Latvijas starti EČ noslēdzas ar Misāna un Brūna desmito un vienpadsmito vietu

Misānam pirmais mēģinājums netika ieskaitīts, otrajā viņš bija 7,76 metrus tāls, bet trešajā aizlēca 7,69 metrus tālu. Lai iekļūtu labāko astotniekā, kas dotu vēl trīs lēcienus, Misānam pietrūka 15 centimetri.

Kā zināms, priekšsacīkstes Misāns aizlēca 7,79 metrus tālu, kas bija 11.labākais rezultāts.

Šajā sezonā Misāns beidzot pārvarēja astoņu metru robežu, jūnijā Eiropas komandu čempionātā lecot 8,05 metrus tālu. Latvijas rekords tāllēkšanā - 8,07 metri - jau kopš 1983.gada pieder Jurim Tonem.

Tikmēr šķēpmešanā Brūnam tika ieskaitīts vien viens mēģinājums un latvietis savas karjeras svarīgākajās sacensībās samierinājās ar 72,24 metriem, apsteidzot vien vienu konkurentu. Līdz astotniekam viņam pietrūka vairāk nekā seši metri.

Kā zināms, priekšsacīkstēs Brūns katrā no mēģinājumiem uzlaboja savu rezultātu. Pirmajā metienā viņš bija 73,68 metrus tāls, otrajā metienā jau aizmeta 75,12 metrus, bet trešajā mēģinājumā šķēpu raidīja 81,04 metrus tālu, par četriem centimetriem apsteidzot kvalifikācijas normatīvu.

Zīmīgi, ka šis bija otrais visu laiku tālākais metiens Brūna karjerā.

Šķēpmešanas priekšsacīkstēs piedalījās arī Ainārs Kovals un Rolands Štrobinders, kuri nespēja kvalificēties finālam.

Kvalifikācijas normatīvu Eiropas čempionātam bija izpildījuši pieci Latvijas šķēpmetēji, bet sacensību dalībnieki tika noteikti pēc valsts čempionāta rezultātiem, kur noskaidrojās, ka uz Šveici nedosies šī gada Latvijas labākā rezultāta īpašnieks Zigismunds Sirmais un pieredzējušais Vadims Vasiļevskis.

2008.gada olimpiskajam vicečempionam Kovalam šis bija jau ceturtais Eiropas čempionāts, turklāt divreiz viņš spējis iekļūt labāko sešiniekā. Tikmēr Brūns un Štrobinders aizvada savus pirmos pieaugušo čempionātus.

Pirms tam svētdien Latvijas sportists izcīnīja 12.vietu Eiropas čempionāta maratona skrējienā.

Vēl pēc pieciem kilometriem Žolnerovičs atradās lielajā grupā, tomēr pēc desmit kilometru atzīmes līderim jau zaudēja 33 sekundes. Kaut distances sākumā Latvijas skrējējs atradās pirmā trīsdesmitnieka beigās, distances turpinājumā viņš arvien kāpa uz augšu, pēc 40 kilometriem jau atrodoties 14.vietā, bet līdz finišam pakāpjoties vēl par divām pozīcijām. Viņš sacensības noslēdza divās stundās, 15 minūtēs un 56 sekundēs.

Par čempionu kļuva itālis Daniele Meuči, kurš noskrēja divās stundās, 11 minūtēs un astoņās sekundēs, par 52 sekundēm apsteidzot Polijas pārstāvi Jaredu Čegumo. Savukārt vēl 15 sekundes vēlāk finišēja krievs Aleksejs Reuņkovs.

Meuči kļuvis par trešo itāli vēsturē, kurš uzvarējis Eiropas čempionāta maratona skrējienā.

Zīmīgi, ka vēl pēc 30 kilometriem ļoti pārliecinoši līderpozīcijā atradās Polijas skrējējs Marcins Habovskis, tomēr viņam sākās veselības problēmas un finišs netika sasniegts.

29 gadus Žolnerovičs ir pašreizējais Latvijas rekordists maratonā - divas stundas, 14 minūtes un 33 sekundes.

Žolnerovičs pirms diviem gadiem startēja Londonas olimpiskajās spēlēs, kur nespēja pabeigt maratona distanci. Pirms tam 2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs Žolnerovičs startēja 3000 metru šķēršļu skrējienā, tomēr vēlāk izlēma pārkvalificēties un pievērsties skrējieniem ārpus stadiona.

Šīs sezonas līdzšinējo labāko rezultātu Žolnerovičs maratonā uzrādīja «Nordea» Rīgas maratonā, finišu sasniedzot pēc divām stundām, 17 minūtēm un 45 sekundēm.

Tikmēr finišu 3000 metru šķēršļu skrējienā svētdien nesasniedza Latvijas vidējo distanču skrējēja Poļina Jeļizarova. Kaut Jeļizarova izgāja uz starta, viņa jau pašā distances sākumā izstājās.

Šajā skrējienā uzvaru izcīnīja vāciete Antje Meldnere-Šmida, kura finišēja pēc deviņām minūtēm un 29,43 sekundēm, sīvā cīņā apsteidzot zviedrieti Šarlotu Fougberju, bet trešā palika Diana Martina no Spānijas.

Kā ziņots, pirms tam Jeļizarova piektdien priekšsacīkstēs uzrādīja savu sezonas labāko rezultātu, finišu sasniedzot pēc deviņām minūtēm un 52,58 sekundēm un nodrošinot vietu finālā.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012.gada, kurā vairākkārt Jeļizarova laboja personiskos rekordus, pērn sportiste ārstēja pēdas traumu. Šogad atlēte nomainījusi treneri un atgriezusies sacensību apritē.

Iepriekšējā Eiropas čempionātā Latvijas pārstāve bija sestā.

Eiropas čempionāts, kurā kopā piedalījās 24 Latvijas sportisti, noslēgsies svētdien. Sacensības tiešraidē iespējams vērot arī Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā.

Iepriekš Eiropas čempionāts risinājās reizi četros gados, bet kopš 2012.gada tas notiek katru otro gadu un arī gados, kad tiek aizvadītas vasaras olimpiskās spēles. Kopš 1994.gada Latvija Eiropas čempionātos tikusi pie astoņām medaļām.

Labāko sniegumu no Latvijas sportistiem šajās sacensībās uzrādīja šķēpmetēja Madara Palameika, kura ceturtdien izcīnīja ceturto vietu, bet dienu pirms tam Aiga Grabuste bija piektā labākā tāllēkšanā.