jāsāk ne tikai sacensību organizatoram, bet arī visai Latvijas motokrosa un ar to saistītajai saimei, lai šis būtu pēdējās desmitgades kvalitatīvākais Pasaules Nāciju motokross!?

Pirmkārt un galvenokārt – visiem vajadzētu saprast, ka šādu pasākumu organizēšana prasa milzīgas pūles un sevis ziedošanos. Liels ieguvums jau būtu tas, ja kaut vai tikai nīgrie skeptiķi netraucētu. Organisms no fiziskas pārpūles spēj ātri atjaunoties, bet lielākais slogs, kas jāiztur, ir psiholoģiskais spiediens, ko rada apkārtējās latviešiem tik raksturīgās negācijas un skaudība. Līdz ar to, jo mēs būsim pozitīvāki savās domās, vārdos un rīcībā, jo dažādos jautājumos spēsim rast pozitīvākus risinājumus. Un es ticu, ka mums visiem kopā – tiem, kuri patiesi mīl motokrosu, izdosies šo pasākumu saorganizēt pēc augstākajiem pasaules standartiem. Un varbūt vēl labāk. Bet par darbiem – katram jādara savs. Organizatoriem jāorganizē, bet sportistiem plānveidīgi jātrenējas. Tā – lai Latvijas komanda savās mājās sasniegtu iespējami augstāku rezultātu.

Ņemot vērā iepriekšējo divu gadu pieredzi ar GP organizēšanu un diskusijām par biļešu cenām – lūdzu, pastāsti par tām pozīcijām, kas veido kopējās izmaksas, līdz ar to arī – biļešu gala cenu, lai viestu skaidrību par šo jautājumu. Kāda būs cenu politika un vai katram ierindas motokrosa fanam šis pasākums būs pa kabatai?

Šī, protams, latviešu mentalitātei ir īpaši jūtīga tēma. Vispirms jau jāsaprot to, ka jebkura produkta/pakalpojuma cenu veido tādi faktori kā pašizmaksa un tirgus konjunktūra. Ja pārdošanas cena ir zemāka par pašizmaksu, tad produktu vienkārši nav jēga ražot, jo tas ražotāju iedzen bankrotā.

Tālāk jautājums, ko sevī ietver pašizmaksa. Primāri tās ir konkrēta pasākuma tiešās organizatoriskās izmaksas, taču būtībā cenā būtu iekļaujami vēl citi objektīvi izmaksu posteņi, bez kuriem pasākums vienkārši nav iespējams.

Darbs, kas ieguldīts motocentra "Zelta Zirgs" projektā, ir noticis divu gadu desmitu garumā. Finanšu ieguldījums, lai izveidotu motocentra "Zelta Zirgs" infrastruktūru, tie ir vairāki miljoni reālas fiziskas naudas. Un šīs infrastruktūras izveidei (t.sk., laistīšanas iekārtas, dažādu vaļņu uzbērumi, trases reljefs, auto stāvvietas, dažādas nepieciešamās virszemes un pazemes komunikācijas, ēku izbūve) ir ne tikai ieguldīts viss finansējums, kas ir bijis mūsu rīcībā, bet vēl ir ticis ņemts kredīts bankā. Bez tā mēs nebūtu varējuši sasniegt rezultātu – Pasaules Nāciju motokrosu vienā no labākajiem motocentriem (ja ne pašā labākajā) Eiropā. Bet bankai par kredītu ir jāmaksā procenti, kas būtībā arī ietilpst pašizmaksā. Pašizmaksā ir jātiek iekļautai arī kaut vai simboliskai peļņas daļai – pretējā gadījumā nav loģiski veikt ieguldījumus. Tāpat izmaksās būtu jāiekļauj arī profesionālas darbinieku komandas, bez kā vispār nav iespējams sarīkot pat MX1 GP, kur nu vēl Nāciju Motokrosu, nodrošinājuma izmaksas. Vēl jāmin tāds faktors kā motocentra infrastruktūras amortizācija, kas arī nozīmē izmaksas. Patīk tas vai nepatīk, bet MX1 GP vai Nāciju Motokrosa līmeņa pasākums bez visu šo izmaksu posteņu summas nemaz nevar notikt.

Nomierināšanai saku uzreiz, ka neviena BKF rīkotā pasākuma ieejas biļešu cenā netiek iekļauti visi augstāk uzskaitītie izmaksu posteņi, jo saprotam, ka Latvijas iedzīvotāji to nevar samaksāt. Publiskajā telpā tiek minēti argumenti par to, ka Rietumeiropas valstīs maksātspēja ir augstāka un ienākumu līmenis pasākuma apmeklētājiem ir augstāks. Līdz ar ko viņi var atļauties maksāt augstākas biļešu cenas, bet, ņemot vērā Latvijas zemo iedzīvotāju maksātspēju, mums biļešu cenām ir jābūt daudz zemākām. Patiesībā salīdzinājums nav korekts, jo MX1 GP vai Nāciju Motokrosa izmaksas mums kā organizatoriem ir ļoti pietuvinātas vai pat atsevišķos posteņos augstākas par tām, kādas ir tai pašā Vācijā, Holandē, Zviedrijā, Beļģijā vai citur, neatkarīgi no tā, ka iedzīvotāju maksātspēja Latvijā ir zema. Tā nav BKF vaina.

Latvijā diemžēl situācija ir tāda, ka burtiski simtiem tūkstoši aktīvie iedzīvotāji (tātad potenciāli motokrosa skatītāji) ir aizbraukuši no valsts. Bet attiecībā uz palikušajiem – vairumā gadījumu ir tā, ka tas, kurš nevar atļauties samaksāt, piemēram, Ls 25,-, nevar samaksāt arī Ls 15,- vai pat Ls 10,-. Konkrēts piemērs ir MX1 Latvijas GP 2010.gadā, kad BKF apzināti samazināja cenas, salīdzinājumā ar citām valstīm, lai pēc iespējas vairāk varētu piesaistīt savas valsts motokrosa cienītājus un nākotnes vārdā veidotu ap motokrosu pozitīvu fonu, jau perspektīvā skatoties uz Pasaules Nāciju motokrosu. Nolaižot cenu, skatītāji vairāk nekļuva, bet biļetes cena bija par Ls 10,- lētāka. Ārzemnieki "sita plaukstas", jo saņēma augstāko kvalitāti par zemāko cenu. Bet BKF reāli no tā zaudēja vismaz Ls 50 000,- līdz Ls 60 000,-.

Rezumējot – nīgro komentāru autori var čīkstēt un gausties, taču "jebkurai desai ir pašizmaksa", arī MX1 GP vai Nāciju Motokrosa pasākumam Latvijā. Un jebkurā gadījumā Latvijas skatītājam pasākums izmaksās lētāk kaut vai tikai tāpēc, ka nav jātērē līdzekļus un laiku, braucot kaut kur uz citu valsti – viss notiek mājās.

Atbildot uz jautājumu par ieejas biļešu cenu 2014.gadā, saku: "neskriesim ratiem pa priekšu". Biļešu cenas Pasaules Nāciju motokrosā 2014.gadā būs atbilstošas tirgus konjunktūrai un pieņemamas ārvalstu skatītāju tūkstošiem. Cits jautājums, kā atvieglot Latvijas iedzīvotāju iespēju apmeklēt pasākumu. Kā reālāko redzu variantu, kurā mūsu valsts iedzīvotāji šīs biļetes varētu iegādāties iepriekš ar pamatīgu atlaidi, ko arī aicināsim visus izmantot. Kurš to nebūs izdarījis, lai pēc tam neraud, jo uz vietas motokrosā ieejas maksa būs atbilstoša pasaules motokrosa Gada notikumam.

Kādas mācības esi paņēmis no iepriekšējo divu gadu MX1 GP – ko plāno uzlabot, lai būtu vēl labāka organizācija 2014. gadā?

Maksimāla uzmanība tiks pievērsta sanhigiēniskajam nodrošinājumam un atkritumu servisam. Profilakses pēc vairāk jāpiestrādā arī drošības jautājumu paaugstināšanai. Piemēram, šā gada GP MX1 pasākuma laikā kempinga teritorijā bija vairākas nekārtības pēc sestdienas nakts pasākuma, kuras gan tika novērstas, taču pareizāk būtu bijis tām vispār nepieļaut notikt. Lielu uzmanību būs jāpievērš arī dalībnieku laukuma kontrolei, lai nodrošinātu sportistu un to inventāra drošību, jo šī teritorija primāri ir domāta sportistu ērtībām un drošībai. Piemēram, nenormāli ir tas, kas notika 1996.gada Nāciju krosā Lielbritānijā, kad Horvātijas komandai nozaga visus motociklus. Mums pārmet stingru dalībnieku laukuma kontroli, taču bez tās mēs nebūtu novērsuši zagšanas mēģinājumus, kādi ir bijuši arī Ķegumā. Vēl lielu darbu prasīs daudzo ārzemnieku tūkstošu izmitināšanas menedžments. Gan jau būs vēl arī citi jautājumi.

Kādi plāni un kas ir tās lietas, kuras vēl ir jāpagūst izveidot Ķegumā, pirms ierodas pasaules motokrosa zieds?

Ir jārēķinās, ka to skatītāju skaits, kas ieradīsies Ķegumā pēc četriem gadiem, ir rēķināms vairākos desmitos tūkstošos cilvēku. Līdz ar to arī jāplāno, kā varētu tikt pilnveidota trases apkārtējā teritorija, lai mēs spētu uzņemt maksimālu skatītāju skaitu. Ir skaidrs, kurā vietā un kā iespējams izveidot zemes uzbērumu skatītāju ietilpības palielināšanai ap trasi. Vēl arī palielināsim dalībnieku laukuma ietilpību un autostāvvietu platības skatītājiem, kur būs iespēja izvietot vēl dažus tūkstošus automašīnu – šīs tad arī ir tās galvenās izmaiņas, kuras plānojam veikt.

Ne tikai pasaules vadošie sportisti, bet arī Youthstream atzinīgi novērtējuši Latvijas GP – pastāsti, lūdzu, kādas ir Ķeguma trases priekšrocības attiecībā pret citām pasaules trasēm un pašu sacensību organizēšanu?

Šeit izceļami vairāki faktori. Pirmkārt, Ķegumā rīkoto motokrosu organizatoriskā kvalitāte. MX1 Latvijas GP rīkošana tiek nodrošināta ar milzīgu komandas darbu, kas ir veidots un slīpēts, daudzu gadu garumā tiecoties to pilnveidot. Sportistiem Ķegumā viss ir nodrošināts tā, kā nekur citur (var būt tikai vēl Sevlievo Bulgārijā). Youthstream un FIM ir viegli ar mums strādāt. Problēmas vai nu nav, vai arī, ja tādas darba gaitā rodas, tās tiek ātri novērstas.

Otrkārt, infrastruktūras attīstības līmenis. Jau šobrīd Ķegums no Youthstream puses tiek celts kā piemērs citiem sacensību organizatoriem ne tikai no organizatoriskā aspekta, bet arī no motocentra infrastruktūras viedokļa un servisa, kādu piedāvā motocentrs "Zelta Zirgs".

Treškārt, runājot par skatītājiem – tiem ir iespēja novietot auto pie pašas trases, kā arī pašas trases pārskatāmība ir perfekta, līdz ar to arī viņiem Ķegumā tiek nodrošināts augsts komforta līmenis.

