"Skonto" iegādājies uzņēmējs Abdulmuslimovs

Guntis Indriksons FOTO: LETA

Lielāko daļu SIA "Skonto FC" kapitāldaļu šā gada 20.septembrī iegādājies uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Abdulmuslimova rīcībā nonākuši 99,06% futbola klubu "Skonto" pārvaldošā uzņēmuma kapitāldaļu, bet pārējās kapitāldaļas pieder uzņēmēja, Latvijas Futbola federācijas prezidenta Gunta Indriksona ģimenei.

Līdz šim "Skonto FC" kapitāldaļas piederēja Indriksonam - 90%, kā arī uzņēmējiem Vladimiram Solomatinam un Guntim Rāvim - pa 5%.

"Man, teiksim tā, pazīstami cilvēki grūtā brīdī sniedza palīdzīgu roku," biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja Indriksons. "Es biju, esmu un būšu saistīts ar Latvijas futbolu."

""Skonto" ir un paliks mans futbola klubs. Es domāju, ka neko vairāk man nav nepieciešams komentēt," piebilda Indriksons.

"Nozare.lv" neizdevās sazināties ar Abdulmuslimovu, lai iegūtu viņa komentārus par darījumu.

Tikmēr nesen izmaiņas īpašnieku struktūrā veiktas vēl kādam Indriksonam piederošam uzņēmumam - "Hobi Latgale", par kura kapitāldaļām izteiktas pretenzijas.

Prasītājs tiesas procesā pret Indriksonu un viņa bijušais biznesa partneris Guntis Porietis nevēlējās komentēt šos darījumus, jo nebija par tiem informēts. Tomēr viņš pastāstīja, ka 20.septembrī notikusi tiesas sēde, kurā Indriksons apsūdzējis zvērinātu tiesu izpildītāju Helgu Praņevsku pretlikumīgā izsoles organizēšanā.

"Taču tie ir pilnīgi melīgi fakti," uzskata Porietis.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Abdulmuslimovam pieder kapitāldaļas vairākos uzņēmumos. Viņam pilnībā pieder SIA "Baltic Metal Company", 50% kapitāldaļu SIA "Kontar Baltic", SIA "Saldoksnis" un SIA "Baltic Wood Company". Tāpat Abdulmuslimovs pārvalda 34% SIA "RGK mobile" kapitāldaļu un 25% AS "Rēzeknes gaļas kombināts" (RGK) kapitāldaļu. Vēl 25% RGK kapitāldaļu pārvalda Abdulmuslimova sieva Roza Džamaldajeva.

Abdulmuslimovs ir valdes loceklis SIA "Baltijas marka", kurā 50% daļu pieder "Rēzeknes gaļas kombinātam" un kurā viņa partneris ir pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks. Ar "Baltijas markas" zīmolu iecerēts eksportēt Latvijas un citu Baltijas reģiona valstu pārtiku.

Čečenu diasporas Latvijā pārstāvja Abdulmuslimova (iepriekš pazīstams kā Beslans Krūmiņš) vārds masu medijos izskanējis vairākkārt. 1998.gadā, kad trīs uzņēmuma "Latvijas Tilti" darbinieki tika saņemti par ķīlniekiem Ingušijā, Krūmiņš bija viens no tiem, kurš iesaistījās viņu meklēšanā.

Vēl pirms tam - 1995.gadā - Krūmiņš Latvijas reģistra atzīmi pasē ieguva uz viltota dzīvesvietas pieraksta pamata, tādēļ toreizējais Pilsonības un imigrācijas departaments pieņēma lēmumu izraidīt viņu piespiedu kārtā. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu, un Krūmiņš apcietināts. Rīgas apgabaltiesa lietā par dokumentu viltošanu Krūmiņu attaisnoja. Krūmiņš toreiz apgalvoja, ka lieta radusies un ieguvusi tādu skanējumu tikai tāpēc, ka viņš ir čečens.

1997.gadā Krūmiņš Latvijā vēlējās reģistrēt Čečenijas tirdzniecības pārstāvniecību. Tolaik laikraksts "Čas" apgalvoja, ka reģistrāciju kavē viņa saistība ar kriminālajām struktūrām un ka Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esot "negatīva informācija par pārstāvniecības nākamo vadītāju Krūmiņu". Viņš esot bijis kā liecinieks iesaistīts sava miesassarga slepkavības lietā. Laikraksts izteica versiju, ka reģistrāciju, iespējams, kavē Krievijas specdienestu darbība.

