Globālais totalizatoru apgrozījums uz vienu futbola spēli Latvijā ir vidēji 2,16 miljoni eiro, sacīja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) Kontroles departamenta direktors Valerijs Visockis.
Totalizatoru apgrozījums uz vienu futbola spēli Latvijā ir 2,16 miljoni eiro
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā sacīja Visockis, pasaulē ir vairākas kompānijas, kuras veic lielāko totalizatoru un derību likmju piedāvājumu apkopojumu un ar sporta speciālistiem, totalizatoru profesionāļiem un analītiķiem veic katra piedāvājuma analīzi un izseko neraksturīgiem vai neparastiem koeficientu lēcieniem, kas neiekļaujas matemātikas algoritmos, vai ir citādi neraksturīgi.
«Pēc kompānijas «Sportradar» datiem, kura ir viena no šāda veida lielākajām kompānijām, uz katru Latvijas futbola spēli globālais apgrozījums ir 2,16 miljoni eiro, un pagaidām sezonas laikā, līdz maija beigām, Latvijas futbolā visos līmeņos apgrozīti kopumā 242 miljoni eiro.»
«Veikt likmes piedāvā apmēram 200 totalizatoru visā pasaulē,» piebilst Visockis.
Visockis arī norāda, ka 2014.gada septembrī parakstīšanai nodota Eiropas Padomes Konvencija pret manipulācijām ar sporta sacensībām. Šī konvencija nosaka pienākumu katrai dalībvalstij koordinēt sadarbību starp sporta organizācijām, licencētiem derību organizētājiem, sportu un azartspēles uzraugošām iestādēm izveidojot «Nacionālo platformu», kas paredzēta kā centrālais informācijas apkopošanas un uzkrāšanas punkts, kas koordinēs iekšējo valsts institūciju sadarbību, saņems centralizētu informāciju no iesaistītajām pusēm par aizdomīgām manipulācijām un ziņos par to citu konvencijas dalībvalstu attiecīgajām iestādēm un nacionālajām platformām.
Kā ziņots, Latvijā tiek gatavotas izmaiņas Krimināllikumā un Sporta likumā cīņai pret tā saucamajām sarunātajām spēlēm profesionālajā sportā, kas atvieglos policijas darbu un palielinās sodus par šādām darbībām.
Šonedēļ notikušajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē par izstrādātajiem grozījumiem tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) sacīja, ka pašlaik policija visos gadījumos prasa iesniegumu, bet līdz ar jauno regulējumu policijai pietiks ar informāciju, ka ir pamatotas aizdomas par spēļu sarunāšanu, lai sāktu rīkoties. «Viss, protams, atkarīgs no policijas iniciatīvas un sadarbības ar federācijām,» sacīja Rasnačs. «Katrā ziņā birokrātija būs daudz mazāka.»
Iepriekš komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) norādīja, ka izmaiņas likumos paredz ieviest jaunu pantu par manipulācijām ar sporta sacensībām un noteikt pietiekami bargu sodu par nelegālām sporta totalizatoru aktivitātēm un spēļu rezultātu pasūtīšanu. Saņemot materiālu labumu par šādām nelegālām aktivitātēm, draudētu brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, smagākos gadījumos - līdz pat pieciem gadiem cietumā.
«Pašlaik par sporta spēļu rezultātu ietekmēšanu ir noteikta kriminālatbildība, taču praksē piemērojamais pants par krāpšanu nestrādā un ir grūti saukt pie atbildības iesaistītās personas, kā arī noteikt cietušos. Spēļu uzpirkšana kropļo jaunatnes sportu pašā tā saknē, un tā ir samilzusi problēma, it īpaši futbolā. Tāpēc, mainot likumu, arī pašas organizācijas varētu vairāk palīdzēt policijai apkarot šādas nelegālas aktivitātes,» uzsvēra Latkovskis.
Tieslietu ministrijas sagatavotajos grozījumos Krimināllikumā par manipulācijām ar sporta sacensībām jeb spēļu sarunāšanu varētu paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat pieciem gadiem.
Ir paredzēts Krimināllikumu papildināt ar jaunu pantu - «Manipulācijas ar sporta sacensībām» -, kur par spēļu sarunāšanu varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Pirms diviem gadiem «Sportradar» veiktajā pētījumā Latvijas futbola čempionāts tika ierindots Eiropas korumpētāko līgu pirmajā desmitniekā.