Un, ceturtkārt, būtisks faktors ir arī skaistā dabas ainava, kāda ir Ķegumā, kas kompleksā ar iepriekš uzskaitītajiem pozitīvajiem faktoriem nodrošina baudījuma sajūtu gan sacensību dalībniekiem, gan skatītājiem. Piemēram, tas pats dalībnieku laukums ir izveidots koku aizvēnī un veido lielisku auru sportistiem. Viss "Zelta Zirga" komplekss ir kā viens liels atpūtas parks.

Šo daudzo faktoru kopums ir to pozitīvo atsauksmju atslēga, kas mums ļauj izcelties uz pārējo fona.

Vai šobrīd jau ir arī kādas idejas par trasi – kāda tā varētu izskatīties – vai tā tiks pārbūvēta un būs sarežģītāka, un vai šajā kontekstā arī FIM ir kādas konkrētas prasības attiecībā pret pašu Ķeguma trasi un kopējo infrastruktūru?

Pašu trases braucamo daļu projektē un gala variantā nodrošina Youthstream dienests. Uz šo dienu Ķegums ir viena no tehniskākajām MX 1 trasēm – elementi seko cits citam, un arī pati grunts ir visai smaga. Tā rezultātā sportistiem sacensību laikā nav laika atpūsties. Līdz ar to jautājums – ko tur īpaši sarežģītāku vēl taisīt!? Arī paši atbildīgie trašu speciālisti ir norādījuši, ka Ķeguma trase ir ļoti labā tehniskā stāvoklī un izpildījumā, līdz ar to – nedomāju, ka trase tiks īpaši pārveidota, jo arī GP vadošie braucēji ir uzsvēruši, ka Ķeguma trase ir viena no grūtākajām trasēm visā sacensību kalendārā.

Runājot par pārējo infrastruktūru - tiks pilnveidota komunikāciju un elektroinstalāciju pievade, kā arī veikti apzaļumošanas darbi, kas padarīs šo kompleksu vēl pievilcīgāku.

Kopējais koncepts – MX1 un FMX – kāda ir ideja apakšā šiem grandiozajiem motosporta svētkiem, kas tiek organizēti Latvijā – vai tas ir tikai fanātisms un mīlestība pret motokrosu?

Frīstails – tas bija vienkārši dabiski – viss uzsāktais darbs vienkārši summējās tajā, ka mēs vēlējāmies apgūt jaunus apvāršņus, un tādā veidā 2006.gadā uzsākām sarunas ar Pasaules čempionāta Motofrīstailā ģenerālajiem organizatoriem. Uz to brīdi mums jau bija pozitīva starptautiska nopietna organizatora reputācija, saistībā ar ko mūs arī uzreiz uztvēra nopietni. Rezultātā jau 2007.gadā Latvijā organizējām Pasaules čempionātu Motofrīstailā. Šīs lietas, protams, ir saistītas – no vienas puses, Tu meklē attīstības iespējas, no otras puses, ja Tu kvalitatīvi izdari savu darbu – Tev paveras arvien jauni un augstāki attīstības apvāršņi.

Kādas ir Tavas prognozes par latviešu startu Pasaules Nāciju Motokrosā 2014.gadā?

Mūsu puiši noteikti uzrādīs augstāku rezultātu nekā tas būs šogad. Vērtējot Latvijas jaunos motokrosistus, no kuriem 2014.gadā komplektēsies Latvijas komanda, mēs noteikti varam cīnīties par Pasaules Top 10 un pie apstākļu sakritības arī augstāk. Problēma ir tajā, ka viņu darbs lielākoties nenotiek vienotā sistēmā, kur katram ir skaidrs, kas un kāpēc ir jādara. Lai cerētu uz augstvērtīgu rezultātu, mūsu jauniešiem ir pragmatiski jāplāno gan treniņprocesu, gan arī sacensību kalendāru, regulāri piedaloties starptautiskās sacensībās ar spēcīgu dalībnieku sastāvu. Protams, ir nepieciešams arī pārdomāt un pārstrukturēt nacionālo čempionātu, lai tas būtu orientēts uz augstvērtīgu rezultātu un kvalitāti.