2002.gada aprīlī bija mēģinājums Krūmiņu Apogu ielā uzspridzināt. Kad Krūmiņš pie savas mājas kāpa automašīnā BMW, tā uzsprāga un sprādziena vilnis viņu atsvieda no automašīnas. Krūmiņš guva vieglus miesas bojājumus, bet automašīna sprādzienā iznīcināta pilnībā.

Pēc neilga laika Krūmiņa vārds medijos parādījās vēlreiz, jo jūlijā Valsts policijas Valsts apsardzes dienesta darbinieks, kurš apsargāja Krūmiņa dzīvesbiedri Džamaldajevu, Juglā nošāva vīrieti, kurš it kā mēģināja sabraukt sievieti.

Šā gada maijā telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka ar Abdulmuslimovu ticies Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. Policijā raidījumam skaidroja, ka Reiniks ar kundzi apmeklējis Azerbaidžānas vēstnieka pieņemšanu. Reinikam promejot, viņu uzrunājis Abdulmuslimovs un sniedzis tiesībsargājošiem dienestiem interesējošu informāciju. Par šo sarunu esot noziņots arī tiesībsargājošo dienestu vadībai.

Jau ziņots, ka 25.augustā trešo reizi notikusī Indriksonam piederošo uzņēmumu SIA "Hobi Latgale" un SIA "Skonto FC" kapitāldaļu izsole tika atzīta par nenotikušu, jo noliktajā laikā neieradās neviens no izsoles dalībniekiem.

"Tas viss principā bija teātris, man nācās pārtraukt izsoli, jo pēc sešām stundām es gluži vienkārši biju cilvēciski nogurusi," iepriekš komentēja Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Praņevska, norādot, ka izsoles dalībnieki tajā piedalījušies ar atklātu mērķi mēģināt novilcināt izsoli līdz tās pārtraukšanai.

Taču Indriksons biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra: "Komentāru nav. Teātris ir Porietis. Dzīvojam tiesiskā valstī un neesmu viņam parādā nevienu santīmu."

Izsolē tika mēģināts pārdot Indriksonam piederošās 180 kapitāldaļas SIA "Skonto FC", kas veido 90% no futbola kluba pamatkapitāla (vienas kapitāldaļas novērtējums - desmit lati), kā arī 42 000 SIA "Hobi Latgale" kapitāldaļu (vienas kapitāldaļas novērtējums - viens lats), kas veido 100% no uzņēmuma pamatkapitāla.

Pēc "Firmas.lv" datubāzē pieejamās informācijas, 2002.gadā dibinātā "Hobi Latgale" līdzīgās daļās piederējusi Indriksonam un Porietim, kuriem 50% uzņēmuma piederēja līdz 2007.gada 11.jūnijam.

Kopš 2007.gada 17.oktobra Indriksona īpašumā bija 100% 42 000 latu vērtu "Hobi Latgale" kapitāla daļu.

Septembra sākumā mainījušies "Hobi Latgale" īpašnieki - tagad Indriksonam pieder 12,28% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Kiprā reģistrētajai "Lero Aeroholdings Limited" - 87,72%.

"Hobi Latgale" 2008.gadu noslēgusi ar 11 900 latu zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas, bet 2007.gadā firmas zaudējumi bijuši 5270 lati.

Kā ziņots, titulētākā Latvijas futbola kluba "Skonto FC" peļņa pērn dubultojusies, bet apgrozījums pieaudzis par 10,5%, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija. SIA "Skonto FC" peļņa pieaugusi no 153 005 latiem 2008.gadā līdz 301 281 latam 2009.gadā, bet apgrozījums - no 505 747 latiem 2008.gadā līdz 559 047 latiem 2009.gadā.

Arhīvs liecina, ka Indriksons dažādu laikrakstu un žurnālu Latvijas miljonāru sarakstos minēts jau kopš 2000.gada. Arī 2008.gadā laikraksts "Dienas Bizness" uzņēmēju minējis "Latvijas 1000 miljonāru" sarakstā.

Uzņēmējs no 1996.gada ir futbola kluba "Skonto" prezidents, bet 1996.gada rudenī ievēlēts par Latvijas Futbola federācijas prezidentu.

Uz augšu
Back