IAAF sākusi izmeklēšanu par iespējamu kukuļdošanu

FOTO: Reuters/ScanPix

Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) ētikas komiteja sākusi izmeklēšanu par iespējamu kukuļdošanu, amatpersonām izraugoties 2017. un 2019. gada pasaules čempionātu norises vietas.

Tiesības rīkot 2017.gada pasaules čempionātu ieguva Londona, bet cīņā par 2019.gada pasaules čempionātu uzvarēja Kataras galvaspilsēta Doha, kura pirms tam pretendēja arī uz 2017.gada čempionāta rīkošanu.

Par izmeklēšanas veikšanu otrdien paziņoja Lielbritānijas Vieglatlētikas federācijas (UKA) prezidents Eds Vorners, kurš uzstājās Lielbritānijas parlamenta Kultūras, mediju un sporta komitejas sēdē.

Vorners nevēlējās atklāt, kuras IAAF amatpersonas viņu informējušas par iespējamu kukuļdošanu pirms balsojuma par 2017.gada čempionāta norises vietu. Tomēr Vorners neslēpa, ka līdz viņam nonākušas runas, ka Dohas kandidatūras pārstāvji pirms izšķirošā balsojuma izsnieguši brūnas aploksnes ar skaidru naudu.

Cīņā par 2017.gada pasaules čempionāta norisi Londona no IAAF padomes 2011.gada novembrī saņēma 16 balsis, kamēr Dohas kandidatūru atbalstīja 10 federācijas amatpersonas. Savukārt tiesības rīkot 2019.gada pasaules čempionātu Kataras galvaspilsēta ieguva 2014.gadā, ar 15 balsīm pret 12 pārspējot ASV pilsētu Jūdžinu.

Zīmīgi, ka Jūdžina pērn aprīlī tika pie tiesībām rīkot 2021.gada pasaules čempionātu, piedevām bez konkursa. Par šo faktu Francijā sākta izmeklēšana, jo tiek uzskatīts, ka rīkošanas tiesības tika piešķirtas, pateicoties IAAF vadības ciešajām attiecībām ar uzņēmumu «Nike», kuras galvenais birojs ir tieši Jūdžinā.

Novembrī atklātībā nonāca Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojums, kurā teikts, ka sistemātisko dopinga pārkāpumu dēļ IAAF būtu jādiskvalificē Krievijas Vieglatlētikas federācija (VFLA) un jāliedz tās atlētiem dalība Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Uzreiz pēc tam Maskavas antidopinga laboratorijai tika atņemta licence, kas liedza tai veikt jebkādas ar WADA organizāciju saistītas darbības, turklāt pagaidu diskvalifikācija tika piespriesta VFLA, kas šo soda mēru pieņēma un negrasās iesniegt apelāciju saistībā ar IAAF pieņemto lēmumu.

Vorners otrdien norādīja, ka pagaidu diskvalifikācijai ir jāpaliek spēkā un Krievijas vieglatlēti nedrīkstētu piedalīties augustā gaidāmajās olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirms divām nedēļām WADA nāca klajā ar ziņojuma otro daļu, kurā minēts, ka IAAF nevarēja nezināt par dopinga lietošanas apmēriem vieglatlētikā.

Ziņojumā minētas arī IAAF bijušā prezidenta Lamīna Djaka tuvās attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī tas, ka Djaks apmaiņā pret sponsoru naudu IAAF mēģinājis pārdot savu balsi par 2020.gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja piesprieda pagaidu diskvalifikāciju Djakam, kurš IAAF vadīja 16 gadus, bet amatu atstāja pagājušā gada augustā, kad viņa vietā stājās Sebastjans Ko.

Uz augšu