Indriksons cels «futbola mājas». Ideja ir, naudu vajag no valsts

Indriksons turpmākos četrus gadu grib koncentrēties uz milzīga stadiona būvniecību Rīgas centrā. Dažu mēnešu laikā Indriksona iecerētā stadiona būvēšanas izmaksas ir pieaugušas divkārt. Otrs kandidāts Kļaviņš uzskata tieši pretēji, ka lielo stadionu būvēt nevajag, futbolisti iztikšot ar tām iespējām, kuras kādreiz, iespējams, sagādās valsts.

Pēdējos divos gados LFF no Eiropas futbola asociāciju apvienības ir saņēmusi tik lielu naudu kā vēl nekad – vairāk nekā 8 miljonus eiro. No FIFA vēl miljonu. Nauda ir domāta sporta infrastruktūras izbūvei – stadioniem, sporta hallēm. Tomēr liela moderna stadiona, kur spēlēt futbolu, Latvijas klubiem un izlasei nav.

Federācija ilgi meklēja vietu. Beigās atrada Krišjāņa Barona ielā, kur līdz šim saimniekoja Latvijas Universitāte. Ar Rīgas domi vienojās, ka tā uz 10 gadiem federācijai šo teritoriju iznomās ar nomas maksu nulle, ar tiesībām nomas līgumu pagarināt vēl uz 10 gadiem.

Šo bijušo Latvijas Universitātes stadionu nu Krišjāņa Barona ielas Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons plāno nojaukt, lai uzbūvētu jaunu par 14 miljoniem. Naudu palīdzēšot sagādāt Rīgas dome un Latvijas valsts.

Futbola federācija aprēķināja, ka stadiona izmaksas būs 6,8 miljoni, tomēr jau pēc 7 mēnešiem būvniecības kompānija «Arčers» esot iesniegusi par 100% lielākas aplēses. Tagad tāme esot 14,6 miljoni. Arī tas esot lēti, apgalvo Indriksons, cilvēks, kurš jau 20 gadus federāciju ir vadījis un nu plāno amatā palikt vēl vismaz četrus gadus. Spriežot pēc Indriksona vīzijām, jaunais stadions drīzāk atgādinās lielveikalu.

«Mums ir konferenču centrs, mums ir liels konferenču centrs, mums ir speciāla vieta šautuvei, mums ir fitnesa centrs, mums ir pāris veikalu vietas, mums ir sabiedriskās ēdināšanas vietas, vairāk nekā viņas tur principā ir vajadzīgas, jo mēs domājam par tēmu, kādā veidā nu pēc tam viņš nebūtu jādotē federācijai. Jo «Skonto» stadiona viena no problēmām bija tā, ka Indriksons visu laiku maksāja, maksāja, maksāja un pēc tam vienā brīdī vairāk nebija iespējas,» sacīja Indriksons.

Par jaunā stadiona projekta vadītāju Indriksons ir iecēlis savu brāļa dēlu Gundaru. Tieši viņa vadībā arī radās sadārdzinājums no 6,8 līdz 14,6 miljoniem. Tomēr nav garantijas, ka ar to pietiks. Jo tikai projekta detalizācija ļaušot precizēt aplēses.

«Tā pamatideja ir tā, lai tas viss stadions ir noslēgts. Lai skaņa, kas iet, viņa tā kā tiek bļodā un neiet apkārt, lai netraucē apkārtējo māju iedzīvotājiem,» pastāstīja Gundars Indriksons. «Šīs gala tribīnes ir lielākais sadārdzinājums. Mēs skatījāmies tos ciparus kopā. Tieši tās gala tribīnes ar betona konstrukcijām - kopā metāla konstrukcijas, kas ir jumts, tās abas veido 1,8 miljonu sadārdzinājumu.»

Stadiona celšanai Indriksonam ir puse naudas no FIFA un UEFA subsīdijām, kā arī no federācijas pašas ienākumiem. Seši, septiņi miljoni vēl jāatrod. Indriksons dzīvo ar pārliecību - tā kā stadions ir nacionāla nepieciešamība, gan jau valsts ar Rīgas domi iztrūkstošos 7 miljonus iedos.

«Mēs uz šo brīdi gatavojam visus dokumentus valstij, gatavojam visus dokumentus pašvaldībai, lai viņas nāk ar līdzfinansējumu, jo galu galā šis jautājums nav tikai LFF un Indriksona jautājums.

Tā kā es problēmas neredzu. Jāstrādā vienkārši.»

Reportieris: «Atvainojiet, bet es gan, jo nākošā gada valsts budžetā līdzekļi tam nav paredzēti un runāju ar Rīgas pašvaldību, kas saka, ka stadionam paredzējusi ir finansējumu nulle un gaida, 5.janvārī aizsūtījusi jums vēstuli ar prasību sagādāt finansējuma garantijas. Vai jūs šādas garantijas viņiem piedāvāsiet?»

Indriksons: «Protams, mēs savādāk nesāksim būvēt, kamēr nesagādāsim.»

Valsts nauda šogad stadionam nav paredzēta. Par nākamo gadu skaidrības neesot, jo jautājums vispirms jāskata premjerministra vadītajā Sporta padomē.

«Ministrija līdz gada beigām izstrādā sporta infrastruktūras nacionālās attīstības koncepciju, kas tad tiek izdiskutēta Nacionālajā sporta padomē un uz tā pamata ir gatavoti pieprasījumi turpmāko gadu budžetā,» norādīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

- Bet tad jūs pieļaujat, ka valsts tam stadionam kādu naudu varētu atvēlēt?

Šadurskis: Es šobrīd nevaru pateikt ne jā, ne nē. Droši vien nav laba atbilde – nezinu. Bet šobrīd tā ir vienīgā, ko varu pateikt.

Rīgas dome ir nostājusies pozā - ne kapeikas pašvaldības naudas. Tā jau uz 10 gadiem Indriksonam par brīvu tiek pašvaldības zeme.

«Mēs neplānojam un nekādā veidā neatbalstīsim ar finansiālu līdzdalību. Pirmkārt tāpēc, ka mēs jau dodam zemi, otrkārt, absolūti skaidrs, ka tur būs, no vienas puses, svarīgs pilsētai sporta objekts, bet arī visi saprot, ka tur būs komerciālās aktivitātes,» sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Arī būvatļauju Indriksons nesaņemšot, pirms nepierādīs, ka viņam ir nauda, lai pēc diviem gadiem stadions Rīgas centrā būtu uzsliets. Pirms vēlēšanām pašvaldība nevēlas sastapties ar situāciju, ka Rīgas centrā ir būvbedre un būvnieks no domes prasa naudu pabeigšanai.

«Divas lietas. Pirmā. Kontroltāme. Tad mēs gribam zināt, cik maksā šis objekts. Un otrais – uzzināt to, cik viņš maksā, mēs gribam, lai blakus mums ir vēstule par visu šīs naudas nodrošinājumu. Lai mēs varam redzēt, ja viņš maksā tik daudz miljonus, tad tik daudzi miljoni ir futbola federācijai, lai šo projektu realizētu,» norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs. «Vēstule Futbola federācijai ar šādiem jautājumiem ir uzrakstīta 5.janvārī. Nu tagad divu mēnešu laikā mums pagaidām tādas informācijas nav.»

Problēmu nav, saka Indriksons. Ja valsts un dome naudu nedos, viņam jau rindā stāvot sponsori, kas gatavi samesties. Ja pietrūks, paņemšot kredītu. Indriksonam vēl tik paliek tāds sīkums kā uzvarēt marta beigās gaidāmajās Futbola federācijas prezidenta vēlēšanās. Pieticība nav Indriksona stiprā puse. Neesot uzradies vēl cilvēks, kas šos amata pienākumus spētu īstenot labāk par viņu, saka uzņēmējs. Konkurents viņam nebūs arī otrs pretendents Krišjānis Kļaviņš, kuru UEFA vaino nelikumīgā 30 000 eiro maksājuma saņemšanā no kāda Manuela Pekoseka, kurš bijis starpnieks spēļu rezultātu ietekmēšanā.

- Jūs esat vērsies ar prasību tiesā pret apmelotājiem?

Kļaviņš: «Pagaidām neesmu vērsies ar prasību tiesā, man ir laiks to darīt, bet es varu pateikt, ka es profesionāli strādāju. Tas bija mans darbs, es liku likmes pirms aptuveni 10 gadiem profesionāli uz futbolu, tenisu, basketbolu. Un tā es nopelnīju savu naudu. Es to darīju absolūti korektā veidā.»

Kļaviņš piedāvā pilnīgi pretēju koncepciju Indriksonam. Nekādu stadionu nebūvēt, bet gaidīt, kad valsts izbūvēs Daugavas stadionu. Gan jau tur varēšot arī spēlēt futbolu. Kļaviņš iesaka koncentrēties uz futbola attīstību reģionos.

«Mums ir nepieciešams uzbūvēt halles Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Valmierā. Tās ir tās galvenās lietas, ko es varu četru gadu laikā izdarīt,» tā Kļaviņš.

Ja nu tomēr federācijai parādītos papildu nauda, Kļaviņam esot gatavs projekts arī lielajam stadionam, ko likt pretī Indriksona iecerei.

«Es esmu runājis ar vairākiem būvniekiem, kas ir gatavi uzbūvēt jau gatavu projektu, kas darbojas jau Polijā un Vācijā ar 10 000 ietilpību, dabīgo laukumu, apjumtām tribīnēm par 12,5 miljoniem. Plus vēl biroja ēka. 10 mēnešos var uzcelt,» pastāstīja Kļaviņš.

Citas futbola sabiedriskās organizācijas Latvijas Futbola virslīgas (LFV) izpilddirektors Emīls Latkovskis uzskata par nožēlojamu situāciju, ka uz federācijas prezidenta vietu pretendē tikai divi cilvēki. Viens, kas 20 gadu laikā nav spējis uzbūvēt stadionu, un populists ar aizdomīgu reputāciju.

«Ja kāds no viņiem uzvarēs, neredzu, ka varētu tikt nodrošināts stabils darbs federācijai nākamajos četros gados, kas dotu futbola attīstībai pienesumu,» izteicās Latkovskis.

- Kāpēc nepiesakās citi cilvēki?

Latkovskis: «Domāju, ka cilvēki nepiesakās tāpēc, ka ir divas versijas - viena versija ir, ka cilvēki baidās, nav pietiekami uzņēmīgi, netic varbūt saviem spēkiem, negrib iet tur, kur ir Guntis Indriksons šobrīd.»