Šodienas redaktors:
Gatis Kreceris

Krievijas dopinga skandāls izraisa ažiotāžu visā pasaulē

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AFP/LETA

Skandāls saistībā ar sistemātiskajiem dopinga pārkāpumiem Krievijas vieglatlētikā izraisījis ažiotāžu visā pasaulē, tomēr pagaidām daudzos jautājumos skaidrība vēl nav gūta, tāpēc turpinās spekulācijas.

Maskavas antidopinga laboratorijas priekšsēdētājs Grigorijs Rodčenkovs otrdien atkāpās no amata. Rodčenkovu Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) apsūdzēja kā galveno personu, kas piesedza sistemātiskus dopinga pārkāpumus Krievijas sportistu vidū, kā arī iznīcināja pozitīvo analīžu rezultātus.

«Pašreizējais Maskavas antidopinga laboratorijas direktors Rodčenkovs paziņojis par savu atkāpšanos,» pavēstīja Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko. Rodčenkova vietu ieņems viena no laboratorijas speciālistēm Marija Dikuņeca.

Pirmdien pasauli pāršalca Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas ziņojums, kurā bija teikts, ka sistemātisko dopinga pārkāpumu dēļ Starptautiskajai vieglatlētikas federācijai (IAAF) būtu jādiskvalificē Krievijas Vieglatlētikas federācija un jāliedz tās atlētiem dalība Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Savukārt otrdien WADA diskvalificēja Maskavas laboratoriju, sperot pirmo konkrēto soli dopinga un korupcijas skandālā, kas skāris vieglatlētikas pasauli. Nu Maskavas antidopinga laboratorijai atņemta licence, kas aizliedz tai veikt jebkādas ar WADA organizāciju saistītas darbības. Tiesa, laboratorija 21 dienas laikā var iesniegt apelāciju Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).

«Konsultējos ar WADA un IAAF prezidentiem. Nesaskatu nepārvaramus šķēršļus šā jautājuma risināšanā,» norādīja Mutko. «Mums ir gan daudz jaunu sportistu, kam šīs būs pirmās olimpiskās spēles, gan arī tādi atlēti, kuriem šī būs jau piektā Olimpiāde. Nevainīgiem sportistiem nebūtu jācieš.»

WADA ziņojumā tika norādīts, ka laboratorijas direktors apzināti licis likvidēt 1500 sportistu iesniegtās analīzes, lai viņi netiktu pieķerti dopinga lietošanā. WADA atklāja, ka tiks izveidota disciplinārā komiteja, lai padziļināti izvērtētu šo lietu un pārskatītu laboratorijas licences statusu.

«WADA bija informēta par analīžu rezultātu iznīcināšanu. Pasaules Antidopinga aģentūra norādīja, ka dopinga testa rezultāti jāsaglabā no viena noteikta datuma. Par pārējiem nekas netika teikts, tāpēc tie arī tika iznīcināti,» stāstīja Mutko. «Saglabāt desmit gadus vecus dopinga analīžu rezultātus ir stulbi.

Pārbaudes ir jāveic uzreiz. Pārbaudījāt un piešķīrāt medaļu? Uz redzēšanos! Kāpēc visu laiku pie tā jāatgriežas?»

«Pirms pieciem mēnešiem Maskavas antidopinga laboratorija veica pārbaudes ūdens sporta veidu atlētiem. Nekādu problēmu nebija. Pie tam WADA laboratorijai piešķīra nevis piecas, bet sešas balles, atzīstot to par etalonu,» pauda Mutko.

Trešdien Mutko un citiem Krievijas sporta organizāciju vadītājiem bija paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai pārrunātu radušos korupcijas skandālus. Taču stiprā lietus dēļ tikšanās Sočos atcelta. Lielās vētras dēļ uz Sočiem atcelti vairāki avioreisi, līdz ar to valsts amatpersonas nevar nokļūt paredzētajā tikšanās vietā. Lai arī pats Putins vēl nav paudis publisku nostāju šajā jautājumā, Kremlis iepriekš paziņojis, ka sporta varasiestādes sniegs savu atbildi pēc iespējas ātrāk, jo Krievija nevēloties palikt diskvalificēta no nākamgad gaidāmajām olimpiskajām spēlēm.

