LFF: Stadiona «Daugava» rekonstrukcija ir izsmiekls sportam

Stadiona «Daugava» un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģijā izstrādāts stadiona jauno tribīņu, vieglatlētikas stadiona un sporta laukuma makets. Jaunās, papildinātās tribīnes ļaus uzņemt 10 425 skatītājus, savukārt vieglatlētikas stadions un sporta laukums pilnībā atbildīs starptautisku vieglatlētikas sacensību organizēšanas prasībām, bet jaunais apgaismojuma risinājums būs būtiski modernāks par pašreizējo. Tiesa, pašreizējā projekta infrastruktūra neatbilst kritērijiem, lai tajā varētu spēlēt Latvijas futbola izlase.

«Jau tad, kad vēl LFF mitinājās Daugavas stadionā, cēlām trauksmi par tā stāvokli. Centāmies situāciju mainīt, taču bija kārtējā valdības maiņa, un mums uz šo stadionu vairs nebija tiesību.

Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija mūs iesūdzējusi tiesā, lai samaksājam zemes nodokli par 2002.gadu,» sašutumu pauda Mežeckis. «Tagad rekonstruēt stadionu šādi ir izsmiekls sportam. Nezinu, ko par to domā vieglatlēti, vai viņi maz tur varēs organizēt kādas sacensības. Dziesmu un deju svētkus tur varēs aizvadīt, bet tribīnēs nebūs jumta, kas, vērtējot mūsu laika apstākļus, ir nerūpēšanās par skatītājiem.»

«Pēckara laikos šā stadiona ietilpība bija ap 20 000 un tas bieži bija pilns, tur spēlēja futbola zvaigznes, norisinājās arī Rīgas kausi vieglatlētikā, tika spēlēts basketbols. Ir vienkārši žēl, kas tur notiek tagad, jo no desmit gadu vecuma tur bieži pavadīju laiku. Tagad tiks taisīts hibrīds. Tas nav stadions,» emocionāli stāstīja Mežeckis. «Esmu redzējis trīs skiču variantus, bet, kad tika pieņemts gala lēmums, mums vairs neviens neko neprasīja. Nostādīja fakta priekšā - pasauca uz darba grupu, kur viss jau bija apstiprināts.

Man trūkst vārdu, ko komentēt. Nezinu, kā to visu var izmainīt, iespējams, tas jādara jau pavisam citā līmenī. Ar šo projektu nenodarbojas sporta cilvēki.»

Jaunākajā stadiona projektā augstākā līmeņa futbola spēlēm neatbilst infrastruktūra ģērbtuvēs, mikszonās un konferenču zonās. Tāpat nebūs atbilstoša apgaismojuma un iespējas viesu komandas fanus novietot atsevišķā sektorā.

Tikmēr VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» valdes loceklis Elmārs Martinsons iepriekš izteicās, ka «stadions «Daugava» būs mājas vieglatlētiem, taču primāra šobrīd ir gatavošanās valsts simtgadei, lai tur var aizvadīt Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus».

«Kā Futbola federācija savulaik šajā stadionā daudz ko bijām ieguldījuši, bet 2007.gadā pārcēlāmies uz Olimpisko sporta centru. Kopš tā laika, domāju, Daugavas stadionā nekas nav mainījies,» tagad saka Mežeckis, kurš pauda apņēmību doties pie jaunā premjera Māra Kučinska.

«Esmu pārliecināts, ka nevienā citā civilizētā Eiropas valstī nepieļautu šāda projekta apstiprināšanu.

Zinu, ka premjeram patīk futbols, tāpat arī Valsts prezidentam - ja viņam ir veselība, viņš ir sporta atbalstītājs. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā interese par futbolu un sportu kopumā ir mazāka. Šajā ministrijā pirmajā vietā ir izglītība, pēc tam zinātne, bet sports tur nekur nefigurē. Sporta dzīves vadība ir atstāta novārtā, un šo nozari neviens neaizstāv.»

«Ir Nacionālā sporta padome, ko vada premjers, tāpēc nākamajā sēdē jāskatās, jo situācija arī ap mūsu stadionu Barona ielā ir smieklīga. Par savu naudu gribam uzbūvēt stadionu, taču saskaramies ar kritiku bez atbalsta no valsts struktūrām un citām organizācijām. Šobrīd viss iet uz to, ka, kamēr būs iespēja, spēlēsim «Skonto» stadionā, bet, ja ne, dosimies uz Liepāju. Pērn mums bija tikšanās ar Uldi Sesku, bija atbraukuši pārstāvji no UEFA, kuri novērtēja stadionu. Tur galvenā problēma ir apgaismojums,» Mežeckis norādīja, ka nākotnē Latvijas valstsvienība savas mājas spēles varētu aizvadīt ārpus Rīgas.