Voins: Vēlos novest līdz galam iesāktos projektus

Voins, kurš šajā amatā būs vēl turpmākos četrus gadus, LBS prezidenta amatam bija vienīgais kandidāts, bet biedru sapulcē viņš šajā postenī tika pārvēlēts vienbalsīgi.

«Pirmais termiņš bija interesants, ražens un man arī nozīmīgs. Pagāja laiks, kamēr iegāju amatā līdz lieliem sīkumiem, bet tagad esmu apritē, tāpēc nolēmu kandidēt vēl vienu termiņu, lai novestu līdz galam iesāktos projektus,» norādīja Voins. «Būtu tikai normāls process, ja būtu bijis vēl kāds kandidāts, tomēr neviens cits netika izvirzīts - laikam šis nav ļoti iekārojams amats. Esmu ļoti apmierināts ar darbu, ko Basketbola savienība dara, mums ir ļoti spēcīgi darbinieki, un uzskatu, ka esam viena no jaudīgākajām sabiedriskajām organizācijām.»

Rīgas Ostas policijas priekšnieks Voins, kurš amatu ieņem kopš 2011.gada 2.februāra, LBS prezidenta amatā aizstāja ilggadējo prezidentu Ojāru Kehri, bet iepriekšējās vēlēšanās apsteidza Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolas direktoru Normundu Aizpuru.

Par vienu no projektiem, ko LBS vēlas īstenot, Voins nosauca latviešu talantīgā basketbolista Kristapa Porziņģa rīkotās nometnes Latvijā. Kā zināms, šobrīd latvietis veiksmīgi pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubu Ņujorkas «Knicks».

«Komandēsim ģenerālsekretāru vēl vienam braucienam uz ASV, kur tiks pārspriesti gan jautājumi par Porziņģa spēlēšanu izlasē, gan arī par viņa vasaras nometni. Tur būs tikšanās ar NBA amatpersonām par iespējamo sadarbību,» skaidroja Voins. «Nometne, visdrīzāk, būs Latvijā, tur ir piesaistīta nauda no tūrisma aģentūras. Kristaps grib uzaicināt savus draugus no basketbola vidus, piemēram, pazīstamo čehu Tomāšu Satoranski, kurš tagad spēlē Barselonā, iespējams, kādu no NBA. Ceram to padarīt par tradicionālu, kas audzētu arī Latvijas basketbola atpazīstamību.»

Kā iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra Voins, nākamajos gados liela vērība jāpievērš sieviešu basketbolam, jo šajā sezonā sekmīgi Eirokausā atgriezās «TTT Rīga» komanda, bet sieviešu valstsvienību nedaudz aizēnojuši vīriešu izlases rezultāti.

«Domājam par valsts atbalstītu internātu meitenēm, jo vīriešu basketbolā sistēma ir diezgan attīstīta. Mums ir šaubas, vai varēsim ilgstoši saglabāt dāmu basketbola augsto līmeni, tāpēc piestrādājam pie tā, un šī ir viena no prioritātēm manā programmā,» atzina LBS prezidents, kurš tāpat plāno izveidot basketbola halli, kur būtu arī basketbola māja.

«Pašlaik arhitekti izstrādā skiču projektu un pamata prasības, jo mums jāsaprot, piemēram, cik liela zeme nepieciešama. Tad arī ar Rīgas domi runāsim par atrašanās vietu, jo esam ieinteresēti, lai tas ir tuvu Rīgas centram ar labām piekļūšanas iespējām,» piebilda Voins. «Hallei jābūt tādai, kas būtu noslogota no rīta līdz vakaram. Pēc četriem gadiem, kad būs nākamās prezidenta vēlēšanas, ļoti ceru, ka būsim projektu jau pabeiguši. Pati būvniecība prasa mazāko laiku, garāks ir process līdz būvniecībai. Aptuvenās izmaksas varētu būt 7-10 miljoni eiro. Vairāk varētu būt tad, ja paredzam, ka tur būs arī izklaides pasākumi un koncerti, bet, ja tikai sportošanai, varētu būt lētāk.»

Kā zināms, Latvijas vīriešu izlase jūlijā Belgradā piedalīsies šī gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, kur spēkosies ar Japānu un Čehiju, bet otrā apakšgrupā mājiniece Serbija spēlēs ar Angolu un Puertoriko. Šīs sešas komandas cīnīsies par vienu no trim ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm.

«Nevaram sūdzēties par izlozi, tā varēja būt grūtāka. Varam teikt, ka mums ir iespējas - līdz pusfinālam jātiek obligāti, un, ja sastāvs ir tuvu maksimumam, varam spēkoties ar jebkuru komandu. Tāpat pozitīvs fakts, ka nav jāspēlē atlase nākamā gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā,» izteicās Voins.

Latvijas Basketbola savienība dibināta 1923.gada 26.novembrī un laika gaitā piedzīvojusi vairākkārtējas statusa un nosaukuma maiņas. To vadījuši Fricis Ķergalvis (1923-1925), Roberts Plūme (1925-1935), Alfrēds Ivanovskis (1935-1936), Eduards Ceplītis (1936-1937), Eduards Lapiņš (1937-1940), Edgars Ošiņš (1940-1941, 1946-1949), Osvalds Porietis (1942-1943), Eduards Andersons (1943-1944), Jānis Augusts (1944-1945), Augusts Raubens (1945-1946), Arnolds Brambergs (1949-1950), Viesturs Baldzēns (1950-1951), Ādolfs Runcis (1951-1956), Miervaldis Ramāns (1956-1971), Artūrs Punenovs (1971-1989), Uldis Grāvītis (1989-1992), Indulis Ozols (1992-1997), Ojārs Kehris (1997-2011) un Valdis Voins.