Savukārt Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) direktors Ņikita Kamajevs apstiprināja, ka Maskavas laboratorija ir pārtraukusi darbu. Tiesa, viņš noliedza, ka aģentūra nebūtu darbojusies atbilstoši WADA noteikumiem, norādot, ka tā atbildēs uz visām apsūdzībām līdz 18.novembrim.

WADA pārstāvji pauda, ka izmeklēšana varētu turpināties vēl citos sporta veidos, jo arī citi atlēti izmantojuši Maskavas laboratoriju.

«Nav iemesla ticēt, ka vieglatlētika ir vienīgais sporta veids, kurā sportisti, iespējams, izmanto aizliegtās vielas.»

Maskavas laboratorija veica analīžu pārbaudes vēl apmēram 20 citu sporta veidu atlētiem, vēsta informācija laboratorijas mājaslapā. Sporta veidu vidū ir tramplīnlēkšana, distanču slēpošana, svarcelšana, bokss, airēšana, hokejs, futbols, biatlons un bobslejs.

«Ziņojums noteikti mani neizbrīnīja. Mēs jau ilgāku laiku vērojām Krievijas darbības sportā,» atzina bijušais WADA prezidents Džons Feihijs. «Kamēr biju pie organizācijas stūres, secināju, ka Krievijas antidopinga organizācijas pret pārbaudēm izturējās pavirši, līdz ar to arī viņu ziņojumi kļuva arvien sliktāki.»

Mutko stāstīja, ka «Krievijas sportistu diskvalificēšana ir ticams rezultāts, jo ir cilvēki, kas vēlas atbrīvoties no tiešajiem konkurentiem Olimpiādē, kā arī personas, kas vienkārši vēlas sabojāt valsts tēlu».

«Es vienkārši nesaprotu šo WADA ieteikumu diskvalificēt Krievijas sportistus,» pauda kādreiz spēcīgā krievu maratona skrējēja Lilija Šobuhova, kurai nu piespriesta divu gadu diskvalifikācija. «Sportistiem ar to nav nekāda sakara. Kā var liegt piedalīties Olimpiādē tiem jaunajiem atlētiem, kuriem nav nekādas saistības ar šiem skandāliem?»

Šobuhova pērn aprīlī par neatbilstībām bioloģiskajā pasē saņēma divu gadu diskvalifikāciju. Tika anulētas viņas trīs uzvaras Čikāgas maratonā un viena uzvara Londonas sacensībās.

«Mēs, sportisti, ilgus gadus esam smagi strādājuši, riskējuši ar savu veselību, lai izcīnītu medaļas, kamēr Krievijas vadošās amatpersonas guva peļņu no mūsu rezultātiem,» stāstīja Šobuhova.

No Starptautiskā Vieglatlētikas fonda (IAF) prezidenta un SOK goda biedra amata atkāpies bijušais IAAF vadītājs Lamīns Djaks no Senegālas, kuram otrdien tika piespriesta pagaidu diskvalifikācija.

«IAAF apstiprina, ka otrdien saņēmusi vēstuli no Djaka, kurā ziņots, ka bijušais organizācijas vadītājs atkāpies arī no IAF prezidenta amata,» ziņoja federācija. «Diskusijas par Djaka rīcību un jauna prezidenta iecelšana paredzēta jau tuvākajā laikā.»

Pašlaik 82 gadus vecais senegālietis Djaks IAAF un IAF vadīja 16 gadus, bet amatu atstāja augustā. Savukārt pagājušajā nedēļā viņu arestēja franču izmeklētāji, apsūdzot naudas pieņemšanā, lai slēptu dopinga lietošanas gadījumus Krievijā.

1986.gadā dibinātās organizācijas IAF misija ir ar labdarības palīdzību atbalstīt IAAF un nacionālās federācijas, palīdzot attīstīt un popularizēt vieglatlētiku visā pasaulē.

IAF pasaulē vairāk pazīstama ar ikgadējo noslēguma pasākuma organizēšanu, kurā tiek godināti labākie aizvadītā gada atlēti. Tiesa, pagājušajā nedēļā IAAF, uzzinot, ka Djaks apcietināts par iespējamu līdzdalību korupcijā, atcēla šogad paredzēto pasākumu.

Nākamā IAAF valdes sēde paredzēta 26. un 27.novembrī, kad arī tiks apspriestas iespējamās sankcijas pret Krievijas Vieglatlētikas federāciju (VFLA). Tas varētu būs pirmais lielais pārbaudījums jaunajam organizācijas prezidentam un kādreizējai britu skriešanas leģendai Sebastjanam Ko.

«Vieglatlētika ir sporta veids numur viens. Darīšu visu, kas manos spēkos, lai vieglatlētika nezaudētu iepriekš pieņemto vērtību mantojumu, kā arī saglabātu šī sporta veida pamatus,» pauda Ko.

«Sportistiem, kuri nelieto dopingu, jāzina, ka mēs esam viņu pusē. Galvoju, ka izlabosim visus misēkļus, kas radušies antidopinga programmās.»

Zīmīgi, ka Lielbritānijas laikraksts «Daily Mail» pašreizējo IAAF prezidentu nodēvēja par «pareizo cilvēku, kurš varētu veikt šo darbu (korupcijas skandālu atrisināšanu)».

Bijusī Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) sprintere Inese Greipele jauno skandālu salīdzina ar šīs valsts dopinga skandālu pagātnē: «Būtībā šķiet, ka sistemātiskā dopinga lietošana bija identiska tai, kādu lietoja VDR, taču pašreizējie skandāli IAAF piešķir jaunu dimensiju šai katastrofai. Svarīgs jautājums ir - kas tagad notiks?»

Greipele ir prezidente organizācijai, kas palīdz kādreiz Austrumvācijas dopinga skandālos iesaistītiem sportistiem, kas laika posmā no 1968. līdz 1988. gadam kopā iekrāja 500 vasaras un ziemas olimpisko spēļu medaļas.

Zīmīgi, ka 55 gadus vecā vāciete neizsaka lielu atbalstu pašreizējam IAAF prezidentam Ko, jo pašlaik «viņa darbības nav pārliecinošas».

Pēc Krievijas sportistu diskvalificēšanas pie 2012.gada Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļas 800 metru distancē varētu tikt amerikāniete Ališija Montano. Čempione Marija Savinova un trešās vietas ieguvēja Jekaterina Poistogova ir to piecu personu vidū, kuras tiek turētas aizdomās par aizliegto vielu lietošanu. Ja abas Krievijas sportistes tiks diskvalificētas, Montana varētu pakāpties par divām pozīcijām augstāk un tikt pie bronzas godalgas.

Pašlaik 29 gadus vecā Montana, kurai pērn piedzima meitiņa, savā tvitera kontā publicējusi video, kurā stāsta, ka ļoti priecāsies, ja viņai tiks piešķirta olimpiskā bronza, iespējams, kopā ar 2011. un 2013. gada pasaules čempionātu bronzas godalgām. «Taču galvenās ir sajūtas, ne medaļas. Sportisti godīgi trenējas un tērē savu enerģiju, taču tā vietā tiek apkrāpti. Nav iespējams atgūt emocijas, ko es varētu izjust sacensību laikā.»

SOK ir gatava pārvērtēt un pārdalīt Krievijas sportistu iegūtās medaļas, tiklīdz saņems pozitīvu atbildi no IAAF:

«Skaidri noteicām, ka, tiklīdz IAAF sniegs mums nepieciešamo atbildi, esam gatavi atņemt izcīnītās godalgas Krievijas sportistiem, kuri iesaistīti dopinga lietošanā.

Tāpat arī treneri un amatpersonas, kas iesaistītas šajās darbībās, tiks diskvalificētas no turpmākajām olimpiskajām spēlēm.»

Tikmēr bijušais Krievijas Vieglatlētikas federācijas vadītājs Valentīns Balahničevs gatavs īstenot likumīgas sankcijas pret tām personām, kas viņu apsūdz šajā korupcijas skandālā: «Vienmēr esmu bijis uzticīgs maniem principiem. Tieši tāpēc es noteikti iesniegšu apelāciju CAS, citādi mans vārds vienmēr paliks aptraipīts.»

Balahničevs, kurš tāpat bija arī IAAF līdzekļu pārvaldnieks, no federācijas prezidenta amata atkāpās 2014.gada decembrī. Organizācijas vadītājs viņš bija kopš 1990.gada.

Bažas par savu nākotni izteikuši arī Kenijas vieglatlētikas pārstāvji, uzskatot, ka arī šo valsti varētu skart līdzīgas sankcijas tām, kādas plāno piespriest Krievijai.

Kenijas Olimpiskās komitejas (NOCK) prezidents Kipčoge Keino iepriekš brīdināja, ka WADA «varētu ieteikt arī Kenijas sportistu diskvalificēšanu uz četriem gadiem no visām sacensībām, tostarp arī no Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm».

«WADA uzskata, ka Kenija cenšas apslāpēt jautājumus par dopingu savā valstī, jo mēs varētu kaut ko slēpt,» atzina Keino.

Kopš 2012.gada vairāk nekā 30 Kenijas sportistu saņēmuši diskvalifikāciju uz laiku, bet pieciem atlētiem piešķirta mūža diskvalifikācija.

«Ja arī Kenija ir minēta WADA ziņojumā, mums būtu tiesības reaģēt uz to un atbildēt,» minēja Kenijas Vieglatlētikas federācijas prezidents Džeksons Tuvejs.

Šā gada septembrī Kenijas prezidenta vietnieks Viljams Ruto paziņoja, ka valsts plāno kriminalizēt dopinga lietošanu. Šāda ideja tika izteikta pēc tam, kad kārtējo reizi Kenijas sportistes tika pieķertas dopinga lietošanā. Divām skrējējām Kiki Manungai un Džoisai Zakarijai pirms Pekinā notikušā pasaules vieglatlētikas čempionāta ņemtās dopinga analīzes uzrādīja pozitīvu rezultātu.

«Salīdzinot ar citiem populāriem sporta veidiem - futbolu, beisbolu un basketbolu -, vieglatlētiku jau pirms dopinga skandāliem bija grūti «pārdot sponsoriem», taču šobrīd tas, šķiet, paliks vēl sarežģītāk izdarāms,» norādījis sporta mārketinga konsultants Endrū Vudvords, kurš līdz 2011.gadam bija viena no Olimpiādes sponsoriem «Visa» mārketinga direktors. Vudvords norādīja, ka vieglatlētikai pietrūkst augsta līmeņa ikgadēju sacensību.

Pirms diviem gadiem «Samsung» pārstāja būt galvenais atbalstītājs Dimanta līgai. Kopš tā brīža šīs sacensības norisinās bez galvenā sponsora. Tāpat arī viens no IAAF atbalstītājiem «adidas» neplāno sponsorēt Riodežaneiro olimpiskās spēles, vairāk koncentrējoties uz Eiropas čempionātu futbolā, kas nākamgad norisināsies Francijā.

Pirmdien publiskotajā ziņojumā teikts, ka nodarīta «kaitniecība» Londonas olimpiskajām spēlēm, jo VFLA un RUSADA nav nopietni ņēmušas vērā dopinga lietošanas gadījumus un atļāvušas piedalīties četrgades lielākajā notikumā tiem sportistiem, kuriem tur nevajadzētu būt.

Izmeklēšanas komisijas vadītājs Ričards Paunds pirmdien norādīja, ka Krievijas sportisti varēs piedalīties nākamā gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, ja VFLA reaģēs un atbildēs par antidopinga noteikumiem.

Vācijas televīzijas kanāls ARD pērn decembrī un šogad augustā dokumentālajās filmās vēstīja, ka Kenijā un Krievijā dopinga lietošana vieglatlētu vidū ir ļoti izplatīta. Pirmajā filmā tika uzsvērts, ka dopinga lietošana Krievijas sportā ir kā sērga, uzraugošajām instancēm slēpjot patiesos analīžu rezultātus un iesaistoties korupcijā. Savukārt otrajā vēstīts, ka trešdaļai no izturības distanču medaļniekiem pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs laika posmā starp 2001. un 2012.gadu bijušas aizdomīgas asinsanalīzes.

WADA pēc pirmās filmas izveidoja neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, kas veica 11 mēnešus ilgu izmeklēšanu un pirmdien prezentēja tās rezultātus.

Pirmdien pēc WADA preses konferences Interpols paziņoja, ka vadīs izmeklēšanu šajā lietā, kurā iesaistīti sportisti un amatpersonas